
Sign up to save your podcasts
Or


Šajā sarunā ar dakteri Sandru Vestermani pievērsāmies laimei un tam, kā to uztver un saprot cilvēka smadzenes. Daktere skaidroja, kas būtu jāņem vērā saistībā ar laimes sajūtu, ja raugāmies no neirozinātnes viedokļa. Ir daudz un dažādu darbību, ar kurām pavisam reāli varam ietekmēt savas iespējas justies vai nejusties laimīgiem.
Uz dakteres Vestermanes lekciju “Laimes neirobioloģija”, kā arī uz citām vērtīgām lekcijām, var pieteikties, rakstot uz e-pastu [email protected].
Informācija par šo un citām Cilvēkjaudas sarunām ar dakteri ir sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Kad mājās vai darbā esam saistīti ar cilvēku, kuram ir traucējoša atkarība, kas nepatīkami ietekmē mūsu dzīvi, tad ir ļoti iespējams, ka, pat paši to nezinot, arī mēs esam atkarīgie. Atkarīgi no cilvēka, kuram ir atkarība, kā rezultātā mēs to negatīvā veidā jūtam savā dzīvē un par to maksājam ar laiku, spēku, sirdsmieru, prieku, naudu, zaudētām iespējām. Bieži vien mēs šādu atkarību nespējam sev atzīt – līdzīgi, kā atkarīgajam ir grūti atzīt savu atkarību no kaut kā. Kaspars Simanovičs saka, ka nav būtiski, kāda atkarība ir mūsu līdzcilvēkam – atkarība no saldumiem, no pornogrāfijas, no ēdiena, no iepirkšanās, no adrenalīna, no sociālajiem medijiem, no destruktīvas uzvedības attiecībās, no alkohola, nikotīna, datorspēlēm vai azartspēlēm, utt, un ka līdzatkarība ir tāda pati atkarība kā citas. Šī saruna ir, lai palīdzētu līdzatkarīgam cilvēkam ieraudzīt atkarības un līdzatkarības mehānismu, kas palīdz iet ceļu uz brīvības atgūšanu.
Pirmo sarunu ar Kasparu Simanoviču par atkarību mehānismu atradīsi šeit.
Kaspars Simanovičs ir teologs un kopā ar kolēģi Induli Paiču vada noētiskās veselības kopienu “Elizeja”, kur organizē noderīgu pārdomu ciklu par atkarībām: “Es eju 12 soļus”. Video no šīm tiešraidēm var redzēt viņu YouTube kanālā.
Kaspars Simanovičs ir izdevis grāmatu "Dienas līdzsvars", kas ir ceļabiedrs ikvienam, kurš nolēmis kādu brīdi paieties pa senās gudrības iemītajām takām, kuras aprakstītas Sīraha gudrības grāmatā, kas tapusi 2. gs. pirms Kristus dzimšanas un pieder pie tā saucamās «gudrības literatūras», kas atspoguļo cilvēces uzkrātās zināšanas un izpratni par ikdienas dzīvi, attiecībām, garīgi-reliģiskām patiesībām, vērtībām un ētiku. "Dienas līdzsvars" lasītājs ieraudzīs, ka cilvēce patiesībā vienmēr risina vienus un tos pašus jautājumus, un mēs neesam izņēmums. Slimības, vecums, nāve, kari, dabas kataklizmas, attiecības, brīvība, labklājība, dzīves jēgas meklējumi – katram laikmetam, katrai paaudzei jāatrod savas atbildes. Grāmatu var pasūtīt Elizejā (info Elizejas Facebook lapas sadaļā "Par") vai nopirkt "Jāņa Rozes" un "Globusa" grāmatnīcās.
Informācija par sarunā pieminētajiem avotiem ir sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Oļegs Ņikitins ir darba vides stratēģis un viņam ir vērtīgas zināšanas par biroja telpu iekārtošanu, lai ne tikai veicinātu darbinieku produktivitāti, bet arī ietaupītu izmaksas un radītu vēlamo priekšstatu par iestādi klientiem un sadarbības partneriem.
Uztvere par ierasto darba vidi mainās, Oļega Lietus Agency palīdz iekārtot darba telpas, ņemot vērā uzņēmuma specifiku un darbinieku vajadzības, kā arī iepazīstina ar jaunākajām pētījumos balstītām tendencēm un dažādām stratēģijām, kā padarīt biroja vidi produktīvāku. Oļegam ir arī vērtīgi ieteikumi, ko ņemt vērā arī strādājot no mājām, jo arī tur apkārtēja vide nav mazāk svarīga un ir būtiski, ka tā palīdz fokusēties mērķiem, nevis kavē tos sasniegt.
Sarunas lapa ir šeit - https://ugunsskola.lv/cilvekjauda90/
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Es ļoti gaidīju sarunu ar Igo, kurā izjautāt viņu gan par viņa meistarību uz skatuves, gan to, kā viņš, būdams slavens mūziķis, spēj tik iespaidīgi dažādot savu profesionālo darbību – mākslinieks, radio raidījumu vadītājs, dzejnieks, uzņēmējs. Viņa organizētie projekti ir iespaidīgi ar to, kā viņš spēj redzēt un pārvērst realitātē to, ko citi ne tikai neuzdrošinās, bet pat nespēj ieraudzīt. Mani iedvesmo viņa spēja kāpt pāri ierobežojumiem - paša, dzīves vai citu cilvēku radītiem.
Tikko tas būs iespējams, tā aicināšu sev līdzbraucējus, lai kopā dodamies uz Igo Cepli. Un, ja tev, līdzīgi kā man, ir sajūta, ka, lietojot kolosāla cilvēka radīto, tas kalpo kā iedvesma un enerģijas uzlāde (kuru viņam tāpēc mazāk nepaliek), tad iesaku izpētīt darbus, ko Igo piedāvā vienā no saviem projektiem “Akcents personībai“, jo, iespējams, tur ieraudzīsi dāvanu sev vai sev svarīgam cilvēkam.
Igo ir neparasts un ļoti jaudīgs cilvēks. Igo ir mākslinieks bez robežām.
Vairāk informācijas sarunas lapā šeit - https://ugunsskola.lv/cilvekjauda89/
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Ja agrāk dzirdēju vārdu salikumu "sporta ārsts", tad tekstam, kas sekoja pēc tam, es nepievērsu nekādu uzmanību, jo nebiju sportiste un nejutos arī kā amatiere, lai arī savā brīvajā laikā biju gana aktīva. Es joprojām neesmu sportiste, bet šobrīd saprotu, cik vērtīgi ir ieklausīties tajā, ko par cilvēka ķermeni un arī ne-sportista fiziskajām aktivitātēm (gan esošām, gan nākotnē vēlamām) saka un iesaka sporta ārsts. Daktere Sandra Rozenštoka no Sporta laboratorijas šajā sarunā palīdz apjēgt, ka tad, kad mēs labāk saprotam savu ķermeni, mums ir lielākas izredzes dzīvot kvalitatīvāk un ar lielāku jaudu, neatkarīgi no tā - esam vai neesam sportisti. Un jo agrāk mēs sevi pieradinām pie veselīgām fiziskām aktivitātēm, jo pašiem labāk, turklāt - lai vai kurā vecumā mēs sāktu aktīvāku dzīvesveidu, tas ir apsveicami. Ja gribi (vēl pamatīgāk) sadraudzēties ar savu ķermeni un kustību, tad ļoti iesaku šo sarunu.
Vairāk informācijas sarunas lapā šeit - https://ugunsskola.lv/cilvekjauda88/
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Viņš ir vairākkārtējs ASV čempions biatlonā, pieredzējis vadītājs piedzīvojumu ekspedīcijām, daļa no kurām ir redzamas filmās gan televīzijā, gan pašu dēkaiņu priekam uzņemtos video. Šo to no filmām var atrast arī youtube – te ir mana favorītfilma par viņa piedzīvojumu ar rekordu. Viņš ir saimnieks Vanagkalnā, par ko fano tie, kas izbauda distanču slēpošanu plašumā un viņa personības neparasto pievilcību un izpausmes. Viņš saka, ka Vanagkalnā viss esot tā, kā nav citur. Savulaik viņš ar rollerslēpēm pārbrauca pāri ASV un vēl bišķi (pa vertikāli). Vēl Padomju laikā viņš pārcēlās uz dzīvi ASV, bet pēc laika pārcēlās atpakaļ uz Latviju. Viņš dara tā, kā viņam patīk. Un sākumā gana daudz cilvēku uz viņu noraugās ar attieksmi, ka viņš nav normāls un ka viņam nekas nesanāks. Es šaubos, ka viņu interesē būt normālam. Savukārt, piedzīvojumi pašam un citiem ir tas, kas viņam sanāk. Viņš citus pievelk ar savu īstumu un citādību. Viņš dara pa savam. Un tajā ir kaut kas ļoti magnētisks.
Kad prasīju Kārlim Bardelim, lai iesaka man interesantu un jaudīgu cilvēku intervijai, viņa atbilde bija: “Raimis no Vanagkalna, viennozīmīgi!” Pajautāju par viņu vēl dažiem cilvēkiem, kuri apgrozās Latvijas dēkaiņu aprindās un ir devušies ar viņu piedzīvojumos. Visi man atbildēja, ka to, kas ir Raimonds Dombrovskis, nemaz nevar tā aprakstīt, jo Raimis esot jāpiedzīvo. Lūdzu, te ir iespēja sarunas laikā piedzīvot mazu daļu no tā, kas ir Raimonds no Vanagkalna.
Man šķiet, ka Raimonds ir tāds cilvēks, kuru uzņēmumiem būtu forši uzaicināt uz sarunu savā kolektīvā, jo viņa pieredze no piedzīvojumiem un apgriezieniem izvēdina galvu un paver iespēju padomāt citādāk.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Par Signi Meirāni no storyaboutfood.com uzzināju pirms vairākiem gadiem, kad dažādi klienti, runājot par tiem, kurus pozitīvā nozīmē apskauž, ik pa laikam pieminēja viņas vārdu. Man teica, ka viņa dara tik interesantu darbu. Braukā pa pasauli, garšīgi un skaisti gatavo, izglīto citus ēšanas mākslā, raksta vienu grāmatu pēc otras, turklāt – tik glaunas un garšīgas, veido superīgus raidījumus un rakstus žurnālos, turklāt lieliski izskatās, viņas bildes ir kā saldējums, ko gribas nolaizīt, un vispār – viņa dzīvo pa smuko. Tad svaiņa plauktā pamanīju vienu no Signes izdotajām pavārgrāmatām un viņas žurnālus. Izpētīju. Nu, tiešām, pa smuko. Paskatījos, ko Signe dara sociālajos medijos un ieraudzīju sievieti ar izturību, stipru mugurkaulu, baudāmu gaumi un apbrīnojamu darba kultūru, turklāt – darošu savu darbu divās valodās. Nu patīk man, ka cilvēks iet pāri robežām, kuras citus apstādina. Aicināju viņu uz sarunu par to, ko nozīmē darīt savu aizraušanos un aicinājumu. Ko tas maksā, ko tas dod, ar ko jārēķinās. Manuprāt, tā ir saruna, kas daudziem sava sapņu darba meklētājiem palīdzēs šo to ieraudzīt ar skaidrāku skatu, lai drošāk un pamatīgāk ietu savu ceļu.
Sarunā pieminētā informācija ir sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Kārlis Danēvičs ir baņķieris (SEB), interesants lektors, viņš aizrautīgi un profesionāli rūpējas par SOS bērnu ciematu darbu, un vēl viņš ir grāmattārps. Tās ir tikai dažas pieturvietas Kārļa karjerā un interesēs. Mūsu sarunas aizmetnis ir reiz virtuāli konstatēts fakts, ka Kārļa grāmatplauktā un manējā atrodas gana daudz vienu un to pašu grāmatu. Kārļa uzstāšanās konferencēs cilvēkiem liek kvalitatīvi aizdomāties un vismaz kaut ko sākt darīt citādāk. Lūdzu Kārli uz sarunu par viņa ceļu uz panākumiem, kur lielu lomu spēlē prasme mācīties, tai skaitā - no kļūdām, korekta attieksme pret cilvēkiem, neatlaidība un arī grāmatu lasīšana. Protams, mani arī interesēja, kuras grāmatas, kas ir viņa grāmatu plauktā, bet vēl nav manējā (varbūt arī tavējā), viņš ieteiktu man pievienot savai lasāmvielai kā vērtīgas pārdomas un reālu rīcību raisošas. Un viņš ieteica.
Starp citu, ja gribi vairāk uzzināt par Kārļa domām attiecībā uz naudu, tad iesaku noskatīties Elīnas Pelčeres sarunu ar viņu.
Kārtības labad ielikšu te Oficiālo Kārļa amatu uzskaitījumu:
Ja esi cilvēks, kurš labus darbus un idejas atbalsta ne tikai teorētiski, bet ieliek tajās arī savu daļu praktiska atbalsta, tad būsim laimīgi par tavu atbalstu SOS bērnu ciematiem. Kāpēc? Tam Kārlis iedeva labu pamatojumu sarunā.
Kārļa pieminēto un ieteikto grāmatu sarakstu atradīsi sarunas lapā.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Ieteikumu intervijai ar uzņēmēju, IFR pilotu un inženieri Aivaru Lejieti nedēļas ietvaros saņēmu no diviem uzņēmējiem un ekstrēmajiem sportistiem: viens -Mārtiņš Aleksandrovičs, otrs - Ingus Augstkalns. Abu pamatojums bija apmēram tāds: Lejietis ražo ultravieglās lidmašīnas "Tarragon", ir neapstādināms, pārsteidza visus ar to, kā atguvās pēc nogāšanās ar privāto lidmašīnu, turpina lidot, uz visu skatās ar inženiera prātu un prot baudīt dzīvi. Es ceru, ka te jau ir pietiekami daudz informācijas, lai tev rodas vēlme noklausīties šo epizodi. Ja nu vajag vēl kādu ieteikumu, tad te ir manējais: cilvēks ar tādu prātu un gribu, ko angliski sauc par "extraordinary". Man ir aizdomas, ka pēc sarunas ne viens vien Cilvēkjaudas domubiedrs sevī sajutīs papildu jaudas pieplūdumu. Un tās Tarragon lidmašīnas ir tādas konfektes, ka nu tikai.
Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI ar laika norādēm:
Tā nav nekāda savas cilvēkjaudas apzināšanās, ja vairāmies no sarunām par nāvi. Nāves tēma ir nepatīkama, bet daudz nepatīkamāka ir nāve apstākļos, no kuriem varam sevi pasargāt, it īpaši, ja saprotam, ka nāve ir neizbēgama. Tāpēc liksim malā savas bailes no nāves un runāsim par to, lai uzlabotu kvalitāti ne tikai savas un savu mīļo dzīves pēdējam nogrieznim, bet arī - UZLABOTU SAVAS DZĪVOŠANAS KVALITĀTI.
Es miršu, tu mirsi, manējie mirs, tavējie mirs. Un, nē, es te nepiesaucu nelaimi ne sev, ne tev. Es arī negūstu nekādu prieku šos vārdus rakstot. Es runāju par neizbēgamiem faktiem, kuri notiks. Vēl mūsu dzīves laikā notiks. Jautājums nav par to, vai es un tu, manējie un tavējie mirsim, bet gan kāda būs mūsu dzīves kvalitāte, kad katrs no mums mirs. Un es pilnībā piekrītu epizodes varonei (un šeit es tiešām domāju: Varonei, ar lielo burtu) Ilzei Neimanei-Nešporai, ka mūsu attieksme pret nāvi, parāda mūsu attieksmi pret dzīvi. Man patīk doma, ka, uzlabojot savu attieksmi pret nāvi, mēs uzlabojam savu dzīvi.
Īsumā par Ilzi Neimani-Nešpori. Uzņēmēja, kurai rūp cilvēku dzīves kvalitāte arī tajā laikā, kad cilvēki mirst. Viņai rūp, lai cilvēki mirst cilvēcīgāk, sakarīgākos dzīves nogales apstākļos, lai vai kādā vecumā nāve viņus pārsteigtu. Lai pret viņiem izturas kā pret cilvēkiem. Lai viņiem, arī mirstot, ir iespēja pēc iespējas ilgāk piedzīvot prieka mirkļus un saņemt vajadzīgo atbalstu. Ilze ir sabiedriskā labuma organizācijas Hospiss LV valdes priekšsēdētāja un, manuprāt, dara dēmoniski grūtu darbu, cīnoties ar sistēmu, kurā mirstoši cilvēki un viņu tuvie piedzīvo šoku, bezspēcību, sāpes, no kurām vismaz daļēji viņus (mūs) ir iespējams pasargāt, sakārtojot šo sistēmu. Ilze ir arī saņēmusi Latvijas lepnums gada balvu par daudz jo daudzu maltīšu sagādes organizēšanu mediķiem vājprātīgās pandēmijas situācijas laikā.
Es, kā neizbēgami reiz mirstoša, tevi, kā neizbēgami reiz mirstošu, aicinu, noklausies, kas Ilzei stāstāms par to, ko varam darīt, lai mūsu pašu un mūsu mīļo miršana, kas neizbēgami pienāks, ir cilvēcīgāka, bez nevajadzīgām ciešanām, ko varam sev un savējiem aiztaupīt, kamēr to varam.
Ā, jā, šajā sarunā arī par brīvprātīgo darbu, kas ir ceļš uz dzīvi ar lielāku piepildījuma sajūtu. Zinu no pieredzes un rekomendēju izmēģināt katram, kas to vēl nav darījis, lai cilvēks sevi neapzagtu.
Mīļo cilvēk, ja tu izlasīji tik tālu - paldies tev, ka esi drosmīgs un atbildīgs cilvēks, kuram nāve nav tabu tēma, bet dzīves sastāvdaļa, ko ir iespējams ietekmēt.
Vairāk informācijas sarunas lapā.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
From the publisher's feed

4 Listeners

4 Listeners

2 Listeners

3 Listeners

2 Listeners

0 Listeners

3 Listeners

1 Listeners

0 Listeners

0 Listeners

2 Listeners

0 Listeners

0 Listeners

0 Listeners

0 Listeners