
Sign up to save your podcasts
Or


Pēdējie divi gadi ir palielinājuši spriedzi daudzu cilvēku komunikācijā ar savējiem. Vienlaicīgi, attiecības ar mums mīļajiem cilvēkiem bieži vien ir svarīgas, lai mēs justos labi. Bet, ko darīt, ja ir sajūta, ka savējie mūs īsti nesaprot vai ka mēs īsti nesaprotam viņus? Komunikācijas kvalitātes uzlabošana ir viens no būtiskiem aspektiem, lai situāciju uzlabotu.
Šajā, nu jau sestajā sarunā Cilvēkjaudā, dakteris Artūrs Miksons pievērš uzmanību tam, ko varam darīt, ja vēlamies foršāku komunikāciju ar mums svarīgiem cilvēkiem.
Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Kad decembrī, esot Rīgā, es Instagramā lūdzu cilvēkus man ieteikt lielisku adatu terapijas ārstu, jo vairs nespēju izturēt muguras muskuļu sāpes, es piedzīvoju neparastu situāciju. Man ieteica apmēram astoņus speciālistus. Četrus no tiem ieteica pa vienam cilvēkam, divus ārstus ieteica pa diviem cilvēkiem, vienu speciālistu man ieteica, šķiet, ka kādi trīs vai četri cilvēki, bet dakteri Inesi Kokari no medicīnas centra Medfix man ieteica vairāk kā četrdesmit cilvēku.
Redzot tik milzīgu atšķirību ieteikumu ciparos, loģiski, ka es ļoti pacentos tikt uz ārstēšanu pie dakteres Kokares, kura ir ne tikai adatu terapijas ārste, bet arī algoloģe jeb sāpju ārste un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste. Es gribēju tikt vaļā no mani nogurdinājušajām sāpēm, kuru ārstēšana man vairāku mēnešu garumā līdz tam bija neveiksmīga. Un es ne mazāk gribēju redzēt, kas dakterē ir tāds, kā dēļ cilvēki viņu tik ļoti man slavēja.
Jau pirmajā procedūru reizē man atbilde bija skaidra, un tā es ārstēšanās kursu turpināju, katrā reizē no dakteres uzzinot vēl ko vērtīgu par sāpēm un iespējām no tām atbrīvoties. Beigās saņēmos drosmi un lūdzu dakteri uz interviju Cilvēkjaudā, jo sadzīvot ar sāpēm, kuras var ārstēt, nav situācija, ar kuru mums būtu jāsamierinās. Man šķiet, ka ikviens no mums ir pelnījis aiztaupīt sev nevajadzīgu mocīšanos dažādu sāpju dēļ.
Es neesmu cilvēks, kam ķermenis sāpētu bieži. Un es varu diezgan daudz izturēt. Bet kam to darīt, ja dzīve ar mazāk sāpēm un pat bez tām ir krietni baudāmāka. No sirds ceru, ka šī saruna sasniegs tos cilvēkus, kuriem ir apnicis, ka sāp pašiem vai kādam no viņu mīļajiem.
Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Simtajā Cilvēkjaudas epizodē es dalos ar stāstiem, kas veidoja Cilvēkjaudu, un stāstiem par to, ko 99 epizodes ir mainījušas manā un Cilvēkjaudas fanu dzīvē. Tie ir stāsti par piedzīvojumiem, par uzdrīkstēšanos un neatlaidību, ļaušanos savam iekšējam kompasam, humoru, aizrautību un risinājumiem, kas dod jaudu un nojauc tabu tēmu ierobežojumus. Paldies ikvienam, kas uzticēja mums savus Cilvēkjaudas stāstus, lai varam šo epizodi izveidot kopā!
Lūdzu, esi un turpini būt cilvēks, kurš pievienojas Kārlim Bardelim, Hospiss.lv un Cilvēkjaudai, lai "pērkot" jūras kilometrus "noķeram" Kārli hospisa mājas celšanā vai, pievienojoties ar saviem 5, 10 vai citas summas eiro ikmēneša ziedojumiem kopā esam jaudīgs spēks un mainām uz labu līdz šim tizlu un biedējošu sistēmu, ar kuru ikvienam no mums reiz būs kāda personīgā pieredze.
Manis pieminētās epizodes, ko veidojām vēl pirms Cilvēkjaudas sarunu ciklā "No iedvesmas uz rīcību" ir šeit.
Īpašs paldies Aya Hasinta par pārsteiguma dziesmu, kas skan epizodes noslēgumā!
Saites pārējai informācijas, kuru pieminu epizodē, atradīsi epizodes lapā.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
No Cilvēkjaudas auditorijas saņēmām lūgumus pievērsties spējai fokusēties, it īpaši - ilgstošākā periodā, jo cilvēki ir pamanījuši, ka noturēt savu uzmanību uz konkrētu uzdevumu ir palicis grūtāk, sevišķi pēdējo gadu laikā. Par šo tēmu uz sarunu aicināju Oskaru Grīsli, kurš ir uzmanības treneris un Intelekta attīstības centra vadītājs. Trenēt cilvēku spēju noturēt savu uzmanību uz veicamo uzdevumu un sev aktuālo ir Oskara specialitāte. Pie reizes pievērsāmies arī tēmai par nebeidzamās sevis optimizēšanas saprātīgām robežām un atpūtu.
Mana pirmā saruna ar Oskaru bija par emocionālo izlādi un to, kā uzlabot savas spējas mentālam darbam.
Oskars ir tēvs 4 bērniem. Intelekta attīstības centrā viņš konsultē bērnus, jauniešus un pieaugušos, tai skaitā, izmantojot biofeedback un neurofeedback. Oskars studē RSU maģistratūrā, ir arī vīru grupas vadītājs ar 25 biedriem un Daudzbērnu ģimeņu biedrības priekšsēdētājs savā novadā.
Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Cilvēks, kurš prasmīgi komunicē, sasniedz vairāk gan profesionāli, gan privāti. Darbā vai mājās mūsu sarežģījumos attiecībās ar otru cilvēku, visticamākais, problēma ir tajā, kā mēs komunicējam. Par laimi, tā ir prasme, kuru var attīstīt jebkurā brīdī un tā noder visās jomās.
Reiz man ar kādu tuvu cilvēku sanāca pamatīga saķeršanās, kurā abi jutāmies ļoti sāpināti un nesaprasti, saruna bija smaga un tad kādā brīdī pēc nelielas klusuma pauzes viens no mums teica: "Bet kā tā var būt, ka mēs, divi cilvēki, kuri vēl viens otram labu un grib sadarboties, sarunas laikā, kurā cenšamies lietas risināt, jūtamies tik sāpināti?" Tas bija brīdis, kurā sapratu, cik smalka un nenovērtējami svarīga ir nevardarbīgās komunikācijas māksla. Komunikācija ir prasme, kas regulāri jātrenē, un reizēm tas nākas ļoti grūti, taču nu jau pēc vairāku gadu prakses (un gājis man ir visādi) varu teikt, ka tas noteikti ir tā vērts. Ir būtiski apzināties to robežu, kur beidzas situācijas un faktu konstatēšana, un sākas pieņēmumos balstīti "uzbraucieni", kas izārda veiksmīgu komunikāciju. Lai arī emocijās ir grūti saglabāt "veselo saprātu", saruna iegūst pavisam citu rezultātu un pēcgaršu, ja spējam savas sāpes izteikt cieņpilnā veidā pret otru, paliekot patiesam pret sevi.
Ginta Gaumala ir gan vadītāja Argentīnas tango studijā El Abrazo, gan strādā uzņēmumā TrainingLab, kurā viņa veido un vada dažādas biznesa apmācības, tostarp tādas, kas palīdz uzlabot komunikāciju un gaisotni kolektīvā, kur ļoti būtiska loma ir cieņpilnai saskarsmei. Šajā sarunā Ginta dalījās ar stāstiem un piemēriem, kā turēties pie nevardarbīgas komunikācijas principiem, lai saruna ir vērsta uz sadarbību, vienlaikus nenodarot pāri arī sev.
Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Es izjautāju Sandi, lai iegūtu motivāciju un praktiskus ieteikumus foršākām attiecībām ar savu ķermeni. Tas palīdz ne tikai zināt, ka vajag vingrot, bet arī ļauj uz to regulārāk saņemties un tad redzēt rezultātus – vairāk enerģijas, spēju labāk fokusēties, veselīgāku pašapziņu, samazinātu traumu risku, lielāku spēku un izturību.
Sandis Inzelbergs ir ieguvis čempiona titulus sporta jogā Latvijā, Krievijā un Eiropā. Viņš ir kustībā no rīta līdz vakaram 7 dienas nedēļā bez brīvdienām. No pieredzes varu teikt, ka tad, kad es vai kāds cits no viņa audzēkņiem treniņu laikā čīkst vai dusmojas, jo kaut kas nesanāk, Sandis ar savu neiznīcināmo optimisku katram atrod tādu pieeju, ka cilvēka dzīve savā ķermenī kļūst foršāka.
Sarunā Sandis pastāstīja, kā panākt, ka ķermenis ir enerģisks, lokans, izturīgs un stiprs un ka lieliski strādā arī cilvēka prāts – fokusējoties, esot radošiem un pozitīviem. Šī ir saruna, kuru es pati klausīšos vairākkārt. Īpaši tad, kad sāks uzmākties slinkums vingrot.
Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
PALĪDZI MUMS IZVEIDOT 100. EPIZODI CILVĒKJAUDĀ!
Padalies ar savu stāstu par to, kā praktiski izmantoji kaut ko no Cilvēkjaudā uzzinātā, lai tavs stāsts iepriecina mūsu komandu un iedvesmo vēl kādu!
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Saruna par cilvēkiem, kuri bērnībā atradās (vai joprojām atrodas) jebkāda veida disfunkcionālā vidē, lai vai cik ilgi vai pat ja tikai nedaudz. Saruna par to, kas par sevi jāsaprot, lai izdotos dzīvot pilnvērtīgi un pašiem savu dzīvi, kurā mūs nebremzē pagātnes pretīgās atraugas, kas ik pa laikam sapin kājas arī tagadnē. Svarīgi, lai saprotam, kā varam pasargāt un atbalstīt arī savus bērnus, ja gadījumā viņiem ir risks augt pat tikai daļēji disfunkcionālā vidē.
Sākotnēji šī saruna bija plānota par pieaugušiem alkoholiķu bērniem (PAB) vai citu atkarībnieku bērniem, tai skaitā - darbaholiķu bērniem, bet jau sarunas laikā, līdz ar Kaspara Simanoviča definīciju par cilvēkiem no disfunkcionālām ģimenēm vai vides, kļuva skaidrs, ka saruna attiecas uz lielāko vairumu no mums.
Manuprāt, Kaspara stāstītais iebliež pa galvu gan saudzīgi, gan vienlaicīgi tā, ka vairs nevar turēt acis aizžmiegtas un izlikties, ka "nemaz jau tik traki nebija" un "ar laiku jau viss pāries". Šī saruna ir būtiska daļa ceļam atpakaļ pie sevis, pie sava prieka, pie veselīgas pašapziņas pat tajos brīžos, kad iet pavisam draņķīgi. Tā ir saruna par iespēju un vajadzību atgūt brīvību.
Šī ir 3. saruna ar teologu Kasparu Simanoviču, kurš ir neoētiskās veselības kopienas "Elizeja" līdzdibinātājs. Mūsu pirmā saruna bija par cilvēkiem ar atkarībām, bet otrā - par cilvēkiem, kuriem ir apgrūtinošas attiecības ar atkarīgiem cilvēkiem jeb līdzatkarību.
Kaspars Simanovičs ir autors nesen izdotai grāmatai "Dienas līdzsvars. Mūžsena gudrība šodienas skatījumā".
Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Ingus Augstkalns ir ne tikai veiksmīgs uzņēmējs, bet arī visīstākais piedzīvojumu meklētājs. Viņa aizraušanās ir BASE jumping, kas ir lēkšana no fiksētas virsmas - ēkām, antenām, tiltiem, klintīm un kalniem, izmantojot izpletni, lai piezemētos. Ingus ir arī wingsuit flyer jeb lēcieniem izmanto ne tikai izpletni, bet arī īpašu kostīmu, kas tā konstrukcijas dēļ līdzinās lidvāverei, jo palielina lēcēja virsmu, kas kritiena laikā pretestības dēļ viņu ilgāk tur gaisā un dod iespēju dažādiem manevriem. Tas ir, ja ne pats bīstamākais, tad viens no bīstamākajiem sporta veidiem pasaulē. Viņš ir pirmais latvietis, kurš ar wingsuit izlidoja caur Walenstadt aizu Šveicē. Ingus ir pirmais cilvēks pasaulē, kurš ar izpletni 2017.gadā lēca no Aerones radītā drona. Ingusa paša vārdiem - BASE jumping ir sports, kurā tu uzvari, ja no tā izstājies dzīvs.
Ingus uzstājas un stāsta par to, kā pārvarēt bailes. Angliskais termins "Daredevil" viņam lieliski atbilst, bet ir nepietiekošs, jo viņš ir arī ļoti radošs un gudrs cilvēks ar plašām un dziļām interesēm un, kas mani īpaši pārsteidza, apbrīnojamu empātiju.
Mūsu saruna jūlija garā vakarā bija ne tikai par lēcieniem, baiļu pārvarēšanu, bet arī biznesu, viņa jaunāko projektu - vētras tuneli un dzīvotmākslu.
Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Kristīne Virsnīte (TV personība, uzņēmēja un influencere) un es, Laura Dennler no Cilvēkjaudas, nolēmām pastāstīt katra savu pieredzi par bedrēm, šķēršļiem un risinājumiem ceļā uz spēju sajust un paļauties uz savu iekšējo navigācijas sistēmu jeb savu G.P.S. - gandarījuma un prieka sajūtu, kas dziļumā saka priekšā, ko darīt gan apjukuma pilnā ikdienā, gan tad, kad šķiet, ka tas, par ko sapņo un ko gribi, ir nesasniedzami.
Tā ir saruna ne tikai par cenu sevis apšaubīšanai, par izdegšanu, darot savu sapņu darbu, bet arī par ceļu uz lielāku drosmi rīkoties un risinājumiem, mācoties ticēt sev un savai spējai sasniegt to, kas sākumā šķita nereāli.
Mēs runājām arī par Kristīnes veidoto video sēriju projektu par jaunāko piedzīvojumu Āfrikā, kurp viņa ar vīru devās, lai izglābtu savus tupmākos trakos piedzīvojumus. Ja gribi laicīgi uzzināt, kad šie video būs pieejami skatīšanai, tad pieseko Kristīnei viņas Instagram kontā vai Facebook.
Savukārt, es sarunā pieminēju jaunāko Cilvēkjaudas komandas projektu, jo mēs drīz vērsim durvis uz pieteikšanos treniņam, kur dalībniekiem palīdzēšu:
Mēs nevarēsim šajā programmā uzņemt visus gribētājus, tāpēc ikvienam piedāvāsim iespēju noskatīties bezmaksas lekciju par to "KĀ SAPRAST UN ATBALSTĪT SEVI TAGAD, LAI IZDODAS DARĪT TO, KO NEDARI, PAT JA ZINI, KA TEV TO VAJAG". Tikko šī lekcija būs gatava, tā nosūtīsim to visiem, kuri ir pieteikušies Ugunsskolas jaunumu saņemšanai, kā norādīts šajā lapā.
Sekot savam iekšējam kompasam nav viegli, bet vēl grūtāk ir tam nesekot. Mēs ceram, ka kaut kas no Kristīnes un manas pieredzes dos idejas vai vismaz iedvesmos cilvēku, kuram savs tālākais ceļš nav redzams tik skaidri, kā šobrīd gribētos.
Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Šajā sarunā izjautāju Latvijas pavārmākslas lielmeistaru Mārtiņu Rītiņu par meistarību, kas attiecas gan uz restorānu, gan komandu, gan pieredzi apkalpojot daudzu valstu ietekmīgākās amatpersonas. Jautāju viņam arī par drosmi būt citādam, jo Mārtiņš ir unikāla un spilgta personība ar reti aizraujošu dzīvesstāstu, kuru tagad ir iespējams izlasīt nesen izdotajā Lindas Apses grāmatā par viņu: “De Profundis – Mārtiņš Rītiņš”.
Mārtiņš ir restorāna “Vincents” šefpavārs, uzņēmējs, kulinārijas TV raidījumu vadītājs un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Es vismaz 20 gadu garumā apbrīnoju viņa darbu. Izlasot viņa grāmatu un aprunājoties ar viņu par mani aizkustinošākajām nodaļām viņa grāmatā, es tagad apbrīnoju vēl viņa atklātību un drosmi.
Ja gribi lasīt grāmatu, kas saviļņo, uzjautrina, liek jēgpilni aizdomāties un uzdzirkstī iedvesmu, tad “De Profundis – Mārtiņš Rītiņš” ir tāda grāmata, tāpēc esmu to ieteikusi visiem, kam stāstīju par savu sarunu ar Mārtiņu.
Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
From the publisher's feed

4 Listeners

4 Listeners

2 Listeners

3 Listeners

2 Listeners

0 Listeners

3 Listeners

1 Listeners

0 Listeners

0 Listeners

2 Listeners

0 Listeners

0 Listeners

0 Listeners

0 Listeners