Pašvaldību vēlēšanas beidzot aizvadītas un vēsturē tās ieies nevis ar īpaši pārsteidzošiem rezultātiem, bet īpaši zemu līdzdalību. Lielajās pilsētās uzvarētāji gandrīz nav mainījušies un viņu vidū gandrīz neviens nav no valdības partijām. Iespējams, tas motivēja jauno labklājības ministru Gati Eglīti mikroblogošanas vietnē „Twitter” dalīties ar dažām pārdomām par Eiropas naudas dalīšanas principiem, kas izraisīja tik lielu neizpratni, ka ministrs šo ierakstu dzēsa. Tikmēr saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā izdots partijas „Saskaņa” Saeimas frakcijas deputāts, bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons. Šos un citus notikumus apspriedīsim kopā ar žurnālistiem.

Aktualitātes vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, Latvijas Televīzijas žurnālists Iļja Kozins, izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.

Kāda ir mūsu perspektīva mūsu, arī visas Eiropas Savienības attiecībām ar Baltkrieviju, ar oficiālo Minsku. Situācija kļūst arvien nepatīkamāka - Lukašenko režīma represijas uzņem apgriezienus. Pēc "Ryanair" lidmašīnas nosēdināšanas Baltkrievija strauji nonāk Rietumu izolācijā. Tuvāko pāris nedēļu laikā Eiropas Savienība vienosies par turpmākajām sankcijām, bet Lukašenko sola atmaksāt, pirmām kārtām ar robežu nesargāšanu un migrantu sūtīšanu. Kādas ir ES iespējas šajā situācijā īstenot konsekventu un ietekmīgu politiku, Krustpunktā diskutē ārlietu ministra padomniece Gunda Reire, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Evija Djatkoviča, portāla "Tvnet" žurnālists Toms Rātfelders un ārpolitikas eksperts Veiko Spolītis.

Tikai dažas dienas pēc ievēlēšanas amatā viņa tvīts izraisīja veselu politisko vētru. Ko varam sagaidīt no viņa darbošanās turpmāk? Krustpunktā izvaicājam jauno labklājības ministru Gati Eglīti. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Aiga Pelane un portāla "Delfi" žurnāliste Sanita Upleja

Lai pēc vēlēšanām būtu miers, vēl pagājušajā nedēļā valdošā koalīcija nomainīja četrus ministrus. Vai tagad iestājusies politiskā stabilitāte un iekšpolitiskā krīze ir pārvarēta? Krustpunktā politologu diskusija par pēdējās nedēļas politiskajiem izaicinājumiem. Raidījumā piedalās VA "Communications" valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra.

Vietvaru vēlēšanas lielākajā daļā pašvaldību ir beigušās, sācies jauns posms reģionālajā iedalījumā. Novadi ir apvienoti, līdz ar to daudziem mainīsies adreses, būs jāmaina novada nosaukums. Aktuāls ir arī jautājums, kā tas ietekmēs katra ciema un teritorijas labklājību. Zaļo un zemnieku savienība politiski bija pret šo reformu, lai vārdos neiebilda pret apvienošanu kā tādu. Kā tas izskatās tagad, pēc vēlēšanām, ko rāda rezultāti par apvienības popularitāti. Bet runājam ne tikai par vēlēšanām, jo raidījuma viesis ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs. Krustpunktā Lielā intervija ar Saeimas deputātu Māri Kučinski (Zaļo un zemnieku savienība).

Krustpunktā īpašais izlaidums, kurā vērtējam pašvaldību vēlēšanu rezultātus. Tie ir patiešām interesanti, par spīti tam, ka vēlēšanās nepiedalās Rīga, kurā rezultāti parasti ir lielākā vēlēšanu intriga. Šoreiz pašvaldību ir krietni mazāk, jo domes tiek ievēlētas atbilstošo jauno novadu aprisēm, tātad konkurence uz vienu deputāta vietu bija lielāka, bet piedalīties varēja tikai partijas. Šīs vēlēšanas arī izceļas ar ļoti zemu vēlētāju aktivitāti. Raidījumā viešņas: Rīgas Stradiņa universitātes docente Lelde Metla-Rozentāle un Latvijas Universitātes profesore Iveta Reinholde.

Sazināmies ar Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvi Raimondu Bergmani, partijas “Saskaņa”Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu, Nacionālās Apvienības priekšsēdētāju Raivi Dzintaru un "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāju Arvilu Ašeradenu.

No valdību veidojošajām partijām plašāko ģeogrāfisko pārklājumu pašvaldību vēlēšanu rezultātā ieguvusi Nacionālā apvienība. Tā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini. Nacionālās apvienības pārstāvji turpmāk būs pārstāvēti 34 pašvaldību domēs. Vairākās pašvaldībās Nacionālā apvienība ieguvusi pārstāvniecību, pateicoties startam kopā ar kādu citu politisko spēku vienotā sarakstā.

Premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētā partiju apvienība "Jaunā Vienotība" turpmāk būs pārstāvēta 25 pašvaldībās. Partiju apvienībā "Attīstībai/Par!" esošie politiskie spēki - "Latvijas attīstībai" un "Kustība "Par!"" šajās pašvaldību vēlēšanās startēja atsevišķi.

Turpmāk 24 pašvaldību domēs būs "Latvijas attīstībai" pārstāvji, bet "Kustība "Par!"" politiķi ievēlēti septiņās pašvaldībās. Jaunās konservatīvās partijas deputāti turpmāk strādās 16 vietvarās.

Partija "KPV LV" turpmāk būs pārstāvēta tikai Dobeles novadā, kur tai izdevies iegūt 5% balsu.

Tāpat aģentūras apkopotā informācija liecina, ka divās piektdaļās pašvaldību pārliecinošas uzvaras vēlēšanās šogad ir guvuši esošie vietvaru vadītāji. Vēlēšanas notika 40 Latvijas pašvaldībās, un 16 no tām vairāk nekā pusi mandātu ir ieguvuši pašreizējie novadu līderi, kas nozīmē, ka viņiem nav jāmeklē citu partiju atbalsts koalīciju izveidei un balsu vairākuma nodrošināšanai.

Pašvaldību vēlēšanu iecirkņi ir slēgti, sākusies balsu skaitīšana. Diemžēl vēlētāju aktivitāte ir bijusi salīdzinoši zema, vēlēšanās piedalījušies 34,09% balstiesīgo. Aktīvāki bijuši vēlētāji Vidzemē. Kādas pārmaiņas gaidāmas novados? Diskutējam ar ekspertiem, uzklausām korespondentus novados un sazināmies ar partiju pārstāvjiem.

Raidījuma viesi: domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, politologs Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un politologs, sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Šī ir bijusi politiskiem notikumiem bagāta nedēļa. Nesagaidot pašvaldību vēlēšanas, līdz kurām bija nolemts nogaidīt ar pārmaiņām koalīcijas līgumā, no valdības izmesta partija KPV LV, tās ministru vietā apstiprinot jaunus. Vietu valdībā zaudēja arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, bet viņu atsauca pašas partija. Tikmēr Saeima "spēlējās ar uguni", nesteidzot pildīt Satversmes tiesas lēmumu par Varakļāniem – tā pievienošana Rēzeknes novadam tiesas ieskatā nebija atbilstoša Satversmei. Pēc tam, kad Valsts prezidents norādīja, ka neizsludinās antikonstitucionālu likumu, Saeima atrada kompromisu Varakļānu jautājumā.

Aktualitātes komentē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, pētnieciskā centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa un izdevuma "Dienas Bizness"galvenais redaktors Romāns Meļņiks.

Covid-19 saslimstības rādītāji jau kādu laiku krītas, kamēr lielāku uzmanību prasa citas problēmas veselības aprūpē. Krustpunktā izvaicājam veselības ministru Danielu Pavļutu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnāliste Baiba Runce un ReTV žurnāliste Santa Ādamsone.

Pašvaldību vēlēšanas jau pavisam drīz, tās faktiski sākušās, jo daudzi izmanto iespēju nobalsot pirms galvenās vēlēšanu dienas. Vēlēšanās nepiedalās Rīga, jo tās dome ievēlēta ārkārtas vēlēšanās rudenī. Tikmēr citas pašvaldības tiek vēlētas atbilstoši to jaunajām aprisēm pēc administratīvi teritoriālās reformas. Pašvaldību vēlēšanas bija paredzētas kā starta brīdis iespējamām pārmaiņām valdībā, jo partijas vienojās līdz vēlēšanām ar to nogaidīt. Taču valdība tomēr pasteidzās un paziņoja, ka turpmāk strādās bez KPV LV. Ko sagaidām no šīm vēlēšanām un kādas ir to lielākās intrigas – par to ekspertu diskusija raidījumā Krustpunktā. Diskutē Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds, socioloģisko pētījumu uzņēmuma SKDS pētniece Ieva Strode, kā arī žurnālisti - Māris Antonevičs no „Latvijas Avīzes” un Atis Rozentāls no laikraksta „Diena”.