Latvijā veikts pētījums rāda, ka vismaz ceturtā daļa iedzīvotāju tikpat kā neko nezina, kas ir zaļmaldināšana, jeb kas tie tādi - ekomarķējumi. Kā atpazīt videi draudzīgas preces veikalu plauktos, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta pētniece Ulla Milbreta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane. Pa tālruni sarunai pievienojas uzņēmuma "Zaļā josta" vides izglītības eksperte Elīna Sprūde-Nesenberga.

Sanita Gertmane skaidro, ka zaļmaldināšana ir nepamatota ekoloģisku vai ilgtspējas īpašību piedēvēšana kādai precei vai pakalpojumam. Bez zinātniska vai pētnieciska pamatojuma. Tā ir maldinoša komercprakse. Eiropas Savienības līmenī šobrīd ir daudz diskusiju, kā patērētājus pasargāt no šādas negodīgas prakses.

"Šobrīd gandrīz katrs uzņēmums cenšas piesaukt, cik viņi ir dabai draudzīgi un saudzīgi, ja institūcijas to apšauba, ir jābūt pierādījumiem, arī uzņēmējam ir jābūt pierādījumiem savai ekoloģiskai praksei. Tas abām pusēm ir izaicinājums," atzīst Sanita Gertmane.

"Runājot par ķīmijas produktiem, var parādīties uzraksts, ka 90% sastāvdaļu ir dabīgas. Ņemsim šampūnu. Šķidrajā šampūnā 90% ir ūdens un ūdens ir dabīgs, nav melots, bet nav arī viss pateikts līdz galam," norāda Ulla Milbreta. "Var būt kaut kādi iepakojumi.

Ņemsim mazgāšanas līdzekli: ir lielā pudele un tad pārdod it kā zaļāku variantu - uzpildāmās, plānākas paciņas. Ja ņem vērā, ka šo lielo iepakojumu, to cieto plastmasu var vēl kaut kā pārstrādāt, bet plāno paciņu, kas sastāv no daudziem slāņiem, galīgi nevar pārstrādāt. Cilvēkam, pērkot šo mazāko, rodas priekšstats, es palīdzu videi. Patiesībā viņš iemaina pārstrādājamo iepakojumu pret galīgi nepārstrādājamu. Tas arī savā ziņā maldina cilvēkus."

Raidījuma viešņas mudina cilvēkus, izvēloties produktu, par kuru ražotājs ir norādījis, ka tas ir ekoloģiskāks, videi draudzīgāks, atcerēties, ka jābūt arī norādītai informācijai, kas ir šie zaļie aspekti un ilgtspējas kritēriji. Arī marķējumi atvieglo izvēli.