Krustpunktā

Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone ir mudinājusi vienoties par obligātu solidaritātes sistēmu migrācijas problēmu risināšanai. Ko tas nozīmētu Latvijai? Raidījumā Krustpunktā diskutējam, vai esam gatavi uzņemties lielāku atbildību par bēgļu uzņemšanu. Diskusijā piedalās Iekšlietu ministrijas Valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Saeimas pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs Ritvars Jansons, domnīcas „Providus” vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” informācijas centra iebraucējiem vadītāja Gunta Vīksne. Saziņāmies ar Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ījabu.

Par spīti lieliem ieguldījumiem, Latvijā nav izdevies sakārtot  notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmu, tā secinājusi Valsts kontrole. Daudz ēku arvien nav pieslēgtas centralizētajai kanalizācijas sistēmai un vidē nonāk liels apjoms neattīrītu notekūdeņu. Kā sakārtot šo jomu, Krustpunktā diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins un Latvijas pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa.

Pievēršam uzmanību tam, kas notiek partijā "Saskaņa". Jau vismaz gada garumā kopš skandalozajiem atklājumiem Rīgas domē tur ir notikuši dažādi interesanti pavērsieni. Partija, kas šķita tik nesatricināma galvaspilsētas vadībā, zaudējusi savu ietekmi. Pēc tam ir bijušas vairākas "tīrīšanas", ja to tā varētu nosaukt, cilvēki ir izslēgti no partijas. Pēdējie notikumi risinājās pagājušā nedēļā, kad partijas valdi pameta viens no "Saskaņas" zināmākajām sejām - Vjačeslavs Dombrovskis. Nedēļas vidū viņu izslēdza no Saeimas "Saskaņas" frakcijas un ne tikai viņu. 20.septembrī vēl trešā deputāta paziņoja arī, ka pameta frakciju. Kas notiek partijā, Saeimas frakcijā, kāpēc šādi satricinājumi un kā tad ir nākotnes vīzija vienai no lielākajām partijām Latvijā? Krustpunktā Lielā intervija ar partijas “Saskaņa” valdes locekli Igoru Pimenovu.

Vēl vienas vēlēšanas Rīgā nebūs, vien pāris iecirkņos pārskaitīts balsis, savukārt varu zaudējušajai partijai “Saskaņa” pārmaiņas nenākas viegli. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā komentē žurnālisti Māris Zanders, Baiba Strautmane un Gundars Rēders (Latvijas TV).

Kādas pārmaiņas gaida tuvākajā laikā Rīgu? Šīs nedēļas tiesas spriedumi liek domāt, ka jaunā Rīgas dome drīz varētu uzsākt darbu. Kaut kādas izmaiņas vēl iespējamas domes sastāvā pēc balsu pārskaitīšanas, taču koalīciju tas neietekmēs – tā ir apņēmības pilna Rīgā sākt jaunu ēru. Ko tad topošā galvaspilsētas vadība sola? Krustpunktā diskutē visu četru valdošo partiju frakcijas vadītāji – Mārtiņš Kossovičs no Attīstībai/Par! un Progresīvajiem, Kārlis Šadurskis no Jaunās Vienotības, Einārs Cilinskis no Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības un Jānis Ozols no Jaunās Konservatīvās partijas. Pārrunāsim, kādas pārmaiņas gaida gan Rīgas ielas un satiksmi, gan drošības jomu un Rīgas zaļo vidi. Pa tālruni uzklausām opozīcijas pārstāvjus - Annu Vladovu no "Saskaņas" un Oļegu Burovu no "Gods kalpot Rīgai".

“Vēl notiek diskusijas, bet diskusijas par detaļām, ne lielām lietām, ne lielām pozīcijām,” sarunā raidījumā Krustpunktā 2021. gada budžeta veidošanu komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš norāda, ka principā lielos vilcienos piedāvājumam iebildumu nav. Diskusijas ir par jautājumiem, kas saistīti ar demogrāfijas lietām, un jautājumiem par pašvaldību finansējumu

Finanšu ministrijas izstrādātā nodokļu reforma, Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanai atvēlēto miljardu izmantošana - tie būs sarunas temati raidījumā Krustpunktā, kad izvaicāsim finanšu ministru Jāni Reiru. Kopā ar raidījuma vadītāju ministru izvaicā Linda Zalāne no Latvijas Radio un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.

Kā izmantot Eiropas Savienības (ES) atvēlēto naudu ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes? Eiropadome šovasar vienojas par atbalsta mehānismiem dalībvalstīm, tomēr nosacījumi, uz kādiem naudu var izmantot, ir diezgan strikti – tiem jāatbilst noteiktiem reformu virzieniem. Līdz šim publiski plašāk izskanējušas ieceres naudu izmantot lielu objektu būvēšanai, kam līdz šim naudas nepietika. Ministrijas un citas iestādes līdz piektdienai, 11.septembrim, Finanšu ministrijā iesniedza savas ieceres, bet līdz oktobra vidum valdībai tās vajadzētu izskatīt, lai sagatavotu savu ekonomikas atveseļošanas plānu. Kā efektīvāk izmantot šo naudu, Krustpunktā diskutē Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāts Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. Pa tālruni uzklausām Eiropas Komisikas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītāju Andri Kužnieku un Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Andi Kublačovu.

Valdības piedāvātā nodokļu reforma raisījusi daudz jautājumu, tostarp, vai ministri maz saprot, kā strādā un dzīvo tie, uz ko šī reforma attieksies. Tas būs viens no sarunas tematiem Krustpunktā pirmdienas intervijā, kad mūsu raidījumā viesojas „Fonds Sabiedrībai” valdes locekle, savulaik mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas dibinātāja Aija Lokenbaha.

Klāt piektdiena, kad apspriežam aizvadītās nedēļas interesantākos notikumus. Jaunā Rīgas domes koalīcija dala amatus, ir vienošanās par trim vicemēru posteņiem, lai vieta vadībā tiek katrai koalīcijas partijai. Tikmēr spēcīgu sabiedrības reakciju izraisīja ziņa par uzņēmuma „Pasažieru vilciens” iespējamo nosaukuma maiņu uz „Vivi Latvija” – sociālo tīklu lietotāji plaši dalījās ar asociācijām un pārdomām par šo ideju. Runāsim arī par citām norisēm. Par aktualitātēm diskutē žurnāla „Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele, portāla TVNET žurnālists Iļja Kozuns un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.

Siltums visiem rīdziniekiem tiks pieslēgts. Tā vienojusies jaunā Rīgas domes koalīcija, aicinot ignorēt Namu pārvaldnieka izsūtītās draudu vēstules par siltuma nepieslēgšanu. Taču pamatproblēma nav zudusi. Katram namam ir uzkrājušies parādi, un tie namu apsaimniekošanā rada arvien lielākas galvassāpes. Pašiem iedzīvotājiem izsekot, kas tie ir par parādiem, nav pat iespējams, bet parādu tūkstoši tiek minēti kā galvenais iesmels, kādēļ māju apsaimniekošanā daudzi uzlabojumi notiek gausi. Kāds ir ilgtermiņa risinājums, lai šo problēmu atrisinātu? Risinājumu meklēšanā šodien iesaistīsies arī raidījums Krustpunktā. Diskutē Rīgas namu pārvaldnieka Klientu sadarbības un komunikācijas pārvaldes direktors Krists Leiškalns, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts Andrejs Judins, Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis un Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.