Krustpunktā

Latvijā ir ļoti viegli pašam pat nenojaušot pieskarties telefona ekrānam un negribot noslēgt līgumu par pakalpojumiem, kurus negrasāties izmantot un pēc tam maksāt. Kāpēc tas ir iespējams, Krustpunktā analizē Patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas Otrās patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības daļas vadītājs Dainis Platacs, Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, tehnoloģiju apskatnieks Lauris Āboliņš, TELE2 sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis un LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte.

Apmēram pirms mēneša tviterī ierakstīju, ka mūsu telefona rēķinā ir parādījušās lielākas naudas summas. Tad atklāju, ka ik nedēļu tiek skaitīts par spēlītēm trīs eiro, kuras jaunākais puika spēlējot telefonā. Runāju ar puiku, tam uzreiz asaras, sakot, ka viņš neko neesot serveros spēlējis, nedz abonējis. Atradām krietni vēlāk, ka viņam jau divus mēnešus bija pienākušas īsziņas, kurās bija rakstīts: "ja gribat spēlēt, tad spiediet uz šo linku, bet, ja negribat spēlēt, tad sūtiet atteikuma īsziņu uz kaut kādu numuru". Viņš nebija to sapratis, neko nebija sūtījis, un tāpēc arī katru nedēļu tā rēķina summa pieauga par trim eiro. Sāga izvērtās garāka un saspringtāka, bet negaidīju, ka mans ieraksts tviterī izraisīs tādu ķēdes reakciju. Šķiet, kopš vadu Krustpunktā, reti esmu saņēmis tik daudz vēstuļu un līdzīgu stāstu par vienu to pašu. Ar niansēm, protams, bet ar līdzīgu vēsturi. 

Iznāk, ka Latvijai ir ļoti daudz cilvēku, kas nezinot it kā ir noslēguši attālinātus līgumus un maksā par pakalpojumiem, kurus neizmanto. Plašā rezonanse arī mūs ir mudinājusi šim tematam pievērsties nopietnāk. 

Žurnāliste Inga Spriņģe publiskajā telpā ir daudz aprunāta, viņas izveidotais pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" spēj ietekmēt sabiedrisko domu. Tajā pašā laikā viņai tiek izteikti arī daudz pārmetumi. Krustpunktā Lielā intervija ar "Re: Baltica" žurnālisti Ingu Spriņģi.

Latvija pirmo reizi vēsturē ir nevis izveidojusi, bet samazinājusi diplomātisko attiecību līmeni. Rīgā vairs nebūs Krievijas vēstnieka, tāpat kā Latvijas vēstniekam būs jāpamet Maskava. Tikmēr ieroču piegādēs Ukrainai ir bijis lūzums. Ukraina dabūs arī tankus un ne vienu vien.

Saeimas deputāte Grevcova izpelnījusies kārtējo policijas pārbaudi pēc tam, kad soctīklos šausminājās par Okupācijas muzejā redzēto. Tur notiekot vēstures sagrozīšanas un propaganda. Pēc tam gan pati nobijās par sarunāto.

Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti: aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe, TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.

Cenu pieaugums sāk mitēties un atsevišķās preču grupās pat nedaudz samazinās, bet daļa lauksaimnieku saka, ka tagad viņiem sākas krīze. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Didzi Šmitu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Sandra Dieziņa un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Pirms apmēram nedēļas medijos parādījās divas ziņas: pirmā bija no "Eurostat" biroja. Izrādās Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā, kur pagājušā gadā visstraujāk ir augušas piena cenas. Pieaugums ir vairāk nekā 50% pēc "Eurostat" datiem. Salīdzinājumam, piemēram, Kiprā piena cena augusi vien 3%. Pēc pāris dienām tikai izplatīts Latvijas lauksaimnieku aicinājums zemkopības ministram panākt lielāku piena iepirkuma cenu, jo tā janvāru esot kritusies. Lauksaimnieki uzskata, ka cenai jāpieaug vismaz par 20%. Ko darīt pircējiem, kam piena produkti veido būtisku daļu patēriņa grozā un kāpēc šāda situācija ir izveidojusies nozarē, Krustpunktā diskutē Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķinkāns, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšēdētājs Guntis Gūtmanis un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Krustpunktā diskutējam par valsts amatpersonu algām – par algu reformu valsts sektorā, kas veikta, lai tur noturētu labus speciālistus, bet pagaidām visvairāk jūtama augstāko amatpersonu makos, kur pieaugums ir no 27 līdz pat 75 procentiem no nebūt ne sliktākās izejas pozīcijas. Laikā, kad valstī ir 20 % inflācijas, tas nebūtu pat slikti, ja vien fakts, ka mazo algu saņēmējiem algu pieaugums ir daudz pieticīgāks. Augstāko amatpersonu algu pieaugums laikā, kad vairums sabiedrības tik krasu ienākumu kāpumu nepieredz, izraisījis daudz jautājumu.

Krustpunktā diskutē sociālie partneri un labas pārvaldības speciālisti: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs un politologs Filips Rajevskis.

Šī algu reforma tika veikta, lai valsts pārvaldē strādājošais saņemtu 80 procentus no tā, ko maksā līdzvērtīgam speciālistam privātajā sektorā. Tas būtu jāpanāk līdz 2027.gadam. Turklāt sakārtojot atalgojumu tā, lai visādas regulārās piemaksas nonāktu pamatalgā. Reforma sākās jau jūlijā, pērn naudu tam vajadzēja meklēt pašu iestāžu budžetos, šogad budžetā tam paredzēts iedot 25 miljonus. Ar to pietiks, lai algu paceltu vismazāk atalgotajiem darbiniekiem minimālā līmenī, kamēr ir amatpersonas, kam alga palielināta tuvu maksimumam. Vai iecerētā reforma palīdzēs noturēt valsts sektorā labākos speciālistus?

To, cik nozīmīga ir sabiedrības integrācija, spilgti parādīja aizvadītais gads, kad izrādījās, ka viena daļa sabiedrības dzīvo citā pasaulē ar citām vērtībām. Tomēr sabiedrības integrācija nav tikai par krieviem un latviešiem, tā skar visdažādākās sabiedrības grupas.

Krustpunktā Lielā intervija ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktori Zaigu Pūci.

Kopš pagājušās piektdienas raidījuma bijis saspringts laiks: nedēļas nogalē visa Latvija ar bažām vēroja notikumus Jēkabpilī, jo brīdī, kad pienāca ziņas, ka aizsargdambis var neizturēt ūdens spiedienu un vižņu masa ar spēku tad iegāztos pilsētā, iespējamās katastrofas apmērs šķita šausminošs. Dambis laimīgi izturēja, bet tagad jādomā par to, kā nodrošināties nākotnē. Tik labi nav trim pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas kompānijām, kurām Konkurences padome piespriedusi 2 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos. Tas aktuālais Latvijā. Savukārt saistībā ar karu Ukrainā gaidām šīs dienas sanāksmes rezultātus, kur vairāk nekā 50 valstu aizsardzības ministri lemj par jaunu militāro atbalstu Ukrainai. Krustpunktā aktualitātes vērtē TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks, laikraksta "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.

Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks un portāla "TVNET/Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa.

Šī ziema mums ir sagādājusi nepatīkamus pārsteigumus. Agri sākusies, pēc tam tā sarīkoja lielu pauzi, jau gadu mijā upēs sāka iet ledus. Citviet situācija Latvijā vēl bija kontrolējama, tad Jēkabpilī tā kļuva ļoti dramatiska. Mēs esam aizvadījuši saspringtu nedēļas nogali ar slēgtiem ceļiem un skolām, evakuāciju un bažām par krietni lielākiem postījumiem. Šobrīd situācija ir stabilizējusies, un jēkabpilieši atgriežas pamazām normālā dzīvē. Bet ziema vēl nav beigusies, mums sola vēl salu, var veidoties arī ledus vižņi, kas nozīmē, ka briesmas arī var atgriezties. Aizsargvalnis Jēkabpilī, kā zināms, ir cietis. Kas notiek, ja ūdens līmenis atkal ceļas un viss sākas no jauna, ko valnis var izturēt? Kādas ir iespējas tagad kaut ko darīt, papildus nodrošināties un ko iespējams izdarīt, lai nākotnē varētu sevi vairāk pasargāt?

Krustpunktā diskutē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa, žurnālists Raimonds Rudzāts un Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Raidījuma laikā sazināmies arī LMT viceprezidentu Ingmāru Pūķi, "Latvenergo" hidroelektrostaciju tehniskais direktoru Andri Zēģeli un SIA "Inženieru birojs "PROFECTO"" valdes locekli Edgaru Loginu.