Krustpunktā

Ir palikuši četri gadi, līdz, atbilstoši plāniem, būtu jāpabeidz "Rail Baltica" projekts. Tomēr, kad projektu uzsāka, neviens pat nenojauta, cik problemātisks laiks sagaida pasaules un Eiropas ekonomiku, ko vēl ārkārtīgi sarežģījis karš Ukrainā. Būvniecības sadārdzināšanās ietekmē arī "Rail Baltica" realizāciju. Grūti ir gājis arī ar zemju atsavināšanu un izrādījies arī, ka apstākļi Daugavas kreisajā krastā, pa kurieni paredzēts loks uz lidostu "Rīga", projektēšanai ir sarežģītāki, nekā parādīja sākotnējā izpēte.

Krustpunktā diskusija: Vai "Rail Baltica" projekts neiestrēgs un tiks pabeigts iecerētajā apjomā? Diskutē AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis, satiksmes ministrs Tālis Linkaits un Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle.

Savulaik viņš bija viens no ietekmīgākajiem politiķiem Latvijā, vadīja varas partiju "Latvijas ceļš", tagad viņš ir prom no politikas, aizraujas ar grāmatu lasīšanu, arī pats nesen uzrakstījis savējo. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo politiķi Andreju Panteļejevu.

Ko šī nedēļa mums ir nesusi? Politikā, šķiet, nekādas būtiskas izmaiņas nav bijušas - valdības joprojām nav, sarunas turpinās. Bet ir bijušas citas interesantas diskusijas sabiedrībā, spriežot pēc Brīvā mikrofona, ļaudis visvairāk pēdējās dienās "ir cepušies" par izstādi Daugavpilī, kur pēc ilgāks neapmierinātības izņemti trīs eksponāti, kas daudziem šķita pārāk zaimojoši. Otra sabiedrības daļa uztraucas par cenzūru. 

Vēl viena interesanta diskusija izvērsās ap Dziesmu un deju svētku biļetēm, kas, pirmkārt, būs dārgāks nākamgad. Galvenais, protams, kurš tās varēs iegādāties, jo biļetes vienmēr trūkst. Deputātiem tās būs rezervētas ārpus rindas, tātad savs "blatiņš" tomēr būs. Vēl, par svarīgo runājot, laba ziņa patērētājiem, ka "Sadales tīkla" solītais straujais tarifu pieaugums tāds nebūšot. Par izmaiņām vēl būs diskusijas un meklēs risinājumus.

Bet vispirms par jaunāko aktualitāti, kas izraisījusi viedokļu vētru, proti, Rīgā bāzētā Krievijas opozīcijas telekanāla "Doždj" darbinieki, izrādās, nodarbojas ar palīdzības organizēšanu Krievijas mobilizētajiem karavīriem, lai viņiem nebūtu frontē jāsalst. 

Kruspunktā aktualitātes vērtē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda.

Krustpunktā izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju Lieni Cipuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Kristaps Feldmanis un portāla "TVNET" žurnāliste Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane.

Mārupē būvnieki dižozolam apcērt saknes un vēlāk nezināmi ļaundari koku arī nozāģē. Sabiedrībā tas izraisa plašu rezonansi.

Andra Rožukalne, Mārupes valsts ģimnāzijas sākumskolas skolotāja: „Tiešām, ka kaut kas ļoti skaists ir iznīcināts.”

Lai izdabātu teritorijas attīstītājiem, Mārupes pašvaldības amatpersonas ir gatavas riskēt ar kriminālatbildību.

Mārupes domes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Bojārs: „Man nav bailes, lēmums pieņemts un viss!”

Simtiem gadus vecā koka iznīcināšana parāda robus vides aizsardzības likumos.

Mārupes novada pašvaldības domes deputāts no partijas „Latvijas Attīstībai” Aivars Osītis: „Tas nozīmē to, ka šādi gadījumi būs simts un viens.”

Kādēļ Mārupes novada pašvaldība nerīkojās, lai paglābtu vietējo dižozolu no bojāejas? Vai bezkaunīgais noziegums liks politiķiem mainīt likumus, lai aizsargātu dabas vērtības, pētām Atvērtajos failos.

Mēs saprotam, ka situācija ar inflāciju, ar augstiem rēķiniem par patērētajiem energoresursiem ir traka. Tad vēl nāk arī ziņas par infrastruktūras uzturētāju vēlmi pamatīgi palielināt savu pakalpojumu maksu. Tas, protams, uztrauc ne tikai iedzīvotājus, arī uzņēmējiem grūti konkurēt ar savām izmaksām globālajā tirgū, tāpēc arī jaunievēlētie politiķi, valdības veidotāji sola meklēt risinājumus, rīkojot diskusijas. Kādi ir iespējamie risinājumi, jo naudas jau arī tik, cik ir, Krustpunktā diskutē Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji: Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Daiga Mieriņa (Zaļo un zemnieku savienība), Skaidrīte Ābrama (Progresīvie) un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda (Nacionālā apvienība).

Pēc četriem gadiem skolās kā otru svešvalodu vairs nevarēs pasniegt krievu valodu, bet tai būs jābūt kādai no Eiropas Savienības valstu valodām. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami daudzi svešvalodu skolotāji, kuru trūkst jau šobrīd. Skolotāju trūkums ir arī dabaszinībās, bet jau nākamgad būs jākārto valsts pārbaudes darbs šajā priekšmetā. Kur ņemt trūkstošos pedagogus, Krustpunktā diskutē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedrs Česlavs Batņa, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes prodekāne profesore Zanda Rubene, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere un Mūžizglītības un kultūras institūta "VITAE" padomes vadītāja Aija Melle.

Mēs bieži sevi salīdzinām ar kaimiņiem, īpaši Igauniju, un secinājumi nav tie iepriecinošākie. Atpalicība no kaimiņiem tiek pieminēta arī tagad valdības veidošanas laikā. Kāda loma tajā ir digitalizācijai un izglītībai, kā valdības veidošanas process izskatās no malas, par to un arī citām lietām saruna Krustpunktā Lielajā intervijā: fonda atvērtai sabiedrībai "Dots" valdes priekšsēdētājs, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Krišjānis Kariņš nu ir oficiāli nominēts premjera amatam, bet līdz valdības apstiprināšanai vēl kādu brīdi jāgaida. Ir arī skaidrs, ka jauno gadu sagaidīsim bez pieņemta valsts budžeta. Bet Saeimas komisijas ir izveidotas un bijuši arī pirmie balsojumi, kas atgādina, ka jaunajai koalīcijai nav liels pārsvars parlamentā. Tikmēr Eiropas parlamentā Krievija atzīta par terorismu atbalstošu valsti. Lēmumam nav juridiska spēka, tomēr, kā norāda parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, tam ir jāpaver iespējas tālāk virzīt starptautiska tribunāla īstenošanu. Aktualitātes Krustpunktā komentē žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.

Katru gadu demitiem cilvēku iet bojā vai gūst smagas traumas nelaimes gadījumos darbā. 2021.gada statistika bija skumjāka, nekā tas bija vēl gadu iepriekš. 2021. gadā nelaimes gadījumos darba vietās bojā gājuši 32 cilvēki, salīdzinoši 2020.gadā – 22 cilvēki. Smagas traumas 2021. gadā guvuši 213 cilvēki, 2020.gadā – 185. Kā ir mainījusies situācija? Vai visi nelaimes gadījumi darba vietā tiek fiksēti, vai strādājošo un darba devēju zināšanas darba drošības jautājumos ir pietiekamas? Par to Krustpunktā izvaicājam Valsts darba inspekcijas direktoru Renāru Lūsi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Juris Jurāns un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.