Krustpunktā

Analizējam ASV prezidenta vēlēšanu norisi un rezultātus, kā arī apspriežam tālāko notikumu scenāriju. Diskutē Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa un ASV ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Saeimā uz otro lasījumu tiek gatavots nākamā gada budžeta projekts un lai arī valdības koalīcijas pārstāvji to ir saukuši gan par atlabšanas un cilvēcības budžetu, tomēr to pavadošās nodokļu izmaiņas ir izpelnījušās daudz kritikas. Pirmām kārtām tādēļ, ka tās tiek piedāvātas krīzes laikā un skars cilvēkus, kuru ienākumi ir mazi. Vai budžeta projekts un to pavadošie likumprojekti ir uzlabojami un kādas izmaiņas piedāvās partijas, raidījumā Krustpunktā vaicājam Saeimas frakciju pārstāvjiem. Diskutē Arvils Ašeradens no apvienības „Jaunā vienotība”, Daniels Pavļuts no apvienības „Attīstībai/Par”, Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī Andrejs Klementjevs no partijas „Saskaņa”.

Vardarbība nav tikai viena cilvēka problēma. Tā ir vismaz divu cilvēku problēma, kaut kādu iemeslu dēļ jau tas, kurš kādreiz zvērēja mīlestību, ir izrādījies neparedzēti ļauns. Kad runājam par noziedzību un vardarbību, sabiedrības simpātijas, protams, ir upuru pusē, bet, vai vajag palīdzēt arī notiesātajiem, varmākām? Vai esam spējīgi domāt par tiem, kas dara pāri, kāpēc viņi tā dara, kā varētu rīkoties, lai šo ļaunumu apturētu?  Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts probācijas dienesta vadītāju Mihailu Papsujeviču.

"Bieži redzam, sevišķi, ja runājam par sievietēm, kas veikušas vardarbīgus nodarījumus, ne reti šiem cilvēki ir tie, kuri savulaik pēc piedzīvotās vardarbības nav saņēmuši adekvātu palīdzību. Vai arī šie cilvēki dzīvojuši un varbūt turpina dzīvot vardarbīgās attiecības un paši būt vienlaikus gan varmākas, gan upuri," analizē Mihails Papsujevičs. "Piemēram, sieviete, kuru sit viņas dzīvesbiedrs, vardarbīgi izturas pret bērnu.

Tas ir komplicēts stāsts, nav viņi un mēs. Domāju, ka instinktu līmenī vardarbīga uzvedība, vardarbīga reakcija raksturīga mums daudziem vai vairākumam. Cits jautājums, kā spējam tikt galā ar to, ko mēs kā cilvēki, saprātīgas būtnes, spējam ar to izdarīt."

Eiropu pārņem ne tikai bažas par korona vīrusa izplatību, šķiet, atkal nopienti kļuvuši terorisma draudi, pieaugot spriedzei starp islāma pasauli un īpaši Franciju. Aktualitātes vērtē žurnālisti Imants Frederiks Ozols, Māra Lībeka (Latvijas Avīze), un Anita Daukšte (TV24).

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule norādījusi, ja situācija ar Covid izplatību neuzlabosies, jau pēc mēneša veselības aprūpes sistēma Latvijā varētu piedzīvot sabrukumu. Tas skan pietiekami satraucoši. Kā šobrīd ārstniecības iestādes gatavojas tālākiem notikumiem un cik varam būt droši, ka ārstu palīdzība Latvijā būs pieejama, ja būs tāda nepieciešamība, Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka, Latvijas jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Artūrs Šilovs un Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Sazināmies ar SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības vadītāju Alīdu Vāni, SIA "Vidzemes slimnīca" direktoru Uģi Muskovu un Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Daini Širovu.

Neieviešot lietoto auto nodevu, izrādās, ir apdraudēti plāni iepirkt jaunus dīzeļvilcienus. Par šo un arī citiem ar satiksmi un transportu saistītiem jautājumiem Krustpunktā iztaujājam satiksmes ministru Tāli Linkaitu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdos TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un Latvijas Radio pētnieciskās nodaļas vadītāja Anita Brauna.

Ar Covid-19 inficēšanās pieaugums rada bažas par to, vai nenāksies atgriezties pie attālinātajām mācībām skolās. Patlaban šādas mācības divu nedēļu garumā noteiktas skolēniem no 7.klases. Attālināta mācīšanās šogad tika organizētas daudzās Eiropas valstīs un Eiropas Parlaments aicina steidzami novērst digitālo plaisu, kas pandēmijas laikā izpaužas nevienlīdzībā attiecībā uz piekļuvi skolas izglītībai Eiropas Savienībā. Cik gatavas ir skolas un skolēni attālinātajām mācībām, par to runāsim raidījumā. Tāpat pievērsīsimies arī citam tematam izglītībā, tā ir skolu tīkla reforma, kas nākamgad varētu skart trešdaļu vidusskolu. Izglītības un zinātnes ministrija valdībai piedāvājusi savu redzējumu, kas paredz valsts finansējumu piešķirt skolām, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem gan skolēnu skaita, gan eksāmenu rezultātu ziņā.

Raidījumā Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas valdes pārstāve, Grobiņas novada vidusskolas direktore Laila Urbāne un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Sazināmies ar Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ījabu un ēkonomģeogrāfu Jāni Turlaju.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" ir daudz rakstījis par tematu, kam šogad pievēršas sabiedriskie mediji labdarības maratonā „Dod pieci!”. Tā ir vardarbība ģimenē – diemžēl pietiekami izplatīta parādība mūsu sabiedrībā. Krustpunktā Lielā intervija šodien ar "Re:Baltica" žurnālisti Sanitu Jembergu.

Kā jau piektdienā, apspriežam nedēļas svarīgākos notikumus. Diemžēl saslimstība ar Covid-19 nemazinās un tiek apspriesti jauni ierobežojumi, lai iespējami mazinātu inficēšanās risku sabiedriskās vietās. Tikmēr atbalsts civilo savienību likumam, kas juridiski aizsargātu arī viendzimuma pārus, par ko asas diskusijas notiek arī Latvijā, parādījies no pavisam negaidītas puses – par to dokumentālā filmā izteicies Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks. Runājam arī par politiska rakstura jaunumiem – nesaskaņām Zaļo un Zemnieku savienībā un izmaiņām Saeimas sastāvā. Aktualitātes raidījumā Krustpunktā komentē Latvijas Televīzijas žurnāliste Odita Krenberga, LV portāla žurnāliste Inese Helmane un "Neatkarīgās Rīta Avīzes" žurnālists Bens Latkovskis.

Sabiedrisko mediju labdarības maratons “Dod pieci!” šogad pievērsīsies vardarbībai ģimenē – sarežģītam un daudzslāņainam tematam, runājot gan par emocionālo, fizisko, finansiālo un cita veida vardarbību ģimenes locekļu starpā.

Lai ka negribētos atzīt, tā ir Latvijā aktuāla tēma. Droši vien daudziem ir pat grūti iedomāties, cik dramatiski notikumi risinās mājās mums visapkārt. Pirms maratona, kas norisināsies decembrī, šai tematikai Latvijas Radio pievēršam īpašu uzmanību. Ievadot ciklu, saruna par tiesisko bāzi, ko Latvijas likumi un normatīvie akti regulē šajā sfērā, kā valsts cenšas palīdzēt tiem, kas cieš no vardarbībās, vai palīdzība ir pieteikama un ko vajadzētu mainīt šajā sistēmā? Krustpunktā diskutē Valsts policijas Dienesta koordinācijas biroja priekšnieka vietniece Iveta Valaine, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" žurnāliste Ilze Vēbere, biedrības "Centrs MARTA" vadītāja Iluta Lāce un Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša. Sazināmies ar Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecāko eksperti Ivitu Krastiņu un Rīgas pašvaldības policija priekšnieka vietnieka p.i. Andreju Aronovu.