Tajā pilsētā cilvēki dzīvo bez ēnām. Tajā bibliotēkā lasa senus sapņus ar īpašajām sapņu lasītāja acīm. Tā vismaz notiek Haruki Murakami fantāzijā "Pilsēta un tās nedrošie mūri". To var lasīt dažādos līmeņos, arī kā divu jauniešu satikšanās stāstu, bet arī citos - to saka romāna tulkotāja no japāņu valodas Ingūna Beķere.

Pats Murakami grāmatas pēcvārdā raksta: "Par šī romāna kodolu kļuva stāsts, ko 1980.gadā publicēja žurnāls "Bungakukai" ("Literārā pasaule"). Tas bija vidēja garuma stāsts (vai arī pagarāks īsromāns). Manis uzrakstīties romāni visi ir izdoti grāmatās, tikai šis darbs nav iznācis ne Japānā, ne kādā citā zemē."

Stāsts rakstniekam tomēr nav devis mieru, pēc 40 gadiem viņš to pārrakstīja un atgriezās "tajā pilsētā".

Haruki Murakami romānu "Pilsēta un tās nedrošie mūri" no japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere, izdevusi "Zvaigzne ABC".

Mūsu sarunā ir mazliet arī par japāņu valodas gramatiku, jo tas šeit svarīgi… Galu galā - kāds cilvēkam labums no ēnas un sapņiem?

Raidījumu atbalsta: