Krustpunktā

Valdība 20. decembrī apstiprināja pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem nākamajā gadā. Tiesa, skaidrība par pieejamo finansējumu pagaidām ir tikai pirmajam pusgadam. Tāpat kā līdz šim Ukrainas iedzīvotājiem būs nodrošinātas tiesības uzturēties Latvijā, sniegts primārais atbalsts, dotas tiesības strādāt un mācīties, saņemt veselības aprūpi.

Vai ar to būs gana un kas vēl būtu jāuzlabo, Krustpunktā diskutējam "Dod pieci!" stikla studijā.

Vērtē "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Gatis Švika, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balanauskis un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.

Latvijas Banka ir palielinājusi inflācijas prognozi gan šim, gan turpmākajiem diviem gadiem. Lai arī ekonomikas lejupslīde tiek prognozēta sekla, tomēr iedzīvotāju labklājībā ir gaidāms kritums. Šogad piedzīvojām sen neredzētu inflāciju – pēdējos mēnešos tā ir bija vairāk nekā 20 procenti. Gada griezumā šis skaitlis nebūs tik liels, jo straujais cenu kāpums bija vērojams kopš februāra beigām, sākoties karam Ukrainā, un "pīķi" sasniedza septembrī. Vienaikus iedzīvotāju ienākumu līmenis ir pieaudzis daudz mazāk.

Krustpunktā diskusija: Kā iedzīvotāju labklājību ietekmējusi inflācija un cik drīz var cerēt uz situācijas uzlabošanos? Kādi instrumenti ir valdības rīcībā? Diskutē AS "Citadele banka" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Kaspars Briškens (Progresīvie).

Valdības apstiprināšanas process, kā zināms, nebija ātrs, divarpus mēneši bija vajadzīgi, lai politiķi spētu vienoties un nonāktu līdz šobrīd zināmajam rezultātam. Klupšanas akmeņi bija vairāki, viens no tādiem bija arī atbildības jomu sadalījums, kuram kādu jomu jāuzņemas kūrēt. Politiķi neslēpa, ka "karstais kartupelis" bija Veselības ministrija, Apvienotais saraksts tiešām negribēja to ņemt. Beigās gan dažādu kompromisu rezultātā nācās piekāpties, un mums ir veselības ministrs jeb ministre. Bet izdarītā izvēle daudziem liekas savdabīga. Līga Meņģelsone nav nedz "ministrējusi", nedz darbojusies politikā, nedz arī bija saistīta ar medicīnu. Cilvēks pilnībā no malas. Vispār jau mūsu bijusī kolēģe, jo darbojusies mediju jomā, pēdējā laikā aktīvi pārstāvējusi darba devēju konfederāciju. Kāpēc viņa ir kļuvusi par veselības aprūpes nozares galveno atbildīgo un ko varam sagaidīt?

Krustpunktā Lielā intervija ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni.

Beidzot esam tikuši pie jaunās valdības - kāds ir šo divarpus mēnešu sarunu rezultāts? Ko varam sagaidīt tālāk? Vēl - strīdi Rīgas domē un korupcijas skandāls Briselē. Aktualitātes vērtē "ReTV" galvenā redaktore Inga Gorbunova, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 raidījuma "Nacionālo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.

Krustpunktā izvaicājam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Mārtiņu Baltmani. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod ziņu aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis un portāla TVNET žurnālists Artūrs Bikovs.

Ieroču ražotāji rūpējas, lai pasaulē vienmēr būtu karš. Šo stereotipu atceros no laikiem, pirms vēl bija sociālie mediji, vispār to aktīvi savulaik uzturēja Padomju Savienība. Šodien jāsecina, ka lobijiem nav pārāk veicies, jo negaidītais karš Ukrainā ir atklājusi kailu patiesību - ieroču trūkst. To trūkst gan Krievijai, kas tagad meklē iespējamos sabiedrotos, gan sākot aptrūkties arī rietumvalstīm, kas atbalsta Ukrainu. Publiskie izteikumi liek domāt, ka militārā rūpniecība tiek palaista uz iespējami pilnu jaudu. Taču šis karš demonstrē arī to, ka svarīgi ir ne tikai ierastie vecie ieroči. Izrādās, pat tādi jauninājumi kā bezpilota aparāti var būt diezgan svarīgi un izšķiroši šādai uzvarai. 

Kas pasaulē ir lielie ieroču ražotāji. Ko šis karš nes militārajai industrijai un vai šajā tirgū notiek kāda pārdale - cik lielas iespējas industrijā iesaistīties arī Latvijai? Krustpunktā diskusija - kādas ir iespējas militārās rūpniecības attīstībai Latvijā? Diskutē Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, "Patria Latvia" izpilddirektors Uģis Romanovs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Valdības veidošanas process tuvojas uzvarošajām beigām, ministri izvēlēti, deklarācija ir gatava, bet balsojums Saeimā par Ministru Kabineta apstiprināšanu ieplānots rīt, 14. decembrī. Ceļš līdz tam ir bijis gana garš, jo decembris ir jau tūlīt pusē. Un nākamo gadu nāksies sākt bez apstiprināta valsts budžeta. Bet vismaz partijas ir daudz pārrunājušas darba plānus un tos ietvērušas apjomīgā deklarācijā. Kas paveikts un kā ieceres sakrīt ar partiju deklarētajiem plāniem, Krustpunktā diskutē Vidzemes Augstskolas padomes priekšsēdētājs, ekonomists Arnis Sauka, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, sabiedrisko attiecību uzņēmuma „Mediju tilts” līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, SIA „Karavela” līdzīpašnieks Andris Bite.

Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir milzīgs pārbaudījums ne tikai valstu drošībai, bet arī sabiedrībai kā tādai. Viedokļi saistībā ar "TV Rain"

apraides atļaujas anulēšanu ir izgājuši tālu aiz tā, kas skar viena telekanāla darbību un ir indikators plašākām problēmām. Krustpunktā Lielā intervija - eksprezidents Valdis Zatlers.

Partijas beidzot nosaukušas savus ministru amatu kandidātus un tur ir daži pārsteigumi. Tomēr vairāk sabiedrības uzmanību izpelnījies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums anulēt apraides atļauju telekanālam "Doždj". Aktualitātes Krustpunktā komentē žurnāliste Baiba Strautmane, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka.

Apraides atļaujas atņemšana Krievijas opozīcijas televīzijas kanālam "Doždj" ("TV Rain") raisījusi dažādu reakciju. Arī mēs vismaz daļu raidījuma veltām šim jautājumam, skaidrojot lēmuma argumentāciju. Krustpunktā izvaicājam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod TVNET žurnālists Juris Jurāns un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.