Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedrā veiktā pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā pusei mazu bērnu māmiņu ir izdegšanas sindroms vidējā līdz augstā pakāpē. Par to, kā vecāku izdegšana pielavās nemanāmi un kā to novērst, saruna Ģimenes studijā.

Kādi ir izdegšanas simptomi un kāpēc tos nevajadzētu "paslaucīt zem tepiķīša", skaidro ārste-psihoterapeite, "Rimi Bērniem" labsajūtas eksperte Laura Valaine.

Pieredzē dalās žurnāliste un trīs bērnu mamma Inga Spriņģe, viņas jaunākajiem bērniem - dvīņiem - ir divarpus gadi.

Sarunas otrajā daļā pievienojas arī psihologs, RSU docētājs Reinis Upenieks.

Visticamāk katrs no mums kādā dzīves posmā ir pieredzējis, ko nozīmē izdegšana, kādam simptomi izpaudušies viegli un ātri izzuduši, ja cilvēks uz pirmām pazīmēm reaģē nekavējoties. Savukārt cits tās var nepamanīt un ieslīgt arvien dziļākā izdegšanā, kas var novest līdz depresijai.

"Jaunajām mammām, kas 24/7 ir kontaktā ar bērnu, tas prasa lielus emocionālos resursus. Vecāku kontekstā emocionālā izdegšana raksturojas ar trīs simptomu grupu. Vispirms, tas ir emocionālais izsīkums, emocionāli nav spēka. Mammas bieži šo sajūtu raksturo, ka es jūtos iztukšota, ka manī nekā nav," skaidro Laura Valainei.

Emocionāls izsīkums var kombinēties ar fiziska noguruma sajūtu.

"Nākamā simptomu grupa ir emocionāla distancēšanās. Lai saglabātu to mazo emocionālo resursu daudzumu, kas ir palicis, ieslēdzas tāds režīms, ka dara tikai pašu minimumu. Izdegšanas stāvoklī mammas ir spējīgas fiziski parūpēties par bērnu, bet emocionāli viņām nav spēka. Viņas izdara minimumu, bet ir grūti iesaistīties spēlēs," turpina Laura Valaine. 

Trešā grupa ir personīgo sasniegumu mazināšana, ka vairāk nav prieka būt kopā ar bērnu, būt mammas lomā, ir izmainījusies perspektīva, kādam jābūt vecākam. Tad tam pievienojas kauns un vainas sajūta. Vainošana nepalīdz situāciju risināt, jo tā ir sevis kritizēšana.