Jāņa un Leldes Liepiņu ģimenē aug divas meitas ar mazu vecumu starpību, tādēļ viņu ikdiena ir ļoti dinamiska. Abi vecāki strādā, pie tam Leldei savu pagaidām pusslodzes darbu izdodas savienot gan ar bērnu audzināšanu, gan mācībām kādā jomā, kas nepavisam nav saistīta ar viņas līdzšinējo izglītību vai profesiju – stjuarte.

Visbiežāk sanāk, ka tad, kad tētim ir brīvdienas, tad jāstrādā mammai, un otrādi. Nereti viņu plānus ietekmē vēl arī abu bērnudarznieču slimošana. Par spīti tam Liepiņi paši vērtē, ka ģimenes ikdienu izdodas līdzsvarot un, piemēram, visiem četriem doties pat kādā garākā ceļojumā. Tā pagājušajā gadā, Madlēnai un Adelei vēl tikai pusotru un trīs gadus vecām esot, viņi mēnesi ar mugursomām plecos pavadījuši Āzijā. Arī Leldes un Jāņa iepazīšanās stāsts atgādina romantiskas filmas scenāriju.

Lai arī meitām ir neliela vecuma starpība, bet abas ir atšķirīgas, atzīst Lelde, vecāka meita Adele ir mierīga, bet mazā māsa Madlēna ir "spridzeklītis".

Lai dzīvotu tik dinamiski, Liepiņiem palīdz arī omes un opji, bet Lelde arī vērtē, ja dari to, kas patīk, viss ir viegli.

Lelde ar entuziasmu stāsta, kā pēc lidojumiem ir ieguvusi enerģiju, ko dot savējiem. Un kāds brīnums, ka arī abi iepazinušies lidmašīnā. Jānis saka, ka pēc lidojuma izlēmis uzrunāt stjuarti, kura šķitusi simpātiska. Lelde stāsta, ka viņa uzreiz pamanījusi īpaši smaidīgo pasažieri, kuram pasniegusi kapučino "ar kaudzīti", bet kolēģe piebildusi - ar mīlestību. 

Lelde smej, ka pasažieriem ir dažādi paņēmieni, kā viņi mēģina iepazīties, viens no tipiskākajiem - viņi kāpj pēdējie ārā no lidmašīnas...