Krustpunktā

Pieaugot saslimšanai ar Covid-19 un stājoties spēkā jauniem ierobežojumiem, atkal jādomā par ātru atbalstu uzņēmējiem, iespējams arī dīkstāves pabalstiem līdzīgi, kā tas bija pavasarī. Kādi ir valdības plāni šajā jomā – par to Krustpunktā vaicāsim ekonomikas ministram Jānim Viitenbergam.

Kopā ar raidījuma vadītāju ministru izjautā ziņu aģentūras LETA redaktors Andrejs Mēters un Latvijas Radio producente Aiga Pelane.

Krustpunktā ciklā “Mediju anatomija” saruna par topošo sabiedrisko mediju likumprojektu, ko Saeima drīzumā izskatīs galīgajā lasījumā. Patlaban elektroniskos medijus – gan privātos, gan sabiedriskos regulē viens likums, bet jaunais likums atsevišķi noteiks sabiedrisko mediju darbības pamatprincipus, pārvaldību un uzraudzību. Pēc kāda principa darbosies sabiedriskie mediji, par ko vēl gaidāmas asākās diskusijas, interesējamies raidījumā. Krustpunktā diskutē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve Aurēlija Ieva Druviete, producents, savulaik arī padomes pārstāvis Gints Grūbe, Rīgas Stradiņu universitātes profesore Anda Rožukalne un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Sazināmies ar  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Vitu Andu Tēraudu.

Neko daudz mēs par viņu nezinām. Ilgi strādājis policijas daļā, kur publicitāte tikai traucē, nu viņš ir kļuvis par Valsts policijas priekšnieku. Krustpunktā Lielā intervija: Jaunais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

"Viens no virzieniem ir policista profesijas reputācija," par savām prioritātēm raidījumā "Krustpunktā" norāda Armands Ruks.

"Es gribētu, lai katrs jaunietis un katrs cilvēks Latvijā cienītu policista profesiju. To var panākt izskaužot korupcijas gadījumus, kas uzreiz pārvelk svītru jebkuriem labiem darbiem. Viens cilvēks, kurš izdara šāda veida noziegumu, medijos aiziet informācija: atkal jau tie policisti."

Šī nedēļa nākusi ar jauniem ierobežojumiem Covid sakarā, un tie raisījuši dažādas emocijas. Tikmēr aptaujas rāda, ka daudz cilvēku zinātnieku teiktajam netic. Aktualitātes vērtē "Neatkarīgās Rīta Avīzes" žurnaliste Ilze Veģe, portāla "TVNet" žurnālists Iļja Kozins, žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.

Autoratlīdzības saņēmējiem no 2021.gada otrās puses būs jāmaksā lielāki nodokļi, saņemot pretī sociālo nodrošinājumu. Tomēr daudzi nav ar to mierā, un 14.oktobrī pie Saeimas arī norisinājās zibakcija "Nesaprašanas siena", kurā radošo profesiju pārstāvji protestēja pret plānotajām izmaiņām autoratlīdzību režīmā. Kas ir neapmierinātības pamatā un kas notiks tālāk, Krustpunktā diskutē ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins. Sazināmies ar grāmatu apgāda "Zvaigzne ABC" īpašnieci un valdes priekšsēdētāju Viju Kilbloku un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.

"Mūsu valsts šobrīd piedzīvo gana ievērojamu otro Covid-19 vilni, kas faktiski ir lielāks nekā tas, kas bija pavasarī. Visas sabiedrības, ne tikai valdības, mērķis ir darīt vis, lai šo vilni samazinātu, lai apturētu," raidījumā Krustpunktā atzīst valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība).

Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla "Delfi" žurnāliste Sanita Upleja un Latvijas TV raidījuma "De Facto" žurnālists Matīss Arnicāns.

Premjerministrs intervijā piedalās attālināti un arī aicina tos, kuri var strādāt attālināti, izmantot šo izdevību.

Kariņš mudina ievērot divu metru distanci, turpināt mazgāt rokas un iekštelpās valkāt maskas.

"Šajā kombinācijā, mazgājot rokas un iekštelpās valkājot maskas, tas ir maksimums, ko varam darīt vēl neapturot ekonomiku, lai šo transmisijas vilni apturētu," norāda Kariņš. "Mēs gribam, lai ekonomika turpina strādāt, lai bērni varētu turpināt mācības klātienē."

"Tie nav ierobežojumi, tie ir drošības pasākumi," skaidro Kariņš.

Viņš bilst, ka bez sabiedrības līdzdalības mēs neuzvarēsim šo vīrusu.

"Ja būs jāķeras pie sodīšanas, negribīgi es to atbalstīšu. Šobrīd izejam uz to, ka sabiedrība kopumā ir ļoti saprātīga," atzīst Kariņš.

Saeimā pārstāvētās partijas Satversmes tiesas tiesneša amatam piedāvā piecas kandidatūras, tostarp četras no tām izvirzījušas valdošās koalīcijas partijas. Krustpunktā diskutējam ar visiem pieciem kandidātiem: 13.Saeimas priekšsēdētāja biedri Inesi Lībiņu-Egneri (izvirza Jaunā Vienotība), juristu un bijušo Saeimas deputātu Ringoldu Balodi (Nacionālā apvienība), advokāti, tiesību zinātņu doktori Inesi Nikuļcevu ("Attīstībai/Par!"), konstitucionālo tiesību ekspertu, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (Zaļo un zemnieku savienība), tiesību zinātņu doktori, bijušo Rīgas Juridiskās augstskolas docenti, Eiropas un starptautisko tiesību eksperti Inesi Druvieti (KPV lv un neatkarīgais deputāts).

.

Vēl pirms pāris gadiem nešķita, ka būs situācija, ka tieši epidemiologi būs tie, kuros ieklausīsies valsts prezidents, premjers, ministri, visi, kas pieņem lēmumus par sabiedrības drošību. Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis.

"Gandrīz visi profesionāļi saka, ka tas nav nekas absolūti negaidīts," tā par Covid-19 parādīšanos un izplatību atzīst Ģirts Briģis. "Vīrusa uzliesmojumi, ko pieredzējām iepriekšējos gados, tās jau bija tādas pazīmes. Laimīgā kārtā iepriekšējie vīrusi nebija tik spēcīgi un dzīvotspējīgi un viņi pazuda. Nu pienāca tas brīdis, kad ir."

Profesors atzīst, ka pasaule īsti nebija gatava tam, kas notiek šobrīd. Tāpat viņš atzīst, ka diemžēl jāpieļauj varbūtība, ka būs nākamā problēma, cerams cikls līdz tai būs ilgāks nekā līdz šim no viena lielā vīrusa uzliesmojuma līdz nākamajam.

Viņš arī piekrīt uzskatam, ka pasaule tāda, kāda bija līdz pandēmijai, vairs nebūs. Tas varētu būt gan sazdīves kontaktos, gan ekonomikā.

 Runājot par Covid-19 bīstamību, salīdzinot ar citām slimībām, piemēram, gripu, Briģis atzīst, ka ir atsevišķas pazīmes Covid-19, kas to atšķir no citām slimībām.

"Viens ir tas, ka ļoti strauji izplatās šī slimība, tā ir ļoti lipīga. Vairāk nekā gripa. Otra lieta, kas ir pati nopietnākā, procents saslimušo, kas nomirst, ir ievērojami augstāks nekā gripai," norāda Ģirts Briģis.

Latvija turpina strauji palielināties saslimstība ar Covid-19, sabiedriskajā transportā tagad obligāti jāvalkā maskas, lai gan daudzi demonstratīvi atsakās to darīt. Arī sociālajos tīklos netrūkst aicinājumu neļauties Covid panikai. Savukārt Saeima atbalstījusi lēmumprojektu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Aldi Adamoviču ("Jaunā Vienotība"). Zināmi arī potenciālie kandidāti uz Satversmes tiesas tiesneša amata vietu. Nedēļas aktualitātes vērtē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītāja Anita Brauna, Latvijas TV raidījuma "De Facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV3 žurnālists Arnis Krauze un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Gaisa kvalitāte Rīgā ne reti ir tāda, ka dažviet pat grūti elpot, bet pagājušajā nedēļā Latviju sasniedza piesārņojums, kas daudzkārt pārsniedza pieļaujamās normas. Vienlaikus trūka informācijas, gan par piesārņojumu, gan ieteicamo rīcību. Par gaisa kvalitāti un rīcību, ja tā neatbilst normām, diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījumā piedalās Latvijas TV laika ziņu redaktors Toms Bricis, Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Informącijas analīzes daļas vadītāja Anta Jantone. Sazināmies ar Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītāju Normundu Kadiķi un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļas vadītāju Artu Dubavu.