Dzemdību traumas mazuļiem: cik bieži tās saistītas ar sasteigtu vai novēlotu palīdzību dzemdību procesā un vai varam runāt par medicīnisko kļūdu, ja mazulis piedzīvo paliekošas sekas?

Turpinām sarunu par dzemdību palīdzības kvalitāti Latvijā. Kad jūlijā par šo runājām pirmo reizi un aicinājām raidījuma sociālo tīklu sekotājas dalīties ar savu dzemdību pieredzi, ja viņām šķiet, ka tā bijusi vardarbīga, likās, ka tās būs dažas vēstules, bet stāsti burtiski pārpludināja Ģimenes studijas "Instagram" un "Facebook" vietni. Tie turpina pienākt arvien, saņemam vēstules ar ļoti skarbiem stāstiem, tāpēc turpinām sarunu, analizējot arvien jaunus problēmas aspektus.

Vardarbībai kā problēmai Latvijas dzemdniecībā ir pievērsušies arī kolēģi. Par to bija stāsts raidījuma Atvērtie faili epizodē, par to raksta arī portāls lsm.lv.

Visos stāstos iezīmējas tas, ko arī norāda viena no Ģimenes studijas intervētajām mammām: "Vardarbība dzemdībās un tās izraisītās traumas nebeidzas tajā vietā un tajā dienā. Tas viss turpinās un būtiski ietekmē manu un bērna veselību ilgtermiņā, kā arī atstāj smagu psiholoģisku nospiedumu."

Tāpēc turpinām sarunu par šo tematu, diskutējot par situācijām, kad nekvalitatīvu dzemdību palīdzība, iespējams, fiziski vai emocionāli vardarbīga izturēšanās pret sievieti dzemdībās vainagojas ar mātes vai bērna traumu. Kā šādas situācijas atpazīt, kā saprast, kas noticis, pie kādiem nosacījumiem to iespējams klasificēt, piemēram, kā medicīnisku kļūdu?  Kā tiek vākta statistika par jaundzimušajiem, kas cietuši dzemdībās un kā tiek izvērtēts, kāpēc tas ir noticis? Ģimenes studijā diskutē Zvērināts advokāts, Medicīnas tiesību biroja izveidotājs Ronalds Rožkalns, Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Inese Bļodniece un Ogres slimnīcas un mājdzemdību vecmāte Ilze Perceva.