Jaunākie PISA dati, domājot par bērnu lasītprasmi, nav iepriecinoši. Kā tos vērtēt un vai maz ir ceļš atpakaļ? Ģimenes studijā analizē Diskutē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta direktore, Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA vadītāja Latvijā Rita Kiseļova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, Rīgas Valda Zālīša sākumsskolas skolotāja Dace Jansone un rakstniece Luīze Pastore.

Lasītprasme ir mācīšanās atslēga, tā ir priekšnosacījums, ka nākotnē skolēni varēs labi apgūt citu mācību priekšmetu saturu. Ilgtermiņā lasītprasme būtiski ietekmē arī dzīves kvalitāti, jo zemas lasītprasmes līmenis var ietekmēt jauniešu vispārējo attīstību, mazināt viņu kapacitāti, arī apgrūtināt iekļaušanos mūsdienu mainīgajā sabiedrībā, tā secina dažādu pētījumu autori.

Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu kompetence matemātikā un dabaszinātnēs ir augstāka par OECD valstu vidējo līmeni, bet lasīšanā – tuvu vidējam līmenim. Salīdzinot Latvijas skolēnu sasniegumus 2018. un 2022. gadā, tie ir palielinājušies dabaszinātnēs, taču samazinājušies matemātikā un lasīšanā, liecina 5. decembrī publiskotie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" pirmie rezultāti.