2016. gada 9. septembrī apritēja septembrī apritēja 40 gadi kopš savas šīs zemes gaitas beidza Mao Dzeduns, Ķīnas totalitārais līderis, kurš pie varas Ķīnā bija vismaz ceturtdaļgadsimtu.

Kopš 1949. gada, kad nacionālistiskā Ķīnas valdība Čana Kaiši vadībā pameta kontinentālo Ķīnu un nostiprinājās Taivānas salā, visa lielā Ķīna palika komunistu rokās. Mao vadīšanas periodā ķīniešu nācijas upuri, dramatisks dzīves līmeņa kritums sasniedza savu apogeju. Tie ir iespējams 70 miljoni upuru, tas ir vairāk nekā Eiropa zaudēja Otrajā pasaules karā, tas ir vairāk nekā mēs „pierakstām” Staļina režīmam un Hitlera režīmam, ko uzskatām par noziedzīgākajiem un slepkavnieciskākajiem Eiropā. Tajā pašā laikā Mao portrets arvien rotā banknotes Ķīnā, Mao joprojām ir Ķīnā pie varas esošās partijas simbols. Tāpat Mao varas noslēgums noslēdz arī visai odiozu un šausminošu procesu – kultūras revolūcija. Tas ir viens no Mao galvenajiem sociālajiem eksperimentiem – totāla sabiedrības tradīciju, ierastās dzīves kārtības maiņa.

Kādu Ķīnu atstāja Mao Dzeduns un kas ar Ķīnu noticis pēc Mao, raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar politologiem Māri Andžānu un Martiņu Dauguli.