Krustpunktā

Pirms trim gadiem Latvijas Radio šajās dienās uzsāka ziedojumu vākšanu maratonā "Dod pieci!", lai palīdzētu tiem, kam ārsti palīdzēt vairs nevar. Proti, sabiedrības uzmanība tika pievērsta paliatīvās aprūpes nepieejamībai Latvijā. Tas bija tāds emocionāls maratons, cilvēki aktīvi arī ziedoja, un toreiz faktiski visi, tajā skaitā politiķi, solīja šo turēt kā prioritāti un gādāt, lai Latvijā būtu pieejama cieņpilna aiziešana no dzīves. Protams, pandēmija izjauca ne šīs kārtis vien, tomēr kaut kas ir darīts, te ir jāpiemin kaut vai pilotprojekts, kas nodrošinājis hospis sniegtos pakalpojumus mājas apstākļos. Bet pirms pāris nedēļām parādījās ziņa, ka Labklājības ministrija šim vairs naudu varētu nepiešķirt. Tas lika nopietni satraukties un jautāt, kas notiek, vai visi solījumi ir jau aizmirsti? Pēc mediju saceltās trauksmes ministrija teicās iesākto turpināt, bet ar piebildi tad, kad būs nauda. Kāda ir pašreizējā situācija paliatīvajā aprūpē, kas ir un kāpēc tik daudz kas arī nav izdarīts? Krustpunktā diskutē bijusī Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša (Jaunā Vienotība), organizācijas "Hospiss.lv" valdes locekle Ilze Zosule, labklājības ministrs Gatis Eglītis (Konservatīvie) un Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka. Sazināmies ar SIA "Magnum Social&Medical care" vadītāju Kristianu Dāvi.

Lai gan līdz 2023. gadam palicis tikai mazliet vairāk nekā mēnesis, joprojām nav atrisināts jautājums par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc 1. janvāra. Tas rada milzīgu neziņu, pirmkārt, jau pašiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri raduši patvērumu Latvijā, tāpat arī iestādēm un organizācijām, kas viņiem palīdz. 

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsts likumā primārais atbalsts mājoklim un ēdināšanai, arī medikamentu kompensēšanai paredzēta līdz šī gada beigām. Projekts, lai termiņu pagarinātu, ir sagatavots, tomēr Saeima vēl nav sākusi pilnvērtīgu darbu, arī valdība nav izveidota, līdz ar to kavējas gan budžeta, gan citu likumu pieņemšana. Kā tas tiks risināts, Krustpunktā diskutē biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Gatis Švika, premjerministra Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns (14.Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība).

Par šo jautājumu viedokli izteica arī iekšlietu ministrs Kristaps Eklons raidījumā Labrīt.

Tuvojas labdarības maratons "Dod pieci", tāpēc Krustpunktā Lielās intervijas viesis - komponists, džeza mūziķis un skaņu režisors Edgars Vilcāns no Kijivas. Kas viņu saista ar labdarības maratonu?

Krustpunktā izvaicājam Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "Latvijas Avīzes" žurnālists Artis Drēziņš un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.

Kad 1. oktobra naktī uzzinājām Saeimas vēlēšanu rezultātus, šķita, ka šoreiz vienoties par jaunas koalīcijas, tad arī valdības izveidi būs vienkāršāk nekā citreiz. Paši politiķi arī bija optimisma pilni, un likās, ka jāķeras vien pie darba. Tagad, kad kopš vēlēšanām pagājis jau pusotrs mēnesis, valdības nav, turklāt visu laiku tiek arī apšaubītas panāktās vienošanās, loģisks ir jautājums - kāpēc tā? Kas ir īstie iemesli, kāpēc šoreiz viss ir izrādījies tik grūti un cik vispār stabilu un darboties spējīgu valdību šādā veidā ir iespējams izveidot? Kas kavē partijām vienoties un kādi ir notikumu attīstības scenāriji. Krustpunktā diskutē eksperti: politologs, "Mediju tilts" līdzdibinātājs Filips Rajevskis, bijušais politiķis Andrejs Panteļejevs, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.

Sadarbības platforma „Demogrāfisko lietu centrs” ir nākusi klajā ar Tautas ataudzes stratēģiju, kas ir pasākumu kopums, lai apturētu demogrāfisko rādītāju lejupslīdi un sekmētu un tautas ataudzi Latvijā. Pasākumu klāstā ir runāts gan par jaunu mājokļa politiku, lielākām sociālajām iemaksām un bērna kopšanas pabalstiem, gan veselības aprūpi dažādos aspektos, gan drošu vidi un kopumā pozitīvu attieksmi pret ģimenēm. Tur ir patiešām daudz priekšlikumu. Krustpunktā mēģinām apkopot un izcelt vismaz daļu no tiem un novērtēt gan to ietekmi, gan iespējas realizēt. Diskutē Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), Saeimas deputāte Anda Čakša (Jaunā Vienotība) Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes doktorante Elza Lāma un Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

Lāčplēša dienā pirmizrādi piedzīvoja Viestura Kairiša filma "Janvāris", kuras stāsts noris 1991.gada barikāžu laikā. Tā novērtēta arī starptautiski un izpelnījusies vairāku kinofestivālu atzinību. Vārdi brīvības cena skan citādi tagad, kad tepat Eiropā par savu brīvību asiņainā karā cīnās ukraiņi.

Par brīvību – valstisko un iekšējo – runājam arī Krustpunktā Lielajā intervijā ar režisoru un Dailes teātra māksliniecisko direktoru Viesturu Kairišu.

Valdības veidošanas sarunas vienubrīd šķita itin raitas, bet šonedēļ tās sāka nopietni buksēt. Šoreiz Apvienotā saraksta pārstāvji nav apmierināti ar "Jaunās Vienotības" sarunu vadīšanas stilu. Vai Krišjāņa Kariņa nākamā valdība beigsies tā arī nesākusies? Ir arī citi iekšpolitiski notikumi, piemēram, Daugavpils mēra izteikumi par Krimu, kas pievērsusi ari drošības iestāžu uzmanību. Un, izrādās, viņš tāds nav vienīgais. Pievēršamies arī Ukrainai, kur Krievijas karaspēks sola aiziet no okupētās Hersonas, bet ukraiņi tomēr ir ļoti bažīgi, kā tas varētu attīstīties.

Nedēļas aktualitātes analizē Krustpunktā analizē Latvijas TV žurnāliste Madara Fridrihsone, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde.

Krustpunktā saruna par ceļu satiksmes drošību. Daudzi jautājumi saistībā ar to atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārziņā. Traģisku satiksmes negadījumu ziņā Latvija ir krietni pārspēj vidējos rādītājus Eiropa Savienībā, tādēļ darāmā ir vēl daudz. CSDD kopš tās izveidošanas vadīja viens cilvēks – Andris Lukstiņš, bet šoruden viņu šai amatā nomainīja Aivars Aksenoks, kurš šobrīd ir mūsu studijā. CSDD valdes priekšsēdētājs.

Krustpunktā izvaicājam Ceļu satiksmes drošības dienesta valdes priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Atis Jansons.

Pagājušās nedēļas nogalē priecīgi droši vien saausījās Rīgas domes administrācijā strādājošie, kad izdzirdēja, ka domnieki grasās lemt par algas palielināšanu, lai palīdzētu savējiem pārvarēt enerģētikas un inflācijas radīto krīzi. Pēc tam parādījās ziņas, ka līdzīgi lems banku sektors, arī savējiem izmaksājot vienreizējus pabalstus, vai sniedzot kādu īpašu atbalstu šajā ziemā. Citviet strādājošie nopūtās droši vien un sprieda, ka steidzami jāmeklē kāds labvēlīgāks darba devējs. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka strauji augošās cenas būtiski papluinījušas un turpina pluinīt visu maciņus, un visiem ir jādomā, kā tikt galā ar tām strauji augošajām izmaksām.

Ņemot vērā, ka nākamie mēneši izskatās tikai sliktāki, spriedze, protams, ir pamatīga. Lielais jautājums ir arī, kā tas ietekmēs darba tirgu? Bet aiz tā seko nākamais - vajag šo vētru atstāt tādā brīvajā kritienā, jo, kā zinām, kapitālisma apstākļos jau piedāvājuma pieprasījuma rāmjos tirgus kaut kādā mērā noturas. Vai valstij vajag iejaukties ar kādu regulācija? Droši vien te runa, pirmām kārtām, ir par valsts un pašvaldību sektoru. Mēs jau tagad vērojam, ka bagātākās iestādes, kas var atļauties, cenšas kaut kādā mērā palielināt atalgojumu, lai noturētu darbiniekus. Trūcīgākās, protams, nē. Spējīgākie dodas labākas samaksas meklējumos, jo citādi rēķinus nevar nomaksāt. 

Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība), SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuits un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde. Sazināmies ar Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi.