Putni un cilvēki pilsētās dala teritoriju - ne tikai gaisa telpu. Tie drīzāk ir parki, bēniņi un dažreiz arī citas vietas. Kā sadzīvot ar putniem pilsētā un ko ņemt vērā, lai putni un cilvēki labi justos urbānajā kopdzīvē, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Ornitoloģijas biedrības prezidente Antra Stīpniece, ornitologs Ruslans Matrozis un Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane.

Pēdējos 15 gados  Rīgā novērotas ap 270 putnu sugas. Rīga ir migrācijas vieta, jo pāri pilsētai iet Baltijas jūras migrācijas ceļš, skaidro Ruslans Matrozis. "Pie mums ir putnu sugu daudzveidība un arī skaits diezgan liels."

"Daudzas sugas izvēlas dzīvi pilsētā, jo temperatūra ziemā ir augstāka. Ir labumi no tā, ir sliktumi. Meža pūcei bērni uzrodas agrāk nekā ārpus pilsētas, jo te traucē arī mākslīgais apgaismojums. Lielais ķīris bija visā reģionā 70.- 80. gados, kad mainījās barošanās apstākļi, populācija saruka,"norāda Antra Stīpniece.

Lielā ķīra populācija ir sarukusi, bet sudrabkaija nē, tāpēc nevajag vieglprātīgi, piemēram, autoostas teritorijā Rīgā staigāt ar smalkmaizīti rokās. 

"Ja kāds iet pa ielu, vieglprātīgi, izklaidīgi ēzdams, viņu varu apzagt," brīdina Antra Stīpniece. "Tas nav īpašs naids pret cilvēku ar smalkmaizīti, arī dabā kaijas vienu daļu pārtikas iegūst zogot. Ejat gar jūras krastu ziemā, tur ir pīļu bariņš, kas ienirst un iznirst, bet tur vienmēr ir kā bāka viens vai divi balti punkti. Sudrabkaija dežurē un ievāc meslus."

Putnus pilsētā ietekmē traucējums, piemēram, palielinās ūdenstransporta skaits un cilvēki iebrauc arī dažādās vietās, kur putni ligzdo, tādejādi viņus traucē. Piemēram, ar viļņiem var noskalot atsevišķu sugu ierīkotās ligzdas. Cilvēki to nesaprot, lai arī ir ātruma ierobežojums noteikts, cilvēki to neievēro.

"Otrs - cilvēkiem patīk makšķerēt, viņi izmanto dažādu rīkus un pēc tam redzam jūras krastā beigtus putnus, kas savainojušies ar makšķerauklu, ar svinu saindējušies. Ūdeņos ir daudz svina," par to, kas kaitē putniem stāsta Ruslans Matrozis.