Viņi ir četri – Jānis, Dita, Kārlis un Dārta Karolīna – un viņi ceļo. Ceļo tuvu, tepat pa Latviju, un ceļo arī patālāk, galvenokārt, pa Eiropu. Vēl viņi par to daudz raksta un stāsta savā blogā.

"Agrāk mēs bijām tikai ceļotāji, taču tagad mums ir arī šis", ar lepnumu teiks 12 gadus vecais Kārlis, izrādot ģimenes pašu spēkiem kopīgi iekārtoto neparasto naktsmītni, kur viesiem piedāvāts apmesties vairākos gulēšanai pielāgotos mikroautobusos.

Grandānu ģimenei jau vairākus gadus ir tradīcija jauno gadu visiem kopā sagaidīt kaut kur ārpus Latvijas. Šoreiz, lai cik neparasti un traki tas neizklausītos, viņi ar spilgtiem, pozitīviem iespaidiem nupat atgriezušies no Ukrainas. Kā paši saka – solidaritātes vizīte.

Ceļošana, kas saistīta arī ar aprakstu veidošanu, aizsākusies Covid laikā, kad bijis azarts īsajā laikā līdz komandantstundai kaut kur nokļūt apskatīt un arī pēc tam par to uzrakstīt.

Lai arī šobrīd Grandānu apraksti ir kļuvuši populāri un ciemos aicina braukt gan Latvijas pilsētas, gan ārvalstīs, Jānis atzīst, ka sevi neuzskata ne par blogeriem, ne influenceriem, to darītu arī tāpat, lai iedvesmotu ceļot un ceļot kopā ar bērniem.

Ceļoja visi kopā arī iepriekš, bet raksti par ceļojumiem top pēdējos trīs gadus. 

Ceļojumā uz Ukrainu bijis arī kā atbalsts ukraiņiem, nevis vienkārši ziedot naudu vai mantas, bet atbalstīt karā ierauto valsti ar to, ka rezervē tur viesnīcu un arī reāli turp dodas.

Reģionu, kuru izvēlējušies Grandāni, karš ir skāris krietni maz un tur ir salīdzinoši droši. Arī paši ukraiņi Bukoveli, Karpatu kalnu reģionu izvēlas atpūtai, lai kādu dienu būtu prom no kara, kas ir pāris simtus kilometru tālāk.

Jānis, iepazīstinot ar sevi, stāsta, ka ikdienā nodarbojas ar lāzergriešanu, ir tētis diviem lieliskiem bērniem un vīrs sievai.

Dita ir no Liepājas. Viņa atklāj, ka Jānis ir no Latgales un abu satikšanās arī bijis viens no iemesliem, kāpēc sākuši ceļot – vajadzēja paciemoties pie vienas ģimenes, pie otras. Visu laiku uz riteņiem. Ikdienā viņa strādā bankā.

Viņa piekrīt Jānim, ka viss, ko viņi dara, darbs vai citas aktivitātes, to dara prieka pēc.\

"Mēs dzīvojam pēc uzskata – dzīvot gardi. Tas ir ne tikai par ēšanu vai ceļošanu, bet jebko, ko dzīvē dari," bilst Dita. „Viss ir jādara prieka pēc, ja kaut kas nepatīk, tad jāmaina.”

Tāpēc arī braucienu pēc kartupeļiem pie vecākiem viņi spēj pārvērst piedzīvojumā un ceļojumā.

Kārli, kurš mācās 6. klasē, interesē būvēt un veidot spēles. Nesen iestājies jaunsardzē.Pirmklasniecei Dārtai Karolīnai patīk vingrošana, akrobātika.