Kā labāk dzīvot

Lai arī ziema šogad kārtīga un temperatūra daudzviet ir -20 grādu, čaklākiem dārzkopjiem jau darba pilnas rokas, jo šobrīd īstais brīdis sēt leduspuķes, petūnijas, piparus, pētersīļus un citus zaļumus Kā un kur sēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kurās palodzes dobēs jau varam parušināties, skaidro dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne, dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse un dārzkopības entuziaste Maija Čerjaka no Carnikavas.

Dārzkopes atgādina, ka visu, kas bija glābjams no aukstuma, vajadzēja jau laicīgi sasegt. Ja nu nav paspēts, jutīgākiem garšaugiem un arī rozēm, ja nav sasegtas, var uzmest virsū sniegu.

Arī siltumnīcā vajadzētu sanest sniegu, lai tad, kad iestāsies siltāks laiks, tas kustu un mitrinātu augsni. Ja vien ir sasnidzis tik daudz.

Bet tiem, kuri paši vēlas sēt papriku un kādus garšaugus, laiks to darīt un dārzkopes dalās pieredzē, kā labāk lolot mazās sēkliņas.

Masāža ir ļoti iedarbīgs veids, kā palīdzēt dažādās situācijās – tā nav tikai relaksācija, bet arī efektīvs veids, kā atjaunot spēkus, uzlabot pašsajūtu un tonizēt ķermeni. Plašāk runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro masiere, biedrības "Latvijas masieru asociācija" valdes priekšsēdētāja Rita Grīnfogele un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas pasniedzēja, Latvijas Fizikālās medicīnas asociācijas valdes locekle Lilita Dūda.

Ir tikai deviņas piktogrammas, kas atrodamas uz sadzīves ķīmijas iepakojuma un signalizē pircējam par tajā esošās vielas vai maisījuma kaitīgumu, bet dažādu produktu - tūkstošiem. Par sadzīves ķīmijas kaitīgumu un nekaitīgumu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Ekodizaina kompetences centrs eksperte Ilze Neimane un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone.

Turpinām sarunu par drošību internetā. Pērn interneta un telefona krāpnieku ķēriens Latvijā vien krietni pārsniedza 20 miljonus eiro. Diemžēl arī 2026. gads noziedzniekiem ir sācies labi. Par šobrīd izplatītākajām krāpšanas metodēm un drošības uzlabojumiem elektroniskā paraksta jomā runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kiberincidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš un Latvijas Radio un televīzijas centra pārstāve Vineta Sprugaine.

Vineta Sprugaine stāsta, ka jau kopš pagājušā gada novembra LVRTC ir ieviesis jaunu drošības funkciju eParaksts mobile lietotājiem. Tagad, apliecinot e-Identitāti ar eParaksts mobile, pārlūkprogrammā jāievada unikāls trīsciparu kods, kas attēlojas eParaksts mobile lietotnē.

Viņa neslēpj, ka lietotāji iebilst, bet tas ir svarīgi drošībai, jo ir jau bijuši gadījumi, kad arī šo drošības kodu cilvēki nodod krāpniekiem.

 

"Vienmēr neizdosies pasargāt, jo vājākais ķēdes posms ir pats cilvēks. Nekādas tehnoloģijas nepasargās, ja cilvēks svešiniekam, kurš zvana un uzdodas par kaut ko, atdod savas digitālās pases, identitāti un parakstu," uzskata Vineta Sprugaine.

Viņa arī norāda, ka no 2026. gada februāra, lai izmantot e-parasts mobile, Android telefoniem būs nepieciešama 10. versija, bet iOS - 16. versija.

Elviss Strazdiņš atklāj, ka Tartu universitātes veiktā pētījumā secināts, ka arī bankas Baltijas valstīs savā ziņā nevārīgi izturas  pret drošību, jo kā prioritāti izvirza ērtības. Konkrēti viņš norāda, ka bankās būtu nepieciešams ieviest Smart ID trīs skaitļu funkcionalitāti. 

Vēl viņš aicina nelietot vienu un to pašu PIN kodu telefonam un Smart ID, kā arī neizmantot ekrānā uznirstošos Smart ID paziņojumus.

Gints Mālkalnietis atgādina, ka cilvēku slinkums darbojas krāpnieku labā.  Smart ID trīs skaitļu funkcionalitāti ir izveidojis jau pirms vairākiem gadiem, bet cilvēki izvēlas to nelietot. 

"Ir daudz tehnoloģiski labu mehānismu, kurus nelieto, jo ir slinkums, jo lietotāju pieredze nav tāda. Bankas nevēlas, lai klientiem būtu kāds apgrūtinājums. Es viņus saprotu, bet no drošības viedokļa riski ir gana lieli un cilvēki īsti nesaprot, ar ko viņi riskē dažu lieku klikšķu dēļ," papildina Gints Mālkalnietis.

Pirmais, kas nāk prātā, ja iedomājamies graudaugu ēdienus, noteikti ir putras. Kādus vēl garšīgus un veselīgus ēdienus var pagatavot no graudaugiem, īpaši pilngraudu, par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un "Ladigs gastronomija" pavārs Ingmārs Ladigs.

Sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore vērtē: "Ja mūsu ikdienas maltītē ceturto daļu aizņemtu pilngraudu produkti, mūsu pašsajūta noteikti uzlabotos." Kāpēc uzturā jālieto auzas, mieži un citi graudaugi, ierakstā skaidro Liene Sondore.

Ingmārs Ladigs mudina putru apliet iepriekšējā vakarā un uzbriedināt. Tad būs jāvāra īsāku laiku. Ja glabā termosā, no rīta jau būs gatava putra. No rīta var pielikt rīvētu ābolu, riekstus vai medu.

Ina Poliščenko iesaka graudaugus iesaka pievienot salātos.

Ingmārs Ladigs vērtē, ka katram ir jāatrod savi graudaugi, kam auzu pārslas, kam rīsi, prosa vai griķi.

Īsts ziemas ēdiens - kartupeļi kopā ar grūbām, apcepti sīpoli un vēl cauraudzītis. Kartupeļi ar grūbām veido zīdainu tekstūru. 

Pavāri iesaka jebkurus graudaugus iepriekš nedaudz pamērcēt, jeb "pabarot ar ūdeni, lai mazāku laiku aizņem vārīšana.

Ina Poliščenko atgādina, ka vērtīgāki ir tie graudaugi, kas mazāk apstrādāti. Neizmērcētas grūbas vārās ilgi. Tāpēc ir pērļu grūbas, bet tās ir apstrādātas. Pērļu grūbas iesaka ēst pirms miega, jo tās satur melatonīnu.

Rīsi – jo gaišāks, jo ātrāk var pagatavot, jo tumšāks, jo vērtīgāks. Rīsi draudzējas gan ar dārzeņiem, gan dažādām mērcēm un gaļu. 

"Šo ēdienu sabojāt nevar," pārliecināta Ina Poliščenko.

Kuskusu dēvē par "ātro graudaugu", ko iegūst no kviešu graudiem mehāniski. Bet to var pagatavot ātri. Var ievienot dārzeņus, gaļu vai zivi. Kuskusu aplej ar ūdeni vai buljonu, proporcijas 1:2. Ļoti uzbriedinātu kuskusu Ina Poliščenko iesaka uzcept kā kārtojumu pannā. Gana sātīgs un garšīgs, lai arī nav pats vērtīgākais.

Ina Poliščenko dalās ar maizes recepti no griķiem. Izvāra apmēram 200 g zaļos griķus, kas ir maigāki, pievieno ceļteku sēnalu pulveri divas ēdamkarotes. To ieliek maizes formā un cep. Tā ir maizes alternatīva. Būs blīvāka. Der tiek, kam ir kādas alerģijas. Var pielikt sēkliņas, riekstus. Ja negrib cukuru un miltus, laba alternatīva.

Ingmārs Ladigs norāda, ka kvinojā ir līdz 20% olbaltumvielas.

"Gatavošanas ziņā interesanta, jo pēc garšas un uzturvērtības ir pielīdzināma bietēm un spinātiem. Tur ir gan daudz dzelzs, gan dažādi savienojumi," turpina Ingmārs Ladigs.

Arī gatavojot kvinoju, viņš uz vienu glāzi graudu ņem divas glāzes šķidruma, novāra un var izmantot dažādi - var apcept ar dārzeņiem. Labi garšo ar sāļiem sieriem. Var izmantot salātos kā novārīti produktu.

Kvinoja arī ir dažādās krāsās un tas arī nosaka garšas intensitāti - jo gaišāka, jo garša būs maigāka, tumšāka - izteiksmīgāka garša.

Gada sākumā ASV Veselības un cilvēkresursu departaments publicējis jaunas uztura vadlīnijas, kas sacēlušas pamatīgu vētru zinātnieku un uztura speciālistu vidū. Kas īsti uztrauc speciālistus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane, Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Dr. med., sertificēta dietoloģe Laila Meija.

2026. gada 7. janvārī Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departaments un Veselības cilvēkresursu departaments publicēja 2025.–2030. gada uztura vadlīnijas. Tās tiek atjauninātas ik pēc pieciem gadiem, pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem veselības un uztura jomā. 2025.–2030. gada vadlīnijas iesaka dot priekšroku augstas kvalitātes olbaltumvielām, veselīgiem taukiem, augļiem, dārzeņiem un pilngraudiem, vienlaikus izvairoties no ļoti pārstrādātiem pārtikas produktiem un rafinētiem ogļhidrātiem.

Vadlīnijās doti, piemēram, šādi padomi:

ikdienā nepieciešamās kalorijas ir atkarīgas no jūsu vecuma, dzimuma, auguma, svara un fiziskās aktivitātes līmeņa;

pievērsiet uzmanību porciju lielumam, īpaši attiecībā uz ēdieniem un dzērieniem ar augstu kaloriju saturu;

ūdens uzņemšana ir galvenais faktors vispārējā veselībā – izvēlieties negāzētu vai gāzētu ūdeni un nesaldinātus dzērienus;

ēdiet dārzeņus un augļus visas dienas garumā;

koncentrējieties uz pilngraudiem, dodiet priekšroku šķiedrvielām bagātiem pilngraudu produktiem;

ierobežojiet ļoti pārstrādātu (ultra-processed) pārtikas produktu, pievienotā cukura un rafinēto ogļhidrātu patēriņu.

Vadlīnijās ieteikts arī katrā ēdienreizē priekšroku dot olbaltumvielu saturošai pārtikai. Norādīts prioritizēt augstas kvalitātes un uzturvielām bagātus olbaltumvielu produktus – lietot uzturā dažādus dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas saturošus pārtikas produktus, tostarp olas, mājputnu gaļu, jūras veltes, sarkano gaļu, kā arī dažādus augu izcelsmes olbaltumvielas saturošus pārtikas produktus, tostarp pupiņas, zirņus, lēcas, pākšaugus, riekstus, sēklas un soju.

Vadlīnijās ieteikts dienā uzņemt 1,2–1,6 gramus olbaltumvielu uz katru ķermeņa kilogramu. Līdz šim lielākā daļa organizāciju un asociāciju ieteica uzturā uzņemt aptuveni 0,8 gramus olbaltumvielu uz katru ķermeņa kilogramu dienā. 

Tāpat viņa vērsa uzmanību uz to, ka šajās vadlīnijās akcentēta arī sarkanā gaļa kā ļoti labs olbaltumvielu avots. Arī tas ir pretrunā ar daudzu profesionālu asociāciju rekomendācijām.

Attieksme pret dzīvniekiem atspoguļo sabiedrības atbildības pakāpi. Joprojām pastāv atšķirības, kā cilvēki dažādās Latvijas vietās izprot dzīvnieku labturības jautājumus un dzirdam par gadījumiem, kur cilvēks ir pārkāpis dzīvnieka tiesības. Kā situāciju labot, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja Agija Medija, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Meldra Ivbule-Sjanita un kinologs Ivars Lielpēteris.

Kāpēc pilsētā un reģionos joprojām ir izpratnes plaisa dzīvnieku labturības jautājumos, cik lielā mērā saimnieki apzinās likumā noteiktos pienākumus, kur rodas cietsirdīga vai nolaidīga izturēšanās pret dzīvniekiem? Kā veicināt atbildīgāku attieksmi sabiedrībā?

Ierakstā situāciju raksturo patversmes "Ķepu-ķepā" vadītāja Gundega Bidere.

Sociālajos medijos neviens vien mājas īpašnieks, kurā siltumu nodrošina siltumsūknis, šoziem dalījies ar bažām, ka iekārtas efektivitāte, salam turpinoties, varētu būt zema vai tādas nav vispār. Vai bažām ir pamats? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro SIA "Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas" valdes priekšsēdētājs Valdis Šakars, Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) valdes priekšsēdētājs 

Raimonds Ķeirāns un uzņēmums "Termo" pārstāvis Endijs Melecis.

Eksperti norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā tehnoloģijas ir strauji attīstījušās un jaunākās paaudzes gaisa-ūdens siltumsūkņi lietderības koeficienta ziņā ir līdzvērtīgi zemes siltumsūkņiem.

Iekārtas kļūst tehnoloģiski labākas, līdz ar to arī dārgākas. Izbūves izmaksas zemes un gaisa siltumsūkņiem šobrīd ir līdzvērtīgas, īpašnieks var izvērtēt, kurš izdevīgāks konkrētā objektā.

Ierakstā uzklausām pieredzes stāstu. Kārlis un Reinis ir kaimiņi un dzīvo privātmājās Cēsīs. Kārlis māju uzcēla pirms septiņiem, Reinis - pirms trim gadiem. Abas mājas ir 100 kvadrātmetru lielas un abi saimnieki apkurē izmanto siltumsūkņus. Kāda ir viņu pieredze un vai siltumsūknis nodrošina komfortu arī tik aukstā ziemā kā šī?

Šobrīd lielākā daļa donoru asiņu tiek izmantota akūtos gadījumos – neatliekamās medicīnas vajadzībām, bet tās ir nepieciešamas arī hronisko slimību pacientiem. Tam diemžēl asinis nereti pietrūkst. Par pacientu asins pārvaldību interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts Asinsdonoru centra (VADC) vadītāja Egita Pole un reanimatoloģe, anestezioloģe Eva Strīķe.

Laba diena ir, ja asinis nodod ap 200 cilvēku, katrs nodod 450 mililitrus, kopā tas ir ap 100 litru dienā. Nodotās asinis pārbauda, vai tajās nav HIV vīruss, C un B hepatītu un sifilisa baktērijas, jo tos var pārnest ar asinīm. Kad rezultāts ir negatīvs, asins komponentes nodod slimnīcām.

Nereti mēs dzirdam Latvijas Radio ziņās, ka Valsts asinsdonoru centram nepieciešamas kādas konkrētas grupas asinis. Tas visbiežāk nozīmē, ka trūkst kādas konkrētas grupas asinis. Situācija katru dienu ir mainīga.

"Vienmēr visvairāk trūkst "universālās" grupas asiņu - 0 rēzus negatīvā, kas krīzes situācija ir derīga citu asinsgrupa pacientiem. Šādas grupas donoru ir tikai ap 7 %. Mēs viņus turam diezgan lielā zelta vērtē. Vienmēr aicinām tieši šo grupu. Tas nenozīmē, ka viena vai otra grupa ir labāka vai sliktāka. Vienkārši tā ir šīs grupas īpatnība, ka derīga citām asins grupām," skaidro Egita Pole.

Sociālajos medijos cilvēki jau sākuši sūdzēties, ka daža laba vecgada apņemšanās, kas saistīta ar fizisko aktivitāšu sākšanu vai palielināšanu, jau izkūpējusi janvāra salā. Vai vainīgs ziemas nogurums? Mītus kliedējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un pētnieks Klāvs Ēvelis, kura uzmanības lokā ir fiziskās formas un psiholoģiskās labsajūtas saistība, sportošanas ietekme uz smadzenēm.

Ierakstā vaicājam cilvēkiem, vai bieži jūtaties noguris un kas tam varētu būt par iemeslu?

Mudinot tomēr neatmest apņemšanos kustēties, raidījuma viesi atzīst, ka, protams, dabā būs labāk, nekā uz ielas, kur ir satiksme un dažādi trokšņi. Var arī pastaigu savienot ar nākšanu no darba ar kājām, bet pilsētā, nākot no darba ar kājām, smadzenēm var būt arī pārstimulācija, ja atkal apkārt ir trokšņi, jo smadzenēm tāpat ir daudz jāstrādā - šķērsielas, luksofori. Turklāt brīvdienas ir iespēja iet ārā dienas gaišajā laikā.

"Brīvdienās ārā ir gaišs, mēs esam izgulējušies, atpūtušies, darba nedēļa ir noslēgusies. Ja tad varam aiziet uz kādu tuvāku vai tālāku parku bez austiņām. Tas ir svarīgs akcents - bez austiņām!" norāda Klāvs Ēvelis.

Pētnieks norāda, ka cilvēkiem nepieciešams, lai smadzenes dzird putnu skaņas, soļus, sniega gurkstoņu. Tas mūsu smadzenēm patīk. Tas palīdz atpūsties, bet vienlaikus ir arī fiziskās aktivitātes.

"Ir pētījumi par to, ja cilvēkiem ir bijusi kognitīvā slodze, kas izraisa nogurumu, lai arī jūtas labi, viņiem liek iet dabā un veic smadzeņu aktivitātes mērījumus. Ir redzams, ka laikā, kamēr viņi atrodas dabā, smadzeņu aktivitāte samazinās. Tas nozīmē atslābumu, patīkamu sajūtu. Mēs jūtamies mierīgāk, fokusētāk, brīvāk. Darbā ir saspringums, steiga, paziņojumi, zvani. Daba palīdz atslēgties, sākam ar nedēļas nogali, ieplānojam pusstundas pastaigu, kā tur nokļūt. Tas kopā varbūt aizņems pusotru stundu. Pēc tam var nopirkt kafiju, var arī pastaigas laikā. Kāpēc ne," mudina Klāvs Ēvelis.