Krustpunktā

Nav, kas strādā - tā tiek skaidrots, kāpēc uz kādu laiku nākas apturēt gandrīz 20 ugunsdzēsēju depo darbu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests plāno uz laiku slēgt mazāk noslogotos posteņus, jo trūkst darbinieku. Personāla trūkums jau iepriekš ir bijusi problēma arī citās iekšlietu struktūrās, tajā skaitā policijā. No iekšlietu struktūru darbības ir tieši atkarīga valsts iekšējā drošība, tostarp tas, cik pasargāti arī ikdienā jūtas iedzīvotāji. Par līdzekļu pakāpenisku palielināšanu aizsardzībai līdz 2,5 procentiem no IKP valdība un Saeima jau ir lēmušas, bet kā būs ar iekšlietu struktūrām? Kādas ir to problēmas un kā tās plāno risināt 14.Saeimā ievēlētās partijas?

Uz Krustpunktā studiju esam aicinājuši to sarakstu pārstāvjus, kurām jaunajā Saeimā ir lielākais balsu skaits un attiecīgi būs lielākas iespējas ietekmēt lēmumus. Diskutē Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”, Māris Kučinskis no Apvienotā saraksta un Edvīns Šnore no Nacionālās apvienības – tās ir partijas, kuras atbilstoši 24. oktobrī notikušajām sarunām varētu veidot nākamo valdību, tāpat Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības, kas varētu būt lielākā opozīcijas partija.

Situāciju nozarē programmā Labrīt raksturo iekšlietu ministrs Kristaps Eklons:

Karš Ukrainā radījis milzīgu emocionālo spriedzi. Par to esam daudz runājuši, īpaši kara pirmajās nedēļas, kad cilvēki mēģināja sadzīvot ar to, ko redzēja savos ekrānos, pēc tam arī dzirdēja no bēgļiem, kas ieradās. To arī labi jūtam sociālajos tīklos - notiekošais ir licis daudziem kļūt kategoriskākiem nacionālajos, valodas, arī migrācijas jautājumos. Par sajūtām latviešu sabiedrībā vairāk vai mazāk zinām, bet vēlēšanas skaidri parādīja, ka tas vēl lielākus izaicinājumus ir atnesis krievu valodā runājošajā sabiedrības daļā. Pat daudzi pētnieki ir sacījuši, ka vēlēšanu rezultāti bija pārsteigums. Kāpēc? Kas notiek citās etniskajās grupās?

Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku, Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociēto profesoru Vladislavu Volkovu.

Pētnieka zinātniskās intereses ir nācijas un etnisko minoritāšu socioloģija, Latvijas krievu minoritātes vēsture un tās socioloģiskā analīze.

Latvijā šī ir bijusi raibu, bet ne pārāk dramatisku notikumu piepildīta nedēļa. Nevar salīdzināt ar to, kas notiek ne tikai Ukrainā, bet, piemēram, arī Lielbritānijā. Tur ir ne tikai ekonomiska, bet liela politiska krīze. Pašu mājās gan turpinām pamazām veidot nākamo valdību, vienoties par darāmajiem darbiem. Saeima mēģina un nespēj atbalstīt strīdīgākus likumprojektus. Tikmēr pret jaunā sasaukuma deputātu ir ne tikai uzsākts process, bet lieta jau pat ir nodota kriminālvajāšanai. Krustpunktā aktualitātes komentē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.

Saka, ka lielā politika bieži ir saistīta ar vietvarām. Kā tas, kas šobrīd notiek lielajā politikā, ietekmē gaisotni Rīgas domē? Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" raidījuma "Kāpēc" vadītāja, žurnāliste Olga Dragiļeva un ziņu aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.

Pirmajos sarunu raundos pēc vēlēšanām, tiekoties iespējamiem koalīcijas partneriem, izskanējušas arī pirmie priekšlikumi, ko jaunajai valdībai vajadzētu darīt. Ir jautājumi, par kuriem vairāk vai mazāk visi ir vienisprātis un tie diskusijas neizraisa. Nu nav šaubu, ka primāri politiķiem būs jādomā par budžetu un tā prioritātēm. Bet ir arī izskanējušas apņemšanās, kas rada neskaidrību un jautājumus. Šķiet, pārmaiņas varētu sagaidīt Skultes sašķidrinātās gāzes termināla projekts, ir izrādīta interese par ostu pārvaldības reformu. Spriežot pēc izteikumiem, arī pašvaldību jauno novadu izveide varētu kaut kādā mērā nonākt atkal sabiedrības dienaskārtībā. Ko tas viss nozīmē, nav līdz šim bijis īsti saprotams. Kas vēl jauns mūs varētu sagaidīt, ko iespējamā koalīcija grib pārskatīt, pielabot vai mainīt - šie jautājumi ir burtiski arī sabiedrībai jau valdības veidošanas procesā, tāpēc uz studiju esam aicinājuši to trīs partiju pārstāvjus, kas, visticamāk, varētu veidot nākamo koalīciju. Visi trīs šīsdienas raidījuma dalībnieki arī piedalās arī partiju izveidotajās sarunu delegācijas.

Kāds liktenis sagaida pašreizējās valdības iesāktās reformas, Krustpunktā diskutē Edgars Tavars (Apvienotais saraksts), Rihards Kols (Nacionālā apvienība) un Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").

Stājoties amatā katrs topošais Saeimas deputāts sola būt uzticīgs Latvijai, aizstāvēt to kā neatkarīgu un demokrātisku valsti. Dažu jaunievēlēto deputātu līdzšinējie izteikumi un darbība liek pārdomāt, vai tie atbilst solījumam, ko tie grasās dot. Vai Saeimas deputātiem jābūt patiesi lojāliem valstij un vai tādiem jābūt deputātiem pašvaldībās? Ko vispār nozīmē šis jēdziens un kā to iespējams novērtēt, Krustpunktā disktutē 13. Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, 14.Saeimā ievēlēts no "Jaunās Vienotības" saraksta, konstitucionālo tiesību eksperts Gunārs Kūtris, 4.Saeimā ievēlēts no ZZS saraksta, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks un 13. Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja, Nacionālās apvienības pārstāve Janīna Kursīte-Pakule.

Vardarbība jeb problēmjauniešu izolēšana no pārējiem nav risinājums, tā, iebilstot pret ideju aizsūtīt viņus mājmācībā, izteicies Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs. Krustpunktā Lielā intervija ar viņu.

Nils Sakss Konstantinovas jau pandēmijas laikā mēs daudz vaicājām, arī uzklausījām viņa viedokli par sērgas un tai sekojošo ierobežojumu postošo ietekmi uz jauniem cilvēkiem. Arī pēdējā laikā viņa sacītais ir izskanējis skaļi, piemēram, saistībā ar tā sauktajiem vardarbības grozījumiem Izglītības likumā, kur daļai likumdevēju bija vēlme bērniem ar uzvedības problēmām liegt apmeklēt skolu, tā vietā piedāvājot mājmācību. Mūsu viesis pauda gatavību kopā ar nozares kolēģiem vērsties pat kādās starptautiskās institūcijās, ja likumā tiktu veiktas šādas izmaiņas. 

Tāpat viņam ir daudz ko teikt par pusaudžu dzimumidentitātes traucējumiem, kas nupat tiek piesaukti kā klupšanas akmens nākamās valdības koalīcijas veidošanā, un ir arī vīzija, ko darīt ar tādiem pusaudžiem, kādi palika uz ielas pēc nesen ar skandālu likvidētās Naukšēnu pāraudzināšanas iestādes slēgšanas. 

Nils Sakss Konstantinovas diendienā strādā ar sarežģītiem pusaudžiem, viņš ir ieguvis maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā Lielbritānijā, Mančestrā, apguvis arī terapiju Oksfordas Kognitīvās terapijas centrā. Ir Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes loceklis.

Iepriekš Nils studējis arī reliģiju pētniecību, viņam ir diploms teoloģijā, maģistra grāds teoloģijā Latvijas Universitātē, strādājis kā žurnālists, ir daudzu publikāciju un vairāku prozas grāmatu autors, no tām laikam pazīstamākā kopā ar Jurģa Liepnieka sarakstītā "Nāve - tās nav beigas".

Jaunās valdības veidošana notiek ļoti nesteidzīgi, šīs nedēļas laikā nekādas būtiskas vienošanās nav panāktas. Toties Ukrainā šī ir bijuši ļoti trauksmaina nedēļa. Krustpunktā aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un ziņu aģentūras LETA žurnālists Mārtiņš Kalaus.

Krustpunkta izvaicājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.