Vecums, dzimums, etniskā piederība, invaliditāte - šo iemeslu dēļ cilvēki Latvijā aizvien tiek diskriminēti. Kā veicināt izpratni par personas ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Lai veicinātu izpratni un palielinātu sabiedrības informētību par personu ar invaliditāti ikdienu, lomu sabiedrībā, diskriminācijas pazīmēm, ar ko nākas saskartiem šai sabiedrības daļai, Sabiedrības integrācijas fonds un Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” kampaņā “Sajūti. Sadzirdi. Saproti.” īstenos mērķētus pasākumus saliedētas sabiedrības veicināšanai. Ar kampaņu iepazīstina Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis stāsta, ka šajā kampaņā lielāka uzmanība pievērsta cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, par kuriem sabiedrībā zina īpaši maz.

"Ko viņi ēd, vai vispār ēd, vai domā, vai viņiem var uzticēties, vai viņi var strādāt. Vai viņi vispār kaut ko sajūt vai nesajūt. Ir tik daudz dažādu jautājumu mums bijuši pēdējā laikā, ka saprotam, ka tā ir viena grupa, kas ir galīgi aizmirsta," atzīst Ivars Balodis. "Mēs esam pieraduši pie cilvēka ratiņkrēslā. Reizēm pat veidojas situācijas, ka darba devēji prasa, ka gribētu piēnmt darbā cilvēku  ratiņkrēslā. Un nav, jo liela daļa jau strādā. Tas ir pozitīvi. Bet par šiem cilvēkiem [ar garīgās attīstības traucējumiem] ir ir vēl ļoti daudz problēmas."

Pieredzē dalās dizainere, māksliniece "Apeirons" aktīviste Ieva Rosne un Gatis Preiss, kurš arī strādā "Apeironā".

Ievas Rosnes ģimenē aug dēls ar īpašām vajadzībām, puisis ar intelektuālās attīstības traucējumiem, un ģimene ir saskārusies ar diskrimināciju.

"Esam tiešā veidā saskārušies ar diskrimināciju, jo viena no Latvijas vadošajām bankām "Swedbank" liedza manam dēla pakalpojumu. Tas ir tik ārkārtīgi emocionāli traumējoši. Tur īsti nav, ko darīt, es ieliku informāciju sociālajos tīklos, viesos pie Tiesībsarga, man ir Tiesībsarga atzinums, ka ir notikusi diskriminācija. Un ko tālāk?" jautā Ieva Rosne.

"Runa ir par to, ka viņam bija nobloķēts kodu kalkulators, un viņš kopā ar savu tēvu devās uz banku, lai šo kodu kalkulatoru atbloķētu, bet bankas darbinieki pateica, neļāva to izdarīt. Arguments bija, ka viņš nevar verbalizēt, kā kodu kalkulatoru lietot. Viņš lieto, pauda savu gribu, teica, ka grib atbloķēt, bet viņam vajag tēva klātbūtni, jo viņam ir smagi garīga rakstu traucējumi. Tā kā viņš nemācēja izstāstīt, kā lieto kodu kalkulatoru, kā viņš to lieto, viņam šobrīd ir liegta piekļuve interneta bankai. Tēvs ar dēlu devās uz citu bankas filiāli, jo domājām, ka vienkārši darbinieku individuālā interpretācija, bet tur jau bija ielikta sistēmā atzīme, ka koda kalkulatora atbloķēšana nenotiks. Tā tas ir noticis. Man šobrīd ir bail iet uz citu banku, jo pieredze emocionāli traumējoša visai ģimenei."

Ivars Balodis atzīst, ka ikdienas gadījumi ir dzīvi ietekmējoši, ka par to varētu bļaut.

Savukārt Gatis Preiss, kuram ir dzirdes un redzes traucējumi, ir apguvis datorprasmes un aktīvi iesaistās "Apeirona" darbībā.