Valdība ir lēmusi par obligātu izglītības darbinieku vakcināciju, tomēr ne visi skolotāji un skolu darbinieki ir to veikuši vai arī vēlas to darīt. Lēmums par prasību, ka visiem pedagogiem jābūt Covid sertifikātam vēl jāpieņem Saeimai. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi epidemioloģiskās drošības protokolu izglītības iestādēm, plānojot ļaut skolām darboties klātienē neatkarīgi no Covid-19 kumulatīvā rādītāja valstī. Kā sāksim jauno mācību gadu un kas sagaidāms, ja pieņems lēmumu par obligāto vakcināciju pedagogiem, Krustpunktā diskutē izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens un Liepājas Raiņa 6.vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš. Sazināmies ar Latvijas izglītības un zinātnes arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu.

Koncertzāles celtniecības vieta Rīgā, pilsētvides veidošana - tie ir jautājumi, kuri pēdējā laikā bieži nonāk sabiedrības diskusiju lokā. Rīgai priekšā arī citi izaicinājumi, piemēram, dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" celtniecība, kas izmainīs gan pilsētas seju, gan vidi. Krustpunktā Lielā intervija ar arhitektu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes locekli Andri Kronbergu.

"Es balsotu par to, ka jaunā koncertzāle un varbūt pat arī modernās mākslas muzejs nostātos jaunajā Rīgas centrā [Pārdaugavā] pretim vecajam centra. Tādā ziņā es nerimstoši atkārtošu savu konservatīvo viedokli, ka AB dambis ir pati labākā, piemērotākā vieta jaunās Latvijas koncertzāles būvēšanai," atzīst Andris Kronbergs.

Šī, iespējams, bijusi viena no klusākajām šī gada nedēļām notikumu ziņā, jo nekādi skaļi skandāli, paziņojumi un satricinājumi nav pieredzēti. Latvijas politikā vēl atvaļinājumu laiks. Tomēr nav tā, ka nekas diskusiju vērts nebūtu noticis. Arvien aktualitāšu priekšplāna ir Covid-19 temats.

Plaši apspriesta bija Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības veiktā aptauja par vakcinēšanos un tā rezultāti, ka 35% pedagogu un skolu darbinieku ir pret vakcināciju.

Eiropas Komisija šonedēļ publiskoja tiesiskuma ziņojumu. Tur priekšplānā ir Ungārija un Polija, bet ir arī analizēta situācija Latvijā. Sadaļā par mediju brīvību teikts, ka Covid laikā Latvijā pastiprinājušās bažas par žurnālistu iespējām piekļūt informācijai, tāpat satraucoša ir tendence, ka žurnālistiem nākas saskarties ar personiskiem uzbrukumiem interneta vidē, kas nereti nāk no politiķiem.

Arvien turpinās imigrantu krīze uz Baltkrievijas-Lietuvas robežas, pēdējās diennakts laikā pārtverti vēl 92 nelegālie migranti. Lietuvas mediķi ziņo, ka daļa šo cilvēku bērnu bijuši saindēti ar dažādām psihotropām vielām, pirms tie nokļuvuši Lietuvā. Tikmēr pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents paziņojis, ka patiesībā šo bēgļu tranzītu organizē Lietuva. Savukārt ziņas var lasīt, ka Irākas aviokompānija palielina reisu skaitu uz Minsku.

Nedēļas aktualitātes vērtē žurnālisti: žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš, Latvijas Televīzijas žurnālists Iļja Kozins un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.

Cīnoties ar Covid pandēmiju, Eiropas Savienības mērķis ir līdz rudenim vakcinēt vismaz 70% pieaugušo iedzīvotāju. Vairākas valstis šo mērķi ir pārspējušas jau tagad, Islandē vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši jau 90% iedzīvotāju, Beļģijā, Nīderlandē un Maltā virs 80%, daudz vakcinēto ir Īrijā, Portugālē, Somijā, Zviedrijā. Latvija šajā sarakstā ar 44% pirmo poti saņēmušo atrodas pašā lejasgalā. Vēl gausāka vakcinācija ir tikai Rumānijā, kur pirmo poti saņēmuši vien 31% valsts iedzīvotāju. Latvijas rādītāji mūsu amatpersonām likuši prognozēt, ka 70% vakcinēšanās mērķi Latvija visticamāk līdz rudenim nesasniegs. Kādēļ tā, kāda ir bijusi pašu amatpersonu komunikācija ar sabiedrību, kāpēc tik daudzi iekļūst un sapinas dezinformatoru izliktajos tīklos, kā pārliecināt svārstīgos un ieklausīties šaubīgajos, Krustpunktā disktutē "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, Latvijas Universitātes Mediciņas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena un sociālantropoloģe Latvijas universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa.

Finanšu pote - arī tā šajā Covid laikā, kad tik bieži pieminām potēšanos, tiek saukta nauda, kuru no Eiropas Savienības Latvija papildus saņems  turpmākajos gados. Tie ir kopumā 1,8 miljardi eiro. Briseles valodā tas ir finansējums no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma, latviešu valodā - tā ir papildu nauda, kas mūsu tautsaimniecībai palīdzēs pārvarēt krīzi. Plāns paredz, ka finanšu poti saņems jomas, kurām papildu līdzekļi ir akūti nepieciešami, tie ir sociālie jautājumi, sākot no invalīdiem pieejamiem mājokļiem līdz senioru aprūpei, tā nevienlīdzības mazināšana, autoceļu sakārtošana, skolu tīkls, īres mājokļi un citi jautājumi. Kā Eiropas naudu tērēs Latvijā, kādi ir aktuālākie izaicinājumi ES, Briseles zaļais kurss, klimata jautājumi un realitāte, postošie plūdi Rietumeiropā, bēgļu krīze pie Savienības austrumu robežas Lietuvā - tik plašs ir jautājumu loks, ko Krustpunktā pārrunājam ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Zani Petri.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod aģentūras LETA žurnālists Raivis Spalvēns un žurnāla “Dienas Bizness” žurnālists Jānis Goldbergs.

Pārmaiņas sagaida sabiedriskos medijus - Latvijas Radio un Latvijas Televīziju. Šogad stājies spēkā jauns likums, kuram jānodrošina efektīva un atklāta sabiedrisko mediju pārvaldība. Likuma mērķis ir arī nodrošināt radio un televīzijas neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā. Lai to īstenotu darbosies jauna Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) trīs cilvēku sastāvā, būs arī vēl viens jauns amats - sabiedrisko mediju galvenais redaktors, būs arī ombuds, kuram klausītāji un skatītāji varēs sūdzēties par žurnālistu darbu. Vairāku mēnešu garumā tika meklēti kandidāti SEPLP un beidzot visi trīs amata pretendenti ir zināmi.

Valsts prezidents izvirzījis portāla "Delfi" žurnālisti Sanitu Upleju-Jegermani, nevalstiskās organizācijas bijušo Latvijas Radio vadītāju, Baltijas Mediju izcilības centra projektu direktoru Jāni Siksni un Saeima amatam virza Nacionālās elektroniskās plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) locekli Jāni Eglīti.

No politiķiem nav dzirdētas būtiskas iebildes ne par vienu no kandidātiem, tādēļ pat vēl pirms Saeimas balsojuma, kurš paredzēts augusta sākumā, ir diezgan ticams, ka visi trīs jau tuvākajā nākotnē kļūs par amatpersonām, kurām būs jārūpējas par sabiedriskajiem medijiem Latvijā.

Krustpunktā diskutējam ar visiem trim kandidātiem.

Latvijas kulturālais slānis ir vakcinējies, tā nesen teicis Dailes teātra direktors Juris Žagars. 3. augustā pēc ilgāka pārtraukuma Dailes teātra lielā zāle atkal gaidīs skatītājus. Augustā Dailes teātrī būs virkne pirmizrāžu. Par kultūras situāciiju Covid laikā, kā arī citiem tematiem Krustpunktā Lielā intervija ar Dailes teātra valdes locekli un Cēsu Mākslas festivāla direktoru Juri Žagaru.

"Gaisma tuneļa galā ir tajā brīdi, kad biļetes pērk, nevis tajā brīdī, kad izziņo repertuāru vai kaut ko apsoli. Tas nozīmē, ka cilvēki notic, ka izrāde notiks. Tā ir reāla gaisma tuneļa galā," šī brīža situāciju vērtē Juris Žagars. Viņš arī neslēpj, ka ir gandarīts par pirmajiem biļešu tirdzniecības rezultātiem.

"Man liekas, ka veicinošais faktors ir tas, ka valdība skaidri un gaiši paziņoja, ka tad, kad būs nākamais vilnis, un pilnīgi skaidrs, ka rudenī tas būs, turpmākie ierobežojumi varētu tikt pastiprināti un tie varētu attiekties uz nevakcinētām personām. Bet attiecībā uz vakcinētiem un izslimojušajiem ierobežojumi paliks esošajā līmenī. Tas nozīmē, cilvēki tam tic, cilvēki pērk biļetes un viss var notikt," uzskata Juris Žagars. "Es nespēju iedomāties scenāriju, kurā mums būtu jāatgriežas iepriekšējā situācijā."

Žagars arī vērtē, ka cilvēki vēlas atgriezties normālā dzīvē, atgriezties pie normāliem paradumiem.

"Viens no paradumiem Latvijā, viens no absolūti nepieciešamiem paradumiem ir regulāri apmeklēt teātri. Cilvēki pie tā atgriežas, redzu, ka viss iet uz labo pusi," gandarīts Juris Žakars. "Cilvēks alkst tieši pēc dzīvā kontakta un to nekas cits nevar aizstāt."

Klāt piektdiena ar nedēļas notikumu apskatu, kurā notikumus vērtējam kopā ar žurnālistiem. Diskutējam par valdības sagatavoto likumprojektu, kas paredz obligātu vakcināciju medicīnas, izglītības un sociālās aprūpes iestādēs strādājošajiem. Tāda varētu būt arī citiem valsts iestādēs strādājošajiem, jo pakalpojumus varēs sniegt tikai vakcinēti vai pārslimojuši darbinieki. Tomēr galavārds likuma pieņemšanā ir Saeimai. Aktualitātes vērtē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, kanāla TV24 žurnāliste Anita Daukšte un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

Lietuvā šogad no Baltkrievijas nelegāli ieradušies 20 reizes vairāk migrantu nekā visa pērnā gada laikā, jo Baltkrievija neliek nekādus šķēršļus migrantu plūsmai, iespējams, to pat veicina. Lietuvas Seims 13. jūlijā pieņēma rezolūciju, kurā pieaugušo nelegālo migrāciju caur Baltkrieviju atzina par hibrīdagresiju. Cik stipra ir Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā Latvijas Austrumu robeža? Kas tiek darīts tās stiprināšanā, diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: ministru prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Māris Cepurītis, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Saruna par naudas lietām, nodokļiem, nodokļu reformu, kas šovasar radīja galvassāpes ne tikai grāmatvežiem. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Jāni Reiru. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente Linda Zalāne un ziņu aģentūras LETA žurnālists Raivis Spalvēns.