Skolotāju streiks atcelts, bet, vai algu palielinājums, slodžu izlīdzināšana un mācību materiālu pieejamība nodrošinās kvalitatīvu izglītību Latvijas skolās, vērtē nozares eksperti.

Gaidot pieteikto skolotāju beztermiņa streiku 19. septembrī, lielākā daļa sabiedrības iesaistījās debatēs, vai tiešām pedagogi pelnījuši lielākas algas. Vai tad, ja tiks apmierinātas skolotāju prasības, celsies arī pedagogu profesijas prestižs un uzlabosies izglītības kvalitāte. Vai jaunais mācību saturs paaugstina skolēnu mācību sasniegumus vai arī degradē izglītošanos? Ģimenes studijā uzklausām nozares ekspertus - Latvijas Universitātes profesori, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes zinātņu prodekāni, doktora studiju programmas „Izglītības zinātnes” direktori Zandu Rubeni, „Iespējamā misijas” valdes locekli Anci Jaks un Limbažu Valsts ģimnāzijas direktori, pedagoģi Guntu Lāci. Ierakstā uzklausām arī vecāku domas un viedokļus. Stāsta Žanete Eglīte un Inga Kalna.

Gunta Lāce norāda, ka piešķirtie 70 miljoni ir algas pielikums skolotājiem.

Kā tieši tas izpaudīsies un kāda būs alga, redzēsim februāra sākumā, kad būsim saņēmuši algas par janvāri. Domāju, ka pašlaik tas ir skaidrs tikai dažiem cilvēkiem visā valstī, kādā veidā tas tiks rēķināts un kas tur galā sanāks. Tie 70 miljoni ir vai būs. Tas nozīmē, ka pielikumam jābūt, tā ir plika matemātika," norāda Gunta Lāce.

Zanda Rubene piekrīt, ka tā ir laba ziņa, bet uz tradicionālo jautājumu, vai skolotāju algas ir pietiekamas, viņa atbild ar nē.

"Tomēr es ļoti priecājos, ka šis streiks nenotika (..)

Jācer, ka šis algas pielikums skolotāju omu un motivāciju strādāt izglītības sistēmā padarīs kaut nedaudz lielāku," bilst Zanda Rubene.

"Ar to skolotāja profesija ir specifiska - katrs no mums, pieaugušais un bērns, ir saskāries ar skolotājiem, līdz ar to mums katram ir viedoklis. Tāpēc, iespējams, ir šīs krustugunis un arī sabiedrības iesaiste diskusijās par streiku un algu, jo

mums visiem šķiet, ka mēs taču ļoti labi zinām, kas ir skolotājs, kāds ir skolotājs un ko viņš ir vai nav pelnījis," vērtējot šī brīža situāciju, atzīst Ance Jaks.

Gunta Lāce vērtē, ka valstij būtu valstij jānosaka kritēriji skolotāju darba kvalitātei un jāpārstāj runāt par algām un jārunā par daudz svarīgākām lietām. Tam piekrīt arī Zanda Rubene.

"Augstskolā mums sen tādi kritēriji ir. Mums arī neviens amats, neviena pozīcija nav ilgāka par sešiem gadiem, mums ik pēc diviem gadiem notiek izvērtēšana, kur skolas direktors, vai fakultātes dekāns to izvērtēšanu veic un tie kritēriji ir gan par rezultātiem, zinātniskiem un tā tālāk. Bet mums ir arī studentu vērtējumi par procesu. Un no tā, kā man izvērtē, ir atkarīgs, kādu pozīciju es ieņemu. Augstskolā var būt profesors, varbūt nedaudz zemāk - asociētais profesors, docents. Ja tu neesi izpildījis tos kritērijus, tad tu no asociētā profesora krīti atpakaļ uz docentu un alga paliek mazāka," skaidro Zanda Rubene. "Man vienmēr ir tā doma, kādēļ mēs vispārējā izglītībā nevarētu radīt ko līdzīgu. (..) Idejiski domāt par to, ka ir noteiktas prasības skolotājiem, jo

šobrīd mēs lejam ūdeni uz tām dzirnavām, ka skolotājam ir nodarīts pāri, ko mēs, skolotājam varētu dot. Bet varbūt mums vajadzētu valstiski tagad paskatīties, ko es kā skolotājs, es kā mācībspēks universitātē daru, lai to sabiedrības atzinību nopelnītu."

Viņa norāda, ka izglītības kvalitātes jautājums ir ļoti sarežģīts lego konstruktors no daudz un dažādiem klucīšiem. 

"Vēl ir viena lieta - mums Latvijā šķiet, ka izglītības sistēma, kas balstās uz konkurenci, uz ranžēšanu, uz sacensību, ir labāka un padarīs izglītības procesu kvalitatīvāku. Bet ziniet ko, ja mēs paskatāmies uz pasaules pieredzi, tad uz sadarbību vērstās izglītības sistēmas ir daudz kvalitatīvākas nekā uz konkurenci vērstās," norāda Zanda Rubene.