Krustpunktā

Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu 13.Saeima nepaguva pieņemt, tādēļ par to būs jālemj jaunajam sasaukumam. Tomēr par likumprojekta kvalitāti kritiski izteikušies gan ministriju pārstāvji, gan juristi, arī tiesībsargs, kurš uzskata, ka labāk pat būtu izstrādāt jaunu projektu. Ko ar valsts aizsardzības dienesta likumprojektu plāno darīt 14.Saeima, kādus risinājumus piedāvās, lai labotu tā trūkumus, īpaši attiecībā uz civilā dienesta iespēju, par kuru šobrīd nekādas skaidrības nav. Krustpunktā diskutē Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts), Andris Sprūds (Progresīvie) un Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība).

Krustpunktā Lielā intervija: "Twitter konvoja" aizsācējs Reinis Pozņaks.

Vispirms jau pašā Ukrainā, bet arī citviet pasaulē skaita, cik dienas pagājušas kopš krievi uzsāka karu Ukrainā. Rit devītais mēnesis. Reti kurš februāra beigās spēja iedomāties to, kas tiešām ir noticis šo astoņarpus mēnešu laikā. Droši vien ir labi, ja mēs spētu noteikt nākotni, bieži neizdarītu to, ko mēs izdarām. Varbūt ir otrādi? Tas ir viens no jautājumiem, ko gribu pajautāt raidījuma viesim. 

Meklējot informāciju par Reini Pozņaku, vispirms var atrast - sabiedrisko attiecību speciālists. Tikai nākamie ieraksti vēsta - "Twitter konvoja" aizsācējs.

Darbu sākusi jaunā Saeima, deputāti nodevuši zvērestu, bet viena deputāte pat jau nolēmusi atteikties no mandāta. Panākta arī vienošanās par valdības izveidi, ir sadalītas atbildības sfēras. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti. Kopā ar raidījuma vadītājiem diskutē Raimonds Rudzāts, Māra Lībeka (Latvijas Avīze) un Romāns Meļņiks (TV24 raidījuma Nacionalo interešu klubs vadītajs).

Krustpunktā izvaicājam AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Krišs Kairis un TVNET grupas "Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa.

Gada sākumā Krustpunktā bija diskusija par kūdras nākotni Latvijā, par to, ka Eiropa grib aizliegt industriālu kūdras ieguvi un par šo bija satraukušie gan kūdras substrāta ražotāji, gan lauksaimnieki, it īpaši stādu audzētāji. Aktuāli tas, protams, ir no vides aizsardzības viedokļa. 

Pēdējo mēnešu laikā akcenti ir mainījušies. Par vidi arī mazāk runā, jo visus prātus aizņem enerģētiskā krīze. Atkal tiek cilāts jautājums, kas šķita jau nolikts nebūtībai, proti, kūdru var arī dedzināt. Vecākā paaudze labi atceras kūdras briketes, kas tika izmantotas apkurei, un ir uzņēmumi, kas vēlas šo jautājumu atkal aktualizēt. 

Jau iepriekš runājām, ka Ziemeļvalstīs kūdru izmanto apkurē joprojām. Latvijā tas vairs nenotiek. Vai krīze nav iemesls uz kādu brīdi šo jautājumu pārskatīt, to rosina atsevišķi uzņēmumi, virzot ideju arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Vai ir vērts aktualizēt jautājumu par kūdras pagaidu izmantošanu enerģētiskās krīzes laikā, Krustpunktā analizē Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas departamenta direktors Dmitrijs Skoruks, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze un ģeoloģijas doktore, Ezeru un purvu izpētes centra vadītāja, Latvijas Nacionālās kūdras biedrības pārstāve, LVMI "Silava" pārstāve Ilze Ozola.

Bojā gājušo skaita ziņā ceļu satiksmē Latvija diemžēl Eiropas Savienībā ir līderu galā. Vidēji Eiropā no miljons cilvēkiem šādos negadījumos iet bojā 44, bet Latvijā šobrīd uz ceļiem mirst 64 cilvēki no miljona, vismaz šā gada statistika uzrāda šādu tendenci. Tiesa, gads vēl nav beidzies un arī elektroenerģijas taupīšana, ar ko saskaramies šogad, nevieš lielas cerības, ka gada tumšajā laikā gaidāmi uzlabojumi. Daudziem arī radusies sajūta, ka tieši pēdējos gados agresija uz ceļiem ir pieaugusi, bet policiju gan redz mazāk. Ko darīt, lai samazinātu traģisko ceļu satiksmes negadījumu skaitu un uzlabotu satiksmes dalībnieku kultūru? Krustpunktā diskutē Ceļu satiksmes drošības direkcijas Statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Armands Būmanis un Valsts policija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Iedzīvotāju skaits Latvijā arvien sarūk un tā tas ir bijis jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad dzimstība samazinājās un, atveroties robežām, parādījās iespēja doties dzīvot un strādāt citur. Demogrāfija ir rūpju avots Latvijā, jo sabiedrība noveco un jau tagad daudzi bažījās, vai pēc gadiem 30 pietiks darbspējīgo, kas nodrošinās senioriem pensijas. Par demogrāfiju runājam Krustpunktā Lielajā intervijā ar demogrāfi Baltijas Starptautiskas ekonomikas politikas studiju centra asociēto pētnieci Zani Vārpiņu.

Jaunās valdības koalīciju veidos trīs, nevis četras partijas. “Progresīvie” atteicās no  Jaunās Vienotības” piedāvājuma noslēgt atsevišķu sadarbības līgumu un ieņemt vienu no ministru amatiem. Tomēr sarunas vēl nav beigušās. Lai arī pamata atbildības jomas jau ieskicētas, priekšā vēl nopietnas sarunas. Par valdības veidošanu un citiem nedēļas notikumiem runājam Krustpunktā ar žurnālistiem. Aktualitātes vērtē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore, Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis un "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore un Latvijas reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude.

Krustpunktā uzmanības lokā tiesību jautājumi – iztaujājam tiesībsargu Juri Jansonu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.

Kad pirms vēlēšanām Izglītības darbinieku arodbiedrība draudēja sarīkot vispārēju streiku, tai izdevās panākt tiešām notiktus solījumus attiecībā uz algu celšanu. Bet Latvijas Radio klausītāju reakcija nebija ļoti atbalstoša, patiešām daudziem arodbiedrības apņemšanās streikot nepatika. To varēja just arī pēc cilvēku zvaniem. Fonā vīdēja tas, ka arodbiedrības vadītāja ir bijusi saistīti ar konkrētu politisko partiju. Vēl vairāk tas bija jūtams arī medicīnas darbinieki līdzīgā brīdinājuma streikā, tikmēr ugunsdzēsēju intereses, kā mēs redzam, vispār nav pamanītas līdz šim. Publiski streiki nav bijuši, tagad vienkārši darbinieku trūkuma dēļ jāaptur ir depo darbs, un tikai tad politiķi saprot, ka nav lāga.

Kāpēc Latvijā arodbiedrības ir tik nepopulāras vai nenovērtētas, lai arī redzam, cik tās ir ietekmīgas citviet Eiropā? Vai un kam būtu jāmainās Latvijā, Krustpunktā diskutē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes loceklis, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte Nataļja Preisa, Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Ieva Puzo un domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka.