Krustpunktā

Notikumi Baltkrievijā liek nopietni izvērtēt arī Krievijas iesaistīšanos šajos procesos un ģeopolitisko ietekmi mūsu reģionā. Kā tie ir ietekmējuši mūsu drošības situāciju? Par to un citiem jautājumiem Krustpunktā amatpersonu stundā izvaicājam aizsardzības ministru Arti Pabriku. Kopā ar raidījuma vardītāju ministru izvaicā portāla LSM.lv redaktors Jānis Rancāns un ziņu aģentūras LETA žurnālists Kārlis Arājs.

Krustpunktā turpinām diskutēt par valdības iecerēto nodokļu reformu. Šoreiz vairāk par to, kā plānotās izmaiņas var ietekmēt nodarbinātību un kāda būtu to sociālā ietekme. Valdības iecerējusi ieviest minimālo sociālo iemaksu katram strādājošajam, neatkarīgi no ienākumu lieluma. Paredzēts arī noteikt, ka ar laiku – no 2023.gada sociālās iemaksas būs jāmaksā no visiem ienākumiem. Diskusijā piedalās Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns, nodokļu konsultāciju biroja CBB valdes pārstāve Lienīte Caune,  sociālo jautājumu eksperte Ruta Zilvere un Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Ar nodokļu režīma izmaiņām iepazīstina arī raidījums Labrīt.

Rīgu gaida pārmaiņas. Kaut arī vēlēšanu rezultāti ir apstrīdēti, un vēl nav zināms, kā viss beigsies, tomēr viens ir skaidrs – tā, kā bija, vairs nebūs. Viens no vēlēšanu sarakstiem ir apsteidzies pārējos ar lielu atrāvienu, un tas nozīmē, ka, visticamāk, Rīgā būs jauns mērs. Šobrīd tiek apspriesta tikai viena kandidatūra – saraksta „Attīstībai/Par un Progresīvie” līderis Mārtiņš Staķis. Ko mēs zinām par šo cilvēku, kurš spējis uzrunāt tik daudz vēlētāju, un ko no viņa varam sagaidīt? Krustpunktā Lielā intervija ar viņu – Mārtiņu Staķi.

“Trīs vicemēri tik lielai pilsētai kā Rīga nav nekas īpašs un nebijis,” norāda Mārtiņš Staķis, atbildot uz jautājumu, kas saistījis daudzu uzmanību pēdējās dienās.

Viņš arī skaidro, ka amatu skaits kopumā nav palielināts, sadalīti tikai akcenti. Tāpat Staķis neslēpj, ka svarīga ir koalīcijas stabilitāte un savā ziņā tāpēc ir šāds amatu sadalījums.

“Man ir vajadzīga stabila koalīcija ar 39 balsīm, jo tieši šāda koalīcija, uzskatu, varēs veikt vislabāk uzdevumus, ko esam solījuši saviem vēlētājiem,” norāda Staķis.

Staķis arī atzīst, ka meklēs sadarbības modeļus ar opozīciju.

Kā ierasti piektdienās, Krustpunktā ar žurnālistiem pārrunājam nedēļas aktualitātes. Saspringtākie notikumi risinājušies politikā pēc Rīgas Domes vēlēšanām. Visas nedēļas garumā notikušas politiskās konsultācijas. Bet notikumu attīstību krietni varētu bremzēt gaidāmā tiesāšanās, jo šoreiz balsošanu pavadījušas virkne sūdzību. Savukārt pasaulē uzmanība pievērsta mūsu kaimiņvalstij Krievijai, kur secināts, ka kārtējais politiķis saindēts, un atkal ar militārajām vajadzībām izstrādāto indi. Vai pasaule samierināsies, ka šī ir kļuvusi par normu? Pievērsīsimies arī karstajām diskusijām ap nodokļu politiku Latvijā. Notikumus Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītāja Anita Brauna, portāla "Delfi" žurnāliste Sanita Upleja un žurnāla "IR" komentētājs Pauls Raudseps.

Krustpunktā amatpersonu stundā piedalās Jurijs Perevoščikovs no Slimību profilakses un kontroles centra. Covid-19 joprojām ir uzmanības lokā, un rudens draud ar jauniem izaicinājumiem. Kam ir jāgatavojas mums Latvijā, it sevišķi redzot, kas notiek visapkārt? Perevoščikova kungs tiešraidē atbildēs uz žurnālistu un klausītāju uzdotajiem jautājumiem. Kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu viņu izvaicās Romāns Meļņiks no laikraksta “Diena” un portāla LSM.lv redaktore Ilze Zālīte.

Klausītāji, kā parasts, var zvanīt uz studiju vai rakstiski sūtīt savus jautājumus mūsu mājas lapā raidījumam Krustpunktā. Studijas tālruņa numuri ir 67222888 un 67225599.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un tiesībsarga atklātie pārkāpumi Bruknas muižā ir izraisījuši lielu rezonansi. Diskusijas medijos un sociālajos tīklos ir demonstrējušas pretējus viedokļus par to, kā izturēties pret tiem bērniem un pusaudžiem, kas rada problēmas un ar kuriem skola un vecāki netiek galā. Pēdējās dienās daudz ir runāts par to, kādas metodes tiek lietotas Bruknā. Taču kāda vispār ir alternatīva šādai Bruknai? Kāda ir Latvijas politika šajā ziņā? Kādā veidā Latvijā cilvēki cenšas vai necenšas palīdzēt tiem, kuri ir kļuvuši par tā saucamajiem problēmbērniem. Diskutējam par to Krustpunktā. Raidījumā piedalās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieks Jānis Ābele, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš, centra "Dardedze" valdes locekle, sociālā darbiniece Laila Balode un sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni" direktors Didzis Čākurs, bet telefoniski diskusijā iesaistās Juglas vidusskolas direktore Aija Melle un Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists Nils Konstantinovs.

Kā man radio un televīzijā apnikušas tās skaļās un uzbāzīgās reklāmas, šādus un līdzīgus komentārus Latvijas Radio Brīvajā mikrofonā var dzirdēt it bieži. No nākamā, 2021. gada, komerciālu reklāmu Latvijas Radio un Latvijas TV vairs nebūs, tā jau pirms diviem gadiem lēma Saeima, taču visu šo laiku ir liela neskaidrība, kā sabiedriskajiem medijiem reklāmas naudas iztrūkumu kompensēs un cik lielai šai summai vajadzētu būt. Mediju uzraugs Nacionalā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šim mērķim no valsts budžeta prasa 8,3 miljonus. Augstākās valsts amatpersonas vārdos ir atbalstošas, tomēr nekāds lēmums arvien nav pieņemts. Tas, protams, krietni sarežģī Latvijas Radio un Latvijas TV nākamā gada programmas un budžeta plānošanu. Kādi lēmumi gaidāmi un un kādi ir sabiedrisko mediju attīstības plāni, diskutējam raidījumā Krustpunktā ciklā "Mediju anatomija". Diskusijā piedalās Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, Lativjas TV Programmu daļas direktore Rita Ruduša, Nacionalās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Tērauda. Pa tālruni uzklausām finanšu ministru Jāni Reiru un ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentāro sekretāri Eviku Siliņu.

Krustpunktā ar atkal atgriežas ierastajā pusotru stundu garajā režīmā. Brīvais mikrofons sāksies 15 minūtes pirms vieniem, bet visa stunda pēc vieniem būs atvēlēta Lielajai intervijai.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir noslēgušās un noteikti runāsim par tām. Jauno koalīciju kopā neliksim, bet runāsim drīzāk par vēstījumu, ko vēlētāji snieguši ar savām balsīm. Kā arī par to, kā vispār mēs protam sarunāties - vai tas būtu par Rīgas domes vēlēšanām vai robežu noteikšanu, kur sākas un beidzas vardarbība. Studijā būs sarunu festivāla "Lampa" direktore un biedrības „Dots” izpilddirektore Ieva Morica.

Kurš turpmāk būs Rīgas mērs? Kas pārvaldīs galvaspilsētu? Uz sarunu aicinām to partiju, kuri būs iekļuvuši Rīgas domē, pārstāvjus, lai spriestu, kā tālāk varētu risināties sarunas par koalīcijas izveidi, un par principiem, kā būtu jāizvēlas nākamais Rīgas mērs.

Studijā trīs pārstāvji no sarakstiem, kas saņēmuši visvairāk vēlētāju balsu: “Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE" pārstāv Mārtiņš Staķis, “Saskaņu” - Konstantīns Čekušins un “Jauno Vienotību” - Vilnis Ķirsis.

Ar pārējo Rīgas domē iekļuvušo partiju pārstāvjiem sazināmies pa tālruni. “Gods kalpot Rīgai” pārstāv Oļegs Burovs, Latvijas Krievu savienību - Miroslavs Mitrofanovs, Nacionālās apvienības/ Latvijas Reģionu apvienības kopīgo sarakstu pārstāv Einārs Cilinskis un Jauno konservatīvo partiju - Linda Ozola.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība". Tā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" apvienotais saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, Jaunā Vienotība - 10, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" - piecus, bet Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija - katra pa četrām deputātu vietām.

Iepriekšējā balsošana Rīgas domes vēlēšanās jau ir sākusies, aktivitāte ir samērā liela, bet lielā vēlēšanu diena būs rīt. Tikmēr diskusijas par bērnu tiesību sargu atklājumiem Bruknas muižā nerimst ne par matu, gluži otrādi. Mēs runāsim arī par to, ka saslimstība ar Covid-19 pieaugusi kaimiņos, pie mums mazāk un tomēr otro saslimšanas vilni gaida arī Latvijā. Turklāt tūlīt sāksies jaunais mācību gads. Šos un citus nedēļas notikumus apspriežan kopā ar žurnālistiem: portāla NRA redaktori Ilzi Veģi, portāla „Delfi” redaktoru Filipu Lastovski un Latvijas TV "De Facto" žurnālistu Ivo Leitānu.