Krustpunktā

Nu jau apritējis vairāk nekā gads, kopš Valsts prezidenta amatā ir Egils Levits. Viņš ir pirmais prezidents, kas ievēlēts atklātā balsojumā, ievēlēts ar valdības koalīcijas vairākuma atbalstu un – kā ir norādījis dažs politikas vērotājs, ar koalīciju prezidentam itin labi saskan. Par pirmo prezidentūras gadu un tālākajiem plāniem Krustpunktā saruna ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Veselības ministrija ierosinājusi jaunu mediķu algu pieauguma modeli, kas paredz lēzenāku algu pielikumu, nekā iepriekš tika noteikts likumā, bet tā arī netika izpildīts. Tikmēr vairāki "Jaunās Vienotības" un "Attīstībai/Par!" Saeimas deputāti rosinājuši noteikt divu termiņu ierobežojumu tiesībsarga amata ieņemšanai. Viena no pašreizējā tiesībsarga Jura Jansona iniciatīvām ir pieteikums Satversmes tiesā par likuma nepildīšanu mediķu algu jautājumā. Šonedēļ daudz runāts arī par viesstrādnieku ielaišanu Latvijā, jo atklājušies saslimšanas gadījumi ar Covid-19 viesstrādnieku vidū. Notikumus vērtē Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" galvenā redaktore Sanita Jemberga, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Ella Semjonova un portāla TVNET žurnālists Iļja Kozins.

Eiropas Savienības valdību vadītāji pēc garām un grūtām sarunām pagājušajā nedēļā vienojās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas programmu. Kādu daļu no šīs programmas saņems Latvija un ar kādiem nosacījumiem mēs varēsim šo naudu tērēt, Krustpunktā diskutē Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) un Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks. Sazināmies arī ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli (Nacionālā apvienība).

Sākam Rīgas domes priekšvēlēšanu raidījumu ciklu, kurā deputātu kandidāti diskutēs par galvaspilsētā darāmajiem darbiem. Laikā līdz par Rīgas domes vēlēšanām uz raidījumu aicināsim visus 15 politiskos spēkus, kas nolēmuši piedalīties vēlēšanās.

Pirmajā diskusijā attālināti piedalās kandidāti no partijas “Jaunā Saskaņa”, nacionālās savienības “Taisnīgums”. "Jauno Saskaņu" pārstāv partijas valdes loceklis Jānis Kuzins, nacionālo savienību “Taisnīgums” - Jānis Suipe. Bija aicināta arī Rīcības partija, bet tās pārstāvis Alvis Pīlāgs dažas minūtes pirms raidījuma paziņoja, ka nepiedalīsies diskusijā.

Katrā priekšvēlēšanu raidījumā deputātu kandidātus aicinām izteikties par četriem rīdziniekiem svarīgiem tematiem:

Satiksme - pasažieru un kravu pārvadājumi, taksometri, vilcienu un autobusi maršrutu tikls. Kāda ir situācija šajā nozarē, vai plānoti jauni virzieni un kurus maršrutus iecerēts slēgt. Kā Covid krīze ietekmējusi pasažieru skaitu un transporta nozari kopumā Latvijā? Krustpunktā iztaujājam Autotransporta direkcijas vadītāju Kristianu Godiņu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod ziņu aģentūras "LETA" žurnāliste Marta Kronberga un TV3 ziņu korespondents Ivo Butkevičs.

Santa Anča jau kopš 90. gadu sākuma darbojas mediju biznesā, pierādījusi, ka tas var nest peļņu, būt neatkarīgs no politiskajām simpātijām un varas maiņām. Santa Anča ir arī atvērusi viesnīcu "Villa Santa" Cēsīs, arī nauda tās izveidošanai ir pašas nopelnīta. Tagad abas šīs darbības jomas - mediji un viesmīlības nozare - smagi skārusi Covid-19 izraisītā krīze. Kā to pārdzīvot, kādu viņa redz savu lolojumu nākotni un kas mainīsies Latvijas drukātās preses tirgū? Krustpunktā Lielā intervija ar izdevniecības "Santa" un viesnīcas "Villa Santa" līdzīpašnieci Santu Anču.

Lai arī valstī dzīve arvien rit Covid ēnā, Rīgā ir sākusies priekšvēlēšanu cīņa – 15 partijas cīnīsies par vietām Rīgas domē. Ko partijas sola savās priekšvēlēšanu programmās un kādi ir 15 Rīgas mēra amata kandidāti, Krustpunktā spriež TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnāliste Guna Gleizde, žurnāla "Ir" komentētājs Aivars Ozoliņš un portāla "Delfi" žurnāliste Sanita Upleja.

Tāpat žurnālisti spriež, cik lietderīgi Tērbatas ielu Rīgā uz mēnesi ir atdot tikai gājējiem, vai tas ir politisks solis un kādi ir ieguvumi uzņēmējiem, kas darbojas uz šīs ielas un rīdziniekiem. Kā arī vērtē, vai ir lietderīgi izmantot EDS sistēmu, lai cilvēkiem izplatītu ne tikai informāciju saistībā ar nodokļiem, bet arī Aizsardzības ministrijas sagatavoto informatīvo materiālu par rīcību ārkārtas situācijā.

Vēl uzmanības lokā temats saistībā ar nākamo mācību gadu: konkrētāk - Izglītības un zinātnes ministrijas rosinājums, ka pašvaldības pašas varēs lemt, kādā epidemioloģiskā situācijā pārtraukt mācības klātienē.

No 2022. gada lielākajai daļai īpašumu Latvijā, visticamāk pieaugs kadastrālā vērtība. Plānots, ka pārrēķināšana notiks automātiski 2022.gada 1.janvārī, ņemot vērā nesen valdībā apstiprināto metodiku. Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā. Šīs izmaiņas daudziem arī nozīmēs būtisku nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu.Tieslietu ministrija rosina nekustamā īpašuma nodoklim piemērot neapliekamo minimumu par primāro mājokli, taču partijām un ministrijām šajā jautājumā nav vienprātības. Par gaidāmajām izmaiņām raidījumā Krustpunktā diskutē tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (A/P) un Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Krievijas vēstniecība Latvijā pēdējā laikā aktīvi publicē ierakstus mikroblogošanas vietnē "twitter", veltītus Otrā pasaules kara vēsturei un Latvijas iekļaušanai PSRS sastāvā. Tas, ka Krievija nāk ar savām vēstures interpretācijām saistībā ar Otro pasaules karu, nav jaunums,  jo pērn tika izplatīti vēstījumi par Polijas vainu Otrā pasaules kara aizsākšanā. Bbet ar kādu mērķi top šie ieraksti un vai tas ietekmē mūsu drošību, par to raidījumā Krustpunktā diskutē Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Ojārs Ēriks Kalniņš (JV), Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns, profesors Andris Sprūds un NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra direktors Jānis Sārts.

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns oficiāli stājies amatā, un šoreiz šajā postenī nācis cilvēks no tiesnešu vidus, ko daudzi uzskata par plusu un sagaida lielas pārmaiņas prokuratūras darbā. Katrā ziņā Jurim Stukānam šobrīd ir liels politiskais atbalsts, jo Saeima amatā viņu iecēla vienbalsīgi. Juri Stukānu iztaujā žurnālisti un Latvijas Radio klausītāji raidījumā Krustpunktā. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Zane Mače no Latvijas Radio un "Delfi TV ar Jāni Domburu" producents Aigars Lazdiņš.

Sarunā raidījumā Krustpunktā Juris Stukāns norāda, ka šobrīd tiekas ar prokuroriem, lai apzinātu struktūrvienību sastāvu un veicamos uzdevumus un funkcijas.

"Tad attiecīgi domāšu par strukturālām izmaiņām, jo jau šobrīd, manuprāt, vairākas funkcijas, ko veic prokurori ģenerālprokuratūrā, neatbilst prokurora būtībai," atzīst Stukāns.