Aizvien biežāk, rūpējoties par bērnu veselību, dzird ieteikumus konsultēties ar miofunkcionālo terapeitu, lai ietekmētu vai koriģētu lūpu, mēles, vaigu vai sejas muskuļu attīstību un darbību. Attiecīgi arī tādu ķermeņa funkciju, kā elpošana, rīšana, runa vai zīšana darbību.

Šī metode - miofunkcionālā terapija - pēdējos desmit gados piedzīvo savu atzīšanu, un speciālisti arī uzsver, ka tā ir jāuztver ne tikai kā noteikta ārstēšanas metode, bet kā veselības traucējumu ārstēšanas filozofija. Kādos gadījumos miofunkcionālā terapija ir nepieciešama, kāds ir ārstēšanas process un kāda ir pakalpojuma pieejamība Latvijā. Ģimenes studijā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ortodontijas katedras docētāja, RSU Stomatoloģijas institūta ortodonte Ieva Mauliņa, RSU Audiologopēdijas programmas vadītāja Ilze Blūmentāle un RSU Stomatoloģijas institūta audiologopēde, miofunkcionālā terapeite Signe Brusbārde.

Speciālistes atzīst, ka šī ir salīdzinoši jauna joma, kā skatāmies uz traucējumu.

Pie miofunkcionālā terapeita visbiežāk vēršas, ja vecāki sūdzas, ka bērns ir ar pavērtu muti, ja ortodonts iesaka. Tāpat vecāki sūdzas vai pamanījuši nepareizu skaņu izrunu, ir arī vecāki, kas sūdzas par ēšanas grūtībām bērnam.