Karš un tā tuvums ir mūsdienu dzīves realitāte. Kā to uztver dažāda vecuma bērni? Vai divus gadus pēc kara sākuma Ukrainā protam labāk skaidrot tur notiekošo bērniem un kā sarunas par karu ietekmē bērna vecums? Vai pieaugušie arī gatavi rīkoties "x" stundā un sniegt bērniem drošības sajūtu tagad, kad pasaule ir tik nedroša. Ģimenes studijā sarunājas biedrības "Patvērums "Drošā māja"" valdes locekle, projekta "Cilvēks paliek cilvēks" vadītāja Gunta Vīksne un klīniskā veselības psiholoģe Inga Dreimane, kura  veidojusi materiālu vecākiem un pedagogiem "Kā runāt ar bērniem par karu?".  Ierakstos uzklausām arī bērnus un jauniešus.

Gunta Vīksne atzīst, ka ir jāiemāca vecākus un arī pedagogus stāstīt bērniem, ko nozīmē karš. Viņa cer, ka buklets rosinās vecākus, kā runāt ar bērniem par karu, jo vārds karš divus gadus īpaši bieži skan sarunās šobrīd. Bērni to dzird un viņus no tā nevar nošķirt.

Arī Inga Dreimane atzīst, ka ar bērniem ir jārunā par to, kas notiek pasaulē, kurā viņi dzīvo. Šobrīd bērni dzīvo pasaulē, kurā ir karš.

"Ar bērniem ir jārunā par to pasauli, kurā viņi dzīvo. Pat ja šajā pasaulē notiek kaut kas, no kā mēs bērnus ļoti, ļoti gribam pasargāt," norāda Inga Dreimane. Arī četru gadu vecs bērns mēdz jautāt, kas ir karš un viņam ir jāatbild uz šo jautājumu.