Krustpunktā

Gadu no gada, lemjot par valsts budžetu un atgriežoties pie pedagogu algu jautājuma, atskan frāze par skolu tīkla sakārtošanu. Arvien biežāk arī dzirdam, ka skolotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem, jo ne viņi izlemj, kuras skolas paliks, kuras apvienos vai likvidēs pavisam. Vai šī reforma būtu iestrēgusi un kādam īsti jābūt skolu tīklam, lai to uzskatītu par pilnībā sakārtotu? Krustpunktā studijā ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš jau pirms vairākiem gadiem strādāja ar skolu tīkla optimizācijas plāniem.

Šodien, 24. februārī, aprit gads, kopš visa Ukraina dzīvo kara apstākļos. Palīdzība tai plūst no visas pasaules, arī Latvijas. Krustpunktā saruna ar cilvēkiem, kuri ik dienu strādā, lai palīdzētu Ukrainai, tās civiliedzīvotājiem un karavīriem.

Pasaules medijos šodien uzmanības centrā ir Ukraina. Faktiski visu gadu iir runāts par šo kara plosīto valsti un tiks runāts arī turpmāk, bet šodien aprit tieši gads, kopš Krievija uzsāka šo plaša mēroga iebrukumu, satricinot arī starptautisko tiesību pamatus, ierasto kārtību. Līdz šim Krievija savu agresiju bija maskējusi, tagad tas notika ļoti brutāli un atklāti. Gads Rietumu pasaulei ir nesis pamatīgas pārmaiņas.

Nedēļas garumā esam runājuši gan par sociāliem satricinājumiem, gan sankcijām, ekonomiskajiem izaicinājumiem, pievērsāmies militārajiem notikumiem karalaukā un politiskajām aizkulisēm. Šodien, pašā kara gadadienā, studijā esam aicinājuši cilvēkus, kas, šķiet, savu daļu dzīves tagad ir nolēmuši veltīt ukraiņiem, lai palīdzētu viņiem. Latvijā šādu cilvēku ir neticami daudz, un karš mums ir atlicis necerēti apzināties savas tautas spēku, sirds siltumu. Izvēles kārtā dažus esam lūguši atnākt šeit uz Radio un dalīties ar savu pieredzi. Tie nav cilvēki, kas ir devušies uz fronti karot, jo ir jau arī tādi, pietiekoši daudzi latviešu šobrīd ir Ukrainā, bet tie ir cilvēki, kas dara ļoti vajadzīgu darbu. Par to ir vērts par to atgādināt, runāt un tad arī rīkoties. 

Sarunājas Latvijas Mikroķirurģijas centra izpilddirektors Jānis Bendiks, "Tvitterkonvoja" aizsācējs Reinis Pozņaks, biedrības "SOS palīdzība Ukrainai" valdes priekšsēdētājs Emīls Paupe-Balodis un biedrības "Tavi draugi" dibinātājs un vadītajs Ulvis Noviks.

Krievijas veiktos noziegumus Ukrainā izmeklē arī starptautiski un tie likuši risināt jautājumus arī par agresorvalsts klātbūtni starptautiskās institūcijās. Latvijas tiesībsargājošo institūciju pārstāvji aktīvi līdzdarbojas Krievijas kara noziegumu izmeklēšanā un Ukrainas interešu aizstāvēšanā, bet karš Ukrainā ir mainījis dienaskārtību arī šeit Latvijā.

Krustpunktā izvaicājam Satversmes tiesas priekšsēdētaju Aldi Laviņu. Jautājumus kopa ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.

Pirms gada šajā laikā gaisā valdīja pamatīga spriedze. Iepriekšējā vakarā Krievijas televīzijā bija parādīta Drošības padomes sēde, kurā valsts augstākās amatpersonas padevīgi klanījās Putinam, skaidrojot, kāpēc ir jāpalīdz Donbasa iedzīvotājiem atgūt neatkarību jeb iegūt neatkarību. Tajā brīdī faktiski daudzi saprata, ka karš būs. Rietumvalstu vadītāji vēl steidza pēdējo reizi zvanīt un Kremli, brīdinot, ka Krievijai tas pārāk dārgi maksās. 

Ir pagājis gads un šī gada laikā ir veikti divi secinājumi: Krievijas armija, kas tik ļoti biedēja, izrādījās krietni vājāka, nekā bija gaidīts, bet ekonomika un finanses dzīvotspējīgākas, nekā daudzi gaidīja. Ukrainā nav beigusi pastāvēt, un Krievija arī nav sabrukusi. Tās spējas pārvarēt finanšu un ekonomiskās sankcijas izrādījās lielākas, nekā daudzi sākumā domāja. Kara gadadienas noskaņās Krustpunktā runājam par gada vilšanos, ja to tā varēt nodēvēt, kāpēc Rietumu sankciju ietekme bijusi vājāka, nekā daudziem sākumā šķita?

Krustpunktā diskutē Ārlietu ministrijas Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktore Katarina Plātere, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, advokātu biroja "Cobalt" zvērināts advokāts Edgars Pastars un Latvijas LTV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns.

Krustpunkta diskusija. Ir pagājis turpat gads kopš Krievija atklāti un plaši iebruka Ukrainā. Līdz pēdējam brīdim daudziem šķita neticami, ka 21.gadsimtā Eiropā kaut kas tāds ir iespējams. Emociju spektrs šī gada laikā ir bijis plašs, no bailēm līdz dusmām, izmisuma un cerībām, kas bija jūtams arī sabiedriskajos un politiskajos procesos. Ko Latvijā ir mainījis karš Ukrainā šī gada laikā? Kādas pārmaiņas ir notikušas sabiedrībā, politikā, vai esam pieradusi un "pielāgojušies karam"? Vai joprojām jūtamas bailes no karadarbības šeit tikpat saasināti, kā tas bija pērn pavasarī? Cik daudz esam gatavi upurēt, lai atbalstītu Ukrainu un kā atšķiras sabiedrības "slāņi"? Kā karš mainījis prioritātes sabiedrībā un valstī kopumā. Kādu redzam savu nākotni un vai valstij ir vienots redzējums? 

Raidījuma viesi: politologs Andis Kudors, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds, socioloģe, SKDS pētniece Ieva Strode un biedrības "Latvijas platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS) direktore Inese Vaivare.

Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo Ukrainas prezidenta biroja padomnieku, blogeri Oleksiju Arestoviču (saruna oriģinālvalodā).

Šajā nedēļā mēs ļoti daudz runāsim par to, kas ir noticis pēdējā gada laikā, kā tas mūs ir ietekmējis un mainījis un kāda tam būs arī nozīme tālākajos notikumos. Piektdien, 24. februārī, apritēs gads, kopš mēs pamodāmies ar tām briesmīgajām ziņām, ka Eiropa atkal ir sācies karš. Tas, kam daudzi nespēja noticēt, bija noticis - Krievija bija uzbrukusi Ukrainai.

24. februārī visi pieplaka pie ekrāniem, radioaparātiem vai citiem informācijas nesējiem. Tajā laikā daudzi arī viņu iepazina - cilvēku, par kuru iepriekš Latvijā daudzi nebija dzirdējuši. Viņa iedrošinošā pārliecība, ka ukraiņi spēj un kā ukraiņi aizsargās savu valsti, gandrīz vai nomierināja. Vēlāk gan viņš kādā brīdī atzina, ka pats nemaz tik ļoti pārliecināts par savu teikto nebija, bet tajā brīdī tas bija ļoti vajadzīgs un kopš tā laika daudz viņi ir klausījušies un klausās joprojām.

Runa ir par tolaik Ukrainas prezidenta biroja padomnieku Oleksiju Arestoviču. Šogad gan viņam nācās iesniegt atlūgumu, un viņš prezidenta komandā vairs nav. Bet šodien viņš Krustpunktā Lielās intervijas viesis. 

Saruna ar Oleksiju Arestoviču oriģinālvalodā.

Plašāk un padzilināti par notikumiem un procesiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā, un to, kā notiekošais ietekmē Latvijas drošības situāciju, klausies raidierakstā Drošinātājs.

Laiks kārtējam nedēļas nogales svarīgāko notikumu apskatam. Temati dažādi – atkal runājam par valsts budžeta projektu, kas jau nodots izskatīšanai Saeimas komisijās un kas neapmierina daudzus, tostarp pedagogus, kuri atkal ir gatavi streikot, ja netiks izpildītas viņu prasības. Runājam arī par prasību nokārtot valsts valodas pārbaudi Krievijas pilsoņiem uzturēšanās atļauju saņemšanai. Iekšlietu ministrs rosināja to ieviest pakāpeniski, bet partneri koalīcijā tam nepiekrita. Rīgas teritorijas plāns beidzot varēs stāties spēkā, jo tagadējais reģionālās attīstības ministrs atcēlis iepriekšējā ministra rīkojumu par plāna apturēšanu. Ir arī citi notikumi, kurus analizējam kopā ar žurnālistiem.

Aktualitātes Krustpunktā vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.

Saeima sākusi šā gada valsts budžeta izskatīšanu komisijās, bet daudzi ar to ir neapmierināti. Tostarp ar to, kas atvēlēts veselības aprūpei un izglītībai. Budžets ir viens no sarunas tematiem šajā stundā, jo tā pieņemšana Saeimā ir viena no galvenajām valdības rūpēm. Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Juris Jurāns un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.

Kad pirms vairāk nekā 10 gadiem tapa pirmā koncepcija par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, darba grupā kā Radio pārstāvis bija iekļauts arī raidījuma Krustpunktā vadītājs Aidis Tomsons. Viņš atzīst, ka par šo laiku nav patīkamu atmiņu, jo grupu viņš publiski pameta, paužot protestu, kā tapa šī koncepcija, kas viņa skatījumā atstāja otrajā plānā radio klausītāju intereses. Atmiņas nav patīkamas tāpēc, "ka daudzu acīs kļuvu par šķērsli progresam", atzīst Aidis. Tomēr arī politiķi šo procesu apturēja.

"Kad pirms dažiem gadiem atsākās darbs pie idejas par apvienošanu, es nolēmu nekādā veidā neiesaistīties," turpina Aidis. "Galu galā ideja pati par sevi nav slikta, ja apvienošanu veic kvalitatīvi, visi var būt ieguvēji, arī visa Latvijas sabiedrība."

Dzirdot runas par to, kas šobrīd notiek ar abu sabiedrisko mediju apvienošanas procesu, atkal rodas bažas, vai neesam turpat, kur bijām kādreiz. Lai kliedētu šīs bažas, arī diskutējam Krustpunktā.

Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana vienā sabiedriskajā medijā varētu notikt jau 2024. gada pašā sākumā. Kā tas noritēs praktiski un vai ir vēl kādi zemūdens akmeņi, Krustpunktā diskutē Latvijas TV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdātāja Ieva Brante un šī procesa virzītāju pārstāvis - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis.