Aizvien vairāk skaitļu un faktu rāda: bērnu un jauniešu vispārējais veselības stāvoklis kļūst aizvien sliktāks. Kāpēc? Un vai ir atpakaļceļš? Ģimenes studijā vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura laboratorijas vadītāja Dace Reihmane, Slimību profilakses un kontroles centra Neinfekciju slimību datu analīzes un pētījumu nodaļa Vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule un Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja Maija Priedīte. Ierakstā uzklausām Nacionālo bruņoto spēku majoru Rihardu Rozenbaumu. Viņš stāsta, kāpēc reizēm jaunieši, kuri vēlētos kļūt par profesionāliem karavīriem, saņem atteikumu.

Pludmales volejbolists Aleksandrs Samoilovs, šovasar, stājoties Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora amatā, norādīja, ka būtiska problēma sabiedrībā ir mazkustīgums. Viņš apstiprināja teikto ar faktiem, proti, ka praktiski katram ceturtajam Latvijas bērnam vecumā līdz 11 gadiem ir problēmas ar lieko svaru, ka vecumā līdz 11 gadiem to aktivitātes normu, kas jāizpilda, puiši izpilda apmēram 25% apjomā, bet meitenes tikai 15 - 17%; kopumā Latvijā vienu reizi nedēļā aktīvi sporto tikai 37% cilvēku, kamēr Zviedrijā un Vācijā tie ir 70%. Tāpēc daudz lielāka uzmanība jāpievērš bērnu un jauniešu sporta attīstībai. Vai tiešām situāciju var raksturot kā satraucošu, kādu kaitējumu mazkustīgums nodara bērnu veselībai un kā bērniem nodrošināt aktīvu pieaugšanu? 

Iveta Pudule norāda, ka Pasaules Veselības organizācijas ieteikto minimālo fizisko aktivitāšu daudzumu bērniem, kas viena stundu dienā, sasniedz tikai 18% Latvijas bērnu vecumā no 11 līdz 15 gadiem.

"Labāka situācija ir zēniem, kur šis īpatsvars pārsniedz 20 procentus. Bet tā arī ir piektā daļa zēnu," atzīst Iveta Pudule. "Bet meitenēm tas ir pavisam dramatiski - zem 15%, un īpaši 15 gadu vecumā, varētu teikt, 12% piecpadsmitgadīgo meiteņu ir aktīvas vienu stundu dienā."

Jaunāki bērni ir aktīvāki.

"Viņi nav tik iegrimuši elektroniskajos medijos. Bet lielāki bērni, skatāmies, ka stundu skaits, ko viņi pavada pat pie televizora, pie datora, vispār elektroniskajos medijos nekustīgi, ir dramatisks," skaidro Iveta Pudule. "Arī mani nošokēja trīs galvenās aktivitātes pēc skolas, ko dara bērni savā brīvajā laikā.

Agrāk viņi tikās ar draugiem un spēlējās, tā teikt, tagad centrālā aktivitāte ir gulēšana uz dīvāna ar mobilo telefonu rokās. Nākošais ir pastaigas lielveikalos, un trešais ir sēdēšana pie mājām uz soliņa un atkal komunicēšana ar draugiem mobilajā telefonā. Un tad nāk pārējās aktivitātes, kas ir daudz, daudz zemākas īpatsvara ziņā.

Manuprāt, tas ir vienkārši dramatiski."

Tās ir bērnu un jauniešu sniegtās atbildes SPKC veiktajā pētījumā. Ir arī liels īpatsvars bērnu, kas piedalās gan komandu sportā, gan individuāli nodarbojas ar sportu. Bet šie treniņi nav katru dienu.

Arī liekais svars ir tiešs rezultāts gan nesabalansētam uzturam, gan īpaši mazajam fizisko aktivitāšu daudzumam. Latvijā bērnu īpatsvars ar lieko svaru un aptaukošanos pieaug pa gadiem un to nav izdevies apturēt, īpaši Covod dēļ.

"Vismaz ceturtajai daļai bērnu ir liekais svars un aptaukošanās, tad viņiem arī ir apgrūtināta šī fiziskā aktivitāte, bet no skolotājiem esam dzirdējuši, ka ļoti populāri ir atbrīvojumi no fiziskās aktivitātes, pilnīgs atbrīvojums uz visu gadu, un bērns nemaz nepiedalās sporta stundā. Kaut kaut ko viņš noteikti varētu darīt varbūt ar mazāku slodzi, bet..." norāda Iveta Pudule.