Krustpunktā

Uzmanības lokā starppilsētu pasažieru pārvadājumi, kas lielā mērā atkarīgi no tā, vai būs, kas sēdīsies starppilsētu autobusam pie stūres. Pasažieru pārvadājumi Latvijā ir sadalīti 16 zonās un konkursa kārtībā tiek izvēlēts pārvadātājs, kurš nodrošinās konkrētus maršrutus. Ar to ir bijušas problēmas un kā galvenais iemesls tiek minēts autobusu šoferu trūkums. Līdzās tam šodien, 17. janvārī, mūs sasniedza ziņa, ka Konkurences padome ir konstatējusi aizliegtu vienošanos starp trim pakalpojuma sniedzējiem, par ko piemērots kopā 2 miljonu eiro sods.

Kas notiek šajā tirgū, kā tiek risināta problēma ar šoferu trūkumu,  Krustpunktā diskutē Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks, satiksmes ministra padomnieks Jānis Iesalnieks, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS priekšsēdētājs Juris Kalniņš un Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš.

Aizvadītā nedēļas nogale bija pamatīgas spriedzes pilna. Situācija Jēkabpilī izveidojās tik draudīga, kā reti kad. Mēs sen nebijām pieredzējuši arī aicinājumu evakuēties tik lielam cilvēku skaitam. Arī daudzi nesavtīgi strādājuši dienām un naktīm, lai palīdzētu izvairīties no krietni lielākas nelaimes, nekā tā šobrīd ir piedzīvota. Lai arī dzirdam, ka ūdens līmenis Daugavā jau ir krities, nekas jau nav beidzies, ziema arī tikai vidū, un vēl gaidāms gan sals, gan sniegs, gan jauna ledus veidošanās, kas nozīmē, ka priekšā ir vēl diezgan daudz nemiera pilnu nakšu. 

Sestdienas pēcpusdienā sociālos tīklus pārņēma kritikas vilnis, kad premjera birojs paziņoja, ka svētdienas rītā sasauktā ārkārtas valdības sēde. Cilvēki ironizēja, ka vispirms izgulēsies un tikai tad domāsim, vai un ko tālāk darīt. Protams, jautājums, ko tāda valdība vispār dod, bet lielās bažas aiz visa ir, kā mēs vispār tiekam galā ar krīzēm, kā tās vadāmi, kā mācāmies no kļūdām. Protams, šī ir krīze tikai vienas pašvaldības mērogā, pat vienas pilsētas mērogā, bet, ja runa ir par visu valsti? Karš, piemēram, Ukrainā rāda, ka notiekošais Latvijā ir vien tāds salīdzinoši sīkums.

Krustpunktā Lielā intervija: drošības politkas un krīzes vadības speciālists Kaspars Druvaskalns.

Rietumu gatavība Ukrainai piegādāt aizvien jaudīgākus ieročus, liek domāt, ka visi gatavojas arvien smagākām kaujām. Tikmēr Latvijā turpinām raizēties par inflāciju, algām, plūdiem. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti: Atis Rozentāls (laikraksta "Diena"), Māris Zanders, un Raivis Spalvēns (portāls "Delfi").

Runājam par Ukrainu, Krieviju un Eiropas izaucinājumiem. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Ansis Īvāns un portāla "TVNet" žurnālists Artūrs Bikovs.

Pēc raidījuma Krustpunktā, kad runājam par konfliktu Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā, sociālajos tīklos klejo fragments no raidījuma, kurā runā slimnīcas padomes vadītāja. Daudzi kritizē viņas teikto, jautājot, kāda jēga no padomes, kuru vada šī kundze. Atklājās, ka Tīna Kukka ir ne tikai slimnīcas padomes priekšsēdētāja, viņai ir pilna laika darbs bankā "Luminor", viņa ir iesaistījusies topošās bankas "Indexo" izveidē, viņa ir arī akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" padomes locekle. Var jau būt, ka ir vēl kāds darbs, kurš nav pamanīts. Tas viss ļaudīm licis jautāt, kā gan viņa visu var paspēt un par ko viņai maksā? Tabulā, kas klejo internetā, redzams, ka Tīnai Kukkai izdodas mēnesī nopelnīt ap 20000 eiro. Nebūt viņa tāda nav vienīgā. Daudzu Latvijas uzņēmumu padomes locekļi strādā vairākās padomēs un valdēs, jebkurā gadījumā pelnot piecciparu skaitli mēnesī. Kā izvēl uzņēmumu padomas, ko tās dara, par ko cilvēkiem maksā, strādājot arī dažādās un droši vien atbildīgās darba vietās?

Par to diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks un projektu vadītājs Olafs Grigus, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks un Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Karš Ukrainā un straujais energoresursu cenu kāpums pārsteidza nesagatavotus, pārsteidza nesagatavotus. Šo apkures sezonu darīja grūtu ne tikai gāzes cenu pieaugums, dārgāka ir arī elektroenerģija un resurss, ko parasti esam uzskatījuši par sev pieejamu un lētu, – koksnes kurināmais. Tomēr drīz jau šo ziemu būsim pārcietuši un arī gāzes cenas ir pazeminājušās. Dažādu iemeslu dēļ, no kuriem viens tiek minēts – diezgan siltā ziema un arī Ķīnas līdzšinējā ekonomiskās aktivitātes mazināšanās Covid dēļ. Kas tālāk gaidāms energoresursu tirgū un kādus mājasdarbus esam paveikuši gaidot nākamo ziemu?

Krustpunktā diskutē Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

2022. gads ir kļuvis neaizmirstams, diemžēl ne priecīgā nozīmē, jo vēsturē tas ieies kā kara gads. Bet tas arī ir bijis gads, kad esam spējuši parādīt neizmērojamu cilvēcību, palīdzot citiem. Kravas uz Ukrainu, palīdzība ukraiņiem tepat uz vietas nav apsīkušas joprojām, lai gan dzīves dārdzības dēļ grūti paliek arī pašiem. Par cilvēcību un atbalstu līdzcilvēkiem Krustpunktā saruna Lielajā intervijā ar organizācijas "ziedot.lv" valdītāju Rūtu Dimantu.

Jaunais gads sagaidīts, amatpersonu uzrunas dzirdētas un apspriestas, un dzīve var atgriezties ierastā ritmā  ar kārtējiem notikumiem. Lielākais satraukums laikam ir bijis par to, kas notiek Onkoloģijas centrā, jo strīds starp ārstiem un slimnīcas valdi galu galā atspēlējas uz pacientiem. Tā visa fonā notika cits skandāls, kas izpelnījās ne mazāku sabiedrības uzmanību un attiecas uz tās pašas Rīgas Austrumu slimnīcas tikai Radioloģijas centru, kura vadītāja vietas izpildītāja amatā pabija vien trīs dienas. Par nedēļas notikumiem runājam ar žurnālistiem. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnāliste Madara Fridrihsone un laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks' žurnāliste Sallija Benfelde.

Krustpunktā izjautājam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "ReTV" žurnāliste Laura Jansone un "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Ivonna Plaude.

2022. gada nogalē pienāca nepatīkamas ziņas no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, kur izveidojies konflikts starp ārstiem un slimnīcas valdi. Vispirms novembra beigās uzzinājām, ka darbu nolēmuši pamest Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) centra trīs vadošie otolaringologi. Ziņa bija satraucoša, bet izrādījās, ka tas ir tikai sākums. Vecgada pēdējā darbdienā jau vairāk nekā 20 Onkoloģijas centra darbinieku brīdināja, ka ir gatavi iesniegt kolektīvo atlūgumu. Šonedēļ šim brīdinājumiem varētu pievienoties vēl citi mediķi, kas liek domāt, ka slimnīcā ir izveidojusies pamatīga spriedze. Veselības ministre ir uzdevusi iesaistīties slimnīcas padomei, dodot mēnesi laika rast risinājumu. Bet par ko tad ir runa? Pamatā konflikts esot starp mediķiem un valdi, vai tikai par atalgojumu? Mēģinām saprast, kas notiek slimnīcā, un, galvenais, ko tas nozīmē pacientiem?

Krustpunktā diskutē SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) padomes priekšsēdētāja Tīna Kukka, RAKUS valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis, onkologs Romāns Dzalbs un onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa.