Krustpunktā

Pēc dažiem mēnešiem Saeimai būs jālemj par nākamo valsts prezidentu. Arī valdībai gada sākumā ir darba pilnas rokas, jāvienojas par šā gada budžetu un jāpanāk tā pieņemšana Saeimā. Ko 2023.gads sola Latvijas politikā, Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Vidzemes Augstskolas Padomes loceklis, asociētais profesors Gatis Krūmiņš un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs.

Ārstam - anestezeologam reanimatologam Robertam Fūrmanim ir bijis raibs gads. Policija pat uzsākusi pārbaudi par viņa izteikumiem tviterī. Viņam vienmēr ir ko teikt, ne tikai par medicīnu vien. Krustpunktā Lielā intervija ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārstu Robertu Fūrmani.

2022. gads ir pagājis Krievijas kara ēnā, bet kas ir bijuši būtiskākie notikumi Latvijā? Kādas izmaiņas Latvijā ir ienesis karš Ukrainā? Kopā ar žurnālistiem pārskatām gada svarīgākos notikumus. Aizvadīto gadu vērtē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis, TV3 žurnālists un raidījuma "Laikmeta krustpunktā" vadītājs Arnis Krauze, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis un "TVNET GROUP" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.

Savulaik viņš bija premjerministrs, bet par Iekšlietu ministriju atbildēja "Vienotība". Tagad ir otrādi. Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Māri Kučinski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.

Gada pēdējās dienas ir tas laiks, kad daudzi pārskata, ko gads ir nesis, ko būtu jāmaina nākamajos mēnešos. Gandrīz ikviens notikums ir pagājis agresīvā Krievijas kara ēnā, un šādā ziņā droši vien 2022. gads paliks atmiņā kā tāda ciešanu traģēdiju laiks. Bet jebkuri lieli notikumi nes līdzi arī pārmaiņas, un mēs tās varam vērot arī Latvijā. Neviens pirms gada pat nedomāja, ka varētu nojaukt pieminekli Pārdaugavā, vai visus tos padomju režīma atgādinājumus it visur Latvijā. Tiek pārdēvētas ielas, lemts pat krievu valodas mācīšanas pārtraukšanu skolās. Soctīklos redzam, ka strauji ir aktivizējusies kustība pret krievu valodas lietošanu publiskajā telpā. Var teikt, ka vērojams tāds kā nacionālā patriotisma pieaugums. Cīņa pret visu krievisko brīžiem kļūst ļoti kategoriska. Parādās arī balsis, kas jautā, kur ir robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu, vai jebkas, kas saistās ar Krieviju un krievisko, ir slikts. Dzirdam debates par klasisko mūziku - vai vajag uzvest "Borisu Godunovu" operā. Vai Puškins ir pelnījis ielu Rīgā? Vai latviskais nozīmē noliegt visu krievisko?

Cik tālu var runāt par veselīgu nacionālismu un kur ir robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu? Krustpunktā diskutē: Latvijas Universitātes docents, vēsturnieks Jānis Šiliņš, žurnāla "Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Latvijas Universitātes profesors psiholoģijā Ivars Austers un Latvijas Universitātes Politiskās zinātnes bakalaura studiju programmas students Ēriks Ralfs Vanags.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka izteikums par "bezbērnu nodokļa" ieviešanu izraisīja gan dusmīgas, gan atbalstošas reakcijas. Skaidrs ir viens, ka tas trāpīja sabiedrībai jūtīgā vietā. Arī Krustpunktā runājam par to, kas drīzāk pamudinās cilvēkus radīt bērnus – vai tā ir pātagas vai burkāna politika, varbūt rūpes par tautas un valsts ekonomikas nākotni. Studijā dažādu jomu pārstāvji, lai uz šo jautājumu paraudzītos no dažādiem skatupunktiem. Krustpunktā diskutē sabiedrisko attiecību speciālists, politisko procesu vērotājs Kristians Rozenvalds, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa.

Gadumija, lai kādā ikdienas skrējienā līdz tai nonākam, tomēr ir brīdis, kad atskatāmies un vērtējam paveikt, bet arī kaļam plānus un cerībām gaidām jauno un nezināmo. To arī darām raidījumā - Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektori un Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāju Rūtu Muktupāvelu.

Jaunā valdība ķērusies pie darba, izveidoti ministru biroji, bet valdības sēdē izskanējušais ierosinājums padomāt par "bezbērnu nodokli" ir kļuvis par vienu no sabiedrībā apspriestākajiem jautājumiem. Tikmēr atjaunojušās diskusijas par algu kāpumu politiskajos amatos un ne tikai tur, jo algu pielikumu sev nodrošinājuši arī Jūrmalas deputāti, labā maizē paliks arī amatu zaudējušais mērs Gatis Truksnis.

Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti. Diskutē žurnālists Raimonds Rudzāts, izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, portala "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.

Krustpunktā izvaicājam ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.

Valdība 20. decembrī apstiprināja pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem nākamajā gadā. Tiesa, skaidrība par pieejamo finansējumu pagaidām ir tikai pirmajam pusgadam. Tāpat kā līdz šim Ukrainas iedzīvotājiem būs nodrošinātas tiesības uzturēties Latvijā, sniegts primārais atbalsts, dotas tiesības strādāt un mācīties, saņemt veselības aprūpi.

Vai ar to būs gana un kas vēl būtu jāuzlabo, Krustpunktā diskutējam "Dod pieci!" stikla studijā.

Vērtē "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Gatis Švika, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balanauskis un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.