Pavasaris daudzās mājās atnāk ar vēlmi atbrīvoties no liekām un nevajadzīgām lietām, un ģimenēs, kurās aug bērni, starp tām ir arī ļoti daudz mīļu lietu. Matu šķipsna un aprocīte, kura bija bērnam dzemdību namā, bērnu zīmējumi, keramikas pulciņā uztapinātas vāzītes, diplomi par uzcītību un drosmi, pirmās liecības un skolas burtnīcas. Šādu lietu ir patiešām daudz. Cik daudz mīļuma var un vajag saglabāt? Kad un kā šīs lietas, kas raisa atmiņas, atdot vai izmest? Kāda ir šo lielo un mazo lietu nozīme? Un kā skaidrot fenomenu, ka apaugam ar mantām, kuras, iespējams, nevienam nevajag. Ģimenes studijā vērtē antropoloģe, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Māra Neikena un kārtības konsultante, trīs bērnu mamma Mārīte Martinsone. Pieredzē dalās sešu bērnu mamma Eta Ozolinkēviča.