Krustpunktā

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ir jāmaina - par to jau labu laiku runā galvaspilsētā, kura pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iegulda visvairāk, kamēr pašai pietrūkst naudas infrastruktūras sakārtošanai un citām lietām. Šogad no visām pašvaldībām astoņām jāveic iemaksas šajā fondā - tā ir Rīga un vēl septiņas galvaspilsētai tuvu esošas pašvaldības. Pāris ir tādas, kas saņem samērā nelielu dotāciju līdz 200 tūkstošiem eiro, parējām dotācijā ir no nepilna miljona līdz pat 26 miljoniem erio liela. Arī valdība apņēmusies veikt izmaiņas šajā sistēmā. Krustpunktā diskutējam, kādas izmaiņas nepieciešanas un būtu iespējamas. Raidījuma viesi: Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.

Sazināmies ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līgu Sausiņu un Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andri Rāviņu.

Īpašu uzmanību pievērst onkoloģijai ir solījis ne viens vien veselības ministrs un apņemšanās droši vien ir bijušas īstas, tikai skarbā realitāte, ar ko nozare saskaras budžetā, liek gribēt daudz vairāk. Vēl nesen bijām liecinieki saspringtajām attiecībām starp Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadību un Onkoloģijas centra mediķiem, bet lielākie cietēji šai stāstā galu galā ir pacienti, kuriem tas ir dzīvības un nāves jautājums.

Krustpunktā Lielā intervija: onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" dibinātāja Olga Valciņa.

Valsts budžets iesniegts Saeimā, Turcijā - postoša zemestrīce, Ukrainas prezidents devies vizītē uz Londonu, Parīzi un Briseli. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti Alīna Lastovska (portāls "Delfi"), Jānis Domburs un Anita Daukšte (TV24).

Krustpunktā izjautājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.

Pēdējos gados mūsu ceļu būvniecībā ir padarīts gana daudz, valsts ceļu tīklā ieguldīts līdz šim vēsturiski lielākais finansējums. Tas bija iespējams, arī pateicoties Covid laika finanšu injekcijām, lai sildītu tautsaimniecību. Bet Covid, cerams, ir jau aiz muguras un arī Eiropas fondu nauda drīz tikpat kā vairs nebūs pieejama, ceļos, mums būs jābūvē pašiem par saviem līdzekļiem. Kāda ir situācija ceļu būvniecībā, kas tiek darīts, lai šajā nozarē nebūtu karteļu skandālu,  kādēļ ir bažas, ka lielā "RailBaltica" projekta dēļ sāksies grants deficīts un vai pienāks arī tādi laiki, kad visi mūsu ceļi būs tik pat gludi kā gadsimtu senais Doma laukuma bruģis?

Krustpunktā diskutē uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane, biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" vadītājs Andris Bērziņš un Satiksmes ministrijas autoceļu infrastruktūras direktors Tālivaldis Vectirāns.

Ir ievēlēta jauna Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), tomēr tas nenozīmē, ka problēmas, kas skāra iepriekšējo CVK sastāvu, būs automātiski atrisinātas. Lielākoties tās saistītas ar iepirkumiem, naudas trūkumu un atkarību no viena IT sistēmu piegādātāja. Kā tās risinās, lai nākamo vēlēšanu norise nav apdraudēta, Krustpunktā analizē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks, "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un IT speciālists Ilmārs Poikāns.

Nepietiekamais zinātnes finansējums ilgtermiņa buksē arī ekonomikas attīstību, to atzīst arī jaunajā valdībā. Vai vārdiem sekos darbi, redzēsim šā gada budžetā, kas vēl tikai top. Pagaidām realitāte ir skarba, jo no iesniegtajiem pieteikumiem Valsts fundamentālo un lietišķo zinātnes projektu konkursā atbalstīti tikai 7,5%, un nevis tādēļ, ka tie būtu saņēmuši zemu novērtējumu, bet tādēļ, ka gribētāju ir daudz, bet naudas – maz. Ir arī pārāvums Eiropas fonu finansējumā. Ko gaida jaunie zinātnieki? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāju Antru Boču.

Latvijas Olimpiskā komiteja nevēlas, ka Latvijas sportisti piedalītos olimpiskajās spēlēs kopā ar pārstāvjiem no Krievijas un Baltkrievijas. Negaisa mākoņi ap Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu savelkas arvien ciešāk, Valsts Drošības dienests sāktajā kriminālprocesā pievērš uzmanību arī viņas vecajiem grēkiem. Tikmēr neizpratne radusies par Ogres novada priekšsēža Egila Helmaņa pārliecību, ka Eiropas Savienības sankcijām pakļautā Krievijas miljardiena Pjotra Avena porcelāna privātkolekcijas izstādīšana ir pieņemama. 

Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti Baiba Strautmane, Māris Antonēvičs (Latvijas Avīze) un Ansis Bogustovs (TV24).

Šis gads Latvijas kultūrā sācies ar sarežģījumiem, kuri saistīti ar ēkām, kur baudāma kultūra. Jaunais Rīgas teātris, protestējot pret ieilgušo teātra ēkas rekonstrukciju, paziņoja, ka nebūs jauniestudējumu. Vairs arī netiek minēts datums, kad teātra ēku Lāčplēša ielā varētu nodot ekspluatācijā. Tikmēr Okupācijas muzejs Stūra mājā, iespējams, apmeklētājiem nebūs pieejams no marta. Šie ir daži no jautājumiem, par kuriem Krustpunktā izjautājam kultūras ministru Nauri Puntuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio žurnāliste Māra Rozenberga un ReTV žurnāliste Santa Ādamsone.

Saeimas deputāti izvērtēs iedzīvotāju iniciatīvu aizliegt prokremliski noskaņotiem cilvēkiem ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs. Vai tiešām varētu tapt šāds likums un kā izvairīties no paredzamajiem riskiem, Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti: Andrejs Svilāns (Apvienotais saraksts), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Jurģis Klotiņš (Nacionālā apvienība), Gunārs Kūtris (Zaļo un zemnieku savienība) un Vilis Krištopans (Latvija Pirmajā vietā).

Ieilgstot karam Ukrainā, sabiedrības interešu degpunktā parādās arvien jaunas iniciatīvas, par kurām pirms gada mums droši vien nenāktu prātā diskutēt. Šī gada laikā daudz kas ir noticis: ir nojaukti pieminekļi, mēs pārejam tikai uz mācībām latviešu valodā, pamatīgas pārmaiņas ir skārušas politisko telpu. Nu esam nonākuši līdz diskusijai par lojalitāti un cilvēkiem, kas strādā valsts un pašvaldību iestādēs. 

Portālā "Manabalss.lv" ātri atbalstu guva rosinājums aizliegt strādāt valsts institūcijās prokremliski noskaņotiem cilvēkiem. Arī Saeima ir atbalstījusi šīs idejas izskatīšanu komisijās, tagad deputātiem jālemj, vai un kā šo ideju var realizēt dzīvē. Jautājums nav vienkāršs, jo tā robeža starp lojalitāti un politisku izrēķināšanos, piemēram, ir neskaidra. Vai un kāds risinājums vispār iespējams?