Kā un kad mazulis kļūst par staigātāju? Vai ir svarīgi, cik agri vai vēlu tas notiek, un kas jāzina vēlstaigātāju vecākiem, vaicājam speciālistiem Ģimenes studijā. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Bērnu ķirurģijas katedras docētājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgs Jānis Upenieks, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča un PEP mamma Elīna Kļaviņa.

"Bērns jebkuru savu jauno prasmi, arī staigāšanu, apgūst un sāk darīt, kad fizioloģiski tam ir gatavs. Kad ir nobriedis, viņa organisms ir attīstījies un stabilizējies, viņš apgūst jaunu māku," skaidro Jānis Upenieks.

Viņš jau ir piecēlies, turas pie gultiņas malām, iespējams, arī mēģina turoties pie gultiņas redelēm, spert pirmos soļus. Reizēm ir vajadzīgs vecāku atbalsts, veicinot vēlmi staigāt. Čaklākie sāk no deviņiem mēnešiem staigāt, līdz pusotram gadam bērnam vajadzētu sākt patstāvīgi staigāt.

"Ja bērns sēž, rāpo, šūpojas, ceļas kājās, tas liecina, ka viņš gatavojas staigāšanai un vecākiem nav jāuztraucas, ja bērns, piemēram, gada un divu mēnešu vecumā vēl nestaigā. Ja nav minētās prasmes, tad jāsāk domāt, vai ar attīstību viss ir kārtībā," norāda Jānis Upenieks.

Jekaterina Bovtramoviča piebilst, ka daudz atkarīgs no vides, kur bērns atrodas. Ja vide nemotivē apgūt staigāšanu, tas var mazināt vēlmi staigāt.