Jaunais mācību gads ienesis savas korekcijas, šķiet, katras skolēnu ģimenes ikdienas dzīvē - atkal cits dienas režīms, citi pienākumi, pāri visam, protams, mācības. Taču ir bērni un līdz ar viņiem arī ģimenes, kuru ikdiena mainās krasāk, proti, dažādu iemeslu dēļ viņi uz skolu dodas daudz tālāk nekā vienaudži. Vai nu labāka skola ir kādā pilsētā, tostarp galvaspilsētā, vai arī tuvējā apkaimē vidusskolas nemaz nav. Šādas situācijas kļūst aizvien izplatītākas, un dažkārt tas nozīmē jau no pusaudžu vecuma dzīvot ārpus mājām dienesta viesnīcā vai, vienkāršāk sakot, kopmītnēs. Kā tas ir, ko tas prasa no pašiem bērniem, ko - no vecākiem? Kā palaist savu vēl nepilngadīgo bērnu prom no ģimenes ligzdiņas un kā skolas organizē un uztur šādas dzīvesvietas saviem skolēniem? 

Ģimenes studijā sarunājas psiholoģe, divu bērnu mamma Edīte Kalniņa, kuras meita mācās vidusskolā Dānijā un tur dzīvo kopmītnēs, Rīgas 3. Valsts trešās ģimnāzijas psiholoģe Zane Gulbe un Druvas vidusskolas jauniešu mītnes "Druva" vadītāja Egita Eversone. 

Viesojamies arī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas dienesta viesnīcā, kur uzklausām skolēnus un skolas direktori.