Kā labāk dzīvot

Dārzā rosība rit pilnā sparā, un nereti tas nozīmē stīvu muguru un sāpes ceļos nākamajās dienās. Kā darbošanos dārzā padarīt mazāk traumatisku? Kādus trikus un ieteikumus zina teikt dārznieki un veselības eksperti? Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies par agrofitnesu.

Stāsta Latvijas Universitātes profesore, fizioloģe Līga Plakane, kura arī pati labprāt rosās dārzā, ergoterapeite Zane Liepiņa, fizioterapeite Marta Fogele un arborists, dārznieks, ainavu arhitekts un arī uzņēmuma "Labie koki" vadītājs Edgars Neilands.

Līga Plakane atzīst, ka agrofitness nav gluži zinātnisks termins.

"Šo jēdzienu lieto ar nozīmi treniņš. Tas ir treniņš, lai attīstītu dažādu muskuļu grupu spēku, izturību. Tas nenozīmē, ka pēc tam puķes smuki zied un un kartupeļi ienākas, tas ir vairāk treniņa veids, kas imitē tādu dārza darbu aktivitātes. Līdz ar to tas ir izdomāts termins," bilst Līga Plakane.

Bet Latvijā kā treniņa veids, kas imitē dārza darbus, tas nav īpaši izplatīts.

Marta Fogele mudina arī pirms dārza darbiem iesildīties.

"No ergoterapeita skatupunkta man ļoti negribētos dārzkopības aktivitātes saukt par agrofitnesu, jo ir jāuztver šī aktivitāte kā mērķtiecīga nodarbe, ko cilvēks izpilda savā brīvajā laikā vai arī darbalaikā atbilstoši arī profesijai," palidina Zane Liepiņa, norādot, ka ergoterapijā nodarbes skata plašāk.

Viņa norāda, ka mūsu kultūras kontekstā dārzkopības aktivitāte ir kaut kas vairāk, nevis tikai ravēšana, stādīšana un ražas novākšana. Tam ir ļoti dziļš kultūras konteksts pamatā, latviešiem sirdij tīkama ir tieši rosīšanās dārzā. Bet tam var būt arī negatīvās puses.

"Dārzkopība un dārza dārza aktivitātes, ja tās izpilda neapdomīgi, ir ļoti augsts traumu risks, ļoti augsts arī muskuloskeletāro sistēmu saslimšanu risks, piemēram, karpālā kanāla sindroms, osteoartrīts un citas. Kas, protams, nerodas tikai no dārzkopības aktivitātēm. Tas jau ir faktoru kopums. Bet, ja mēs nerūpējamies par sevi, ja mēs izmantojam nepiemērotus darba rīkus, ja mēs pārmērīgi forsējam, kampaņveidīgi izpildām dažādas dārzkopības aktivitātes, tas var novest pie šiem negatīvajiem riskiem un ietekmēm," atzīst Zane Liepiņa.

Smēķēšana joprojām ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Vai tas nozīmē, ka striktie tabakas ierobežojumi nelīdz? Kā palīdzēt smēķētajiem atmest un neradīt jaunus kūpinātājus? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Vērtē Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītāja, virsārste pneimonoloģijā Madara Tirzīte un psihoterapeite Ināra Vārpa. Sazināmies ar Slimību profilakses un kontroles centra Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vecāko sabiedrības veselības analītiķi Unu Mārtiņsoni un Latvijas Zobārstu asociācijas valdes locekli, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Mutes veselības centra vadītāju Egitu Senakolu.

Vai latviskas pirts tradīcijas ir akmenī iecirstas un tur neko mainīt nedrīkst? Par mainīgo un tradicionālo pirtī iešanu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Stāsta Latvju Pirts un SPA asociācijas vadītāja Aija Stepanova, pirtniece, latviešu tautas tradīciju izzinātāja Olita Puriņa un pirtniece Dace Purvinska.

Ir kāda ķirurģijas joma, kura darbojas vairākos virzienos, rūpējoties ne tikai par veselību, bet reizēm arī par pašapziņu - tā ir plastikas ķirurģija. Ko tā piedāvā un kādas problēmas risina, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Stāsta plastiskais ķirurgs Jānis Zaržeckis, plastiskais ķirurgs Fricis Zaržeckis un Latvijas Plastiskās rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra vadītājs, Austrumu slimnīcas Mikroķirurģijas centra mikroķirurgs Kalvis Pastars.

2025. gadā būtiski pieaudzis dronu lietošanas noteikumu pārkāpumu skaits. Ko drīkst un ko nedrīks darīt ar šādiem lidaparātiem? Kādi ir ierobežojumi privātās teritorijās un citviet? Un kur apgūt dronu vadīšanas prasmes? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vadītājs Ilmārs Ozols,  pretgaisa aizsardz ības un bezpilota lidaparātu specialists, Dronu kompetences centra vadītājs Modris Kairišs un Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātes prodekāns inovāciju jomā Ivo Vaicis.

Dronu pielietojums ir plašs un kļūs arvien plašāks. Eiropas Savienībā dronu izmantošanai ir vienots regulējums.

Atkarībā no tā, kāds ir drons un kurā vietā vēlas veikt lidojumu, atšķiras arī prasības, kas uz to attiecas.

Vismazāk prasību attiecas uz droniem, kuru svars ir mazāks par 250 gramiem. Tomēr šobrīd tā ir kategorija, kur tīri statistiski ir visvairāk pārkāpumu fiksēti, jo šķiet, ka tā ir rotaļlieta, uz kuru nekādi ierobežojumi neattiecas. 

Vispirms ir jāreģistrē drona lietotājs, drons ir jāmarķē ar reģistrācijas procesā iegūto numuru, lai tas būtu identificējams, ja kaut kas notiek. Atkarībā no tā, kur veic lidojumus, ir jāskatās, vai ir kādas īpašas zonas, kur tie ir iepriekš jāpiesaka vai jāsaskaņo. Tāpat viena no pamatprasībām, kas ir jāievēro, ir atļautais lidojuma augstums. Tie ir ne augstāk kā 120 metru. Ir vēl arī citi ierobežojumi.

Atsaucoties uz pēdējā laika notikumiem, kad Latgales pusē pierobežā bija vairāki ar droniem saistīti incidenti, eksperti skaidro, ja cilvēki redz, ka ir nokritis diezgan paliels drons, kas jau vizuāli līdzinās savā ziņā mazai lidmašīnītei, noteikti jāziņo 112, arī vietējam varas iestādēm. Šādam dronam noteikti nevajag iet klāt, jo tur var būt sprāgstošā sadaļa, kas var eksplodēt nezināmā laika periodā pēc avārijas.

Arī gadījumos, ja redz pierobežā gaisā lidojot lielāka izmēra dronus, noteikti var ziņot 112. Var arī pārliecināties internetā, vai ir lidošanai rezervēta attiecīgā gaisa telpa un tas ir draudzīgs drons, jo arī Latvijas robežsargi izmanto dronus robežas novērošanai.

Katrā ziņā labāk ir lieku reizi paziņot atbildīgajiem dienestiem, nekā atturēties.

Par aprites ekonomiku Latvijā runā gadiem, bet iedzīvināt tās principus ikdienā ir krietni sarežģītāk. Par 9R stratēģiju un citiem aprites ekonomikas aspektiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro "Zero Waste Latvija" pārstāve Evija Ozola-Ozoliņa, Āgenskalna tirgus un kvartāla projektu vadītāja Darja Trizna un biedrības "Zaļā brīvība" vides eksperte Dace Akule.

Viesojamies zemnieku saimniecībā „Vecjērūži” Cēsu novada Taurenes pagastā, kur Latvijas karogs mastā nav tikai svētku atribūts, bet gan neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Šis ir stāsts par lepnumu, saknēm un saimniekošanu zem Latvijas debesīm. Sarunājamies ar Ingu Ozolu un viņas brāli Māri Ozolu.

No dažām slimībām un to izraisītajām sekām var pasargāt tikai vakcinācija. Kādi jauni izraisītāju veidi parādās pasaulē un kā cīņai ar tiem izmanto vakcīnas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Dace Zavadska, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un RSU docētāja žurnāla "Medicus Bonus" redaktore Aija Kažoka.

Maija sākumā sola siltu laiku, bet par salnām aizmirst nevajadzētu. Kādus augus stādīt, bet kurus vēl atstāt piesegtus? Par to un citiem maija dārza darbiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne, dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš.

Maijs tradicionāli sākas ar Stādu parādi Siguldā un arī šis gads nav izņēmums. Piedalīsies vairāk nekā 300 audzētāju un arī amatnieki.

Bet runājot par darbiem dārzā, Maruta Kaminska atgādina, ka lielākā daļa dārzu ir sausi un augi, kas cietuši pēc sala, ir rūpīgi jālaista. Ir jāsāk arī mēslot, bet vispirms ir jāpadzirda, jo sausus un nomocītus augus nevar mēslot. Kad paliks siltāks, augsnē būs jāierušina preparāti, kas veicinātu augu izturību.

Vija Rožkalne atgādina, ka vajag rušināt augsni zem augiem kokiem, jo tā visas kaitēkļu oliņas izvelk ārā un saules stari tās piebeidz. Rušinot var iestrādāt mēslojumu.

Dārzkopji arī iesaka zemi ap augiem mulčēt, turklāt var ne tikai iegādāties jau gatavo veikalā, bet pašam sagatavot - mulčēt visus sīkos zariņus. Tikai jāatceras, ja ap augiem veido mulčas uzbērumu, tā ir mākslīga vide un augsnes pašregulācija vairs nedarbosies.

Klausītāji mums nereti jautā: kāda jēga šķirot atkritumus, ja atkritumu vedējs atbrauc un visu šķirošanai paredzēto konteineru saturu aizved vienā mašīnā? Par šo un citiem mītiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis, "Eco Baltija Vide" vadītājs Jānis Aizbalts un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ervīns Straupe.