Krustpunktā

"Ja katrs indivīds brīvību pārlieku izmanto, mēs varam nonākt situācijā, kad atkal visi sēžām savās mājās," atzīst filozofs filozofs, Rīgas Stradiņa universitātes docents Ivars Neiders raidījumā Krustpunktā.

Covid-19 pandēmija ir nebijusi pieredze mūsu sabiedrībai, bet cits jautājums, cik paredzama vai neparedzama bija tās reakcija uz notiekošo. Šobrīd saskares ierobežojumi ir mīkstināti, tomēr, pavērojot to, kas notiek publiskās vietās, brīžiem šķiet, ka pandēmija ir nosapņota, jo netiek ievēroti arī tie ierobežojumi, kas arvien ir spēkā. Kādēļ sabiedrība tik dažādi uztver notiekošo? Arī par to runājam pirmdienas intervijā.

Vērtējot cilvēku attieksmi pret ierobežojumiem, Ivars Neiders neuzskata, ka cilvēki ir vieglprātīgi.

"Mēs uzmanīgi attiecamies pret riskiem, mūsos ir noteikta veida psiholoģiski mehānismi, kas darbojas, bet ir iemesli, kāpēc tie vairāk nedarbojas. Faktori ir dažādi, varam minēt, ka esam krietnu laiku bijuši ierobežoti, iestājās pagurums," vērtē Ivars Neiders.

Dati par saslimstību ar Covid-19 pagājušonedēļ bija tik satraucoši, ka šķita, ka jau sācies daudz pieminētais otrais saslimšanas vilnis. Šonedēļ konstatēti tikai daži saslimušie, tomēr valdība lēma par stingrāku ārzemnieku uzraudzību, kuri iebraukuši no koronavīrusa vairāk skartajām valstīm. Tikmēr kļuvis zināms, ka ar 2022. gadu lielākajai daļai īpašumu pieaugs kadastrālās vērtības, ko visvairāk izjutīs jaunu projektu iemītnieki un lauksaimniecības zemju īpašnieki. Aktualitātes analizē žurnāla "IR" komentētājs Pauls Raudseps, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska.

Mācības skolās šoruden plānots atsākt klātienē. Tā tiek plānots vien pagaidām, jo pagājušās nedēļas daudzie atklātie saslimšanas gadījumi ar Covid19 neļauj neko paredzēt pilnīgi droši. Tas nozīmē, ka vajadzētu sagatavoties arī iespējamām mācībām attālināti. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sākusi gatavot izmaiņas likumā, kas attālināto mācīšanos noteic par vienu no mācību formām. Tomēr karstas diskusijas izraisījis ierosinājums noteikt, ka vecākiem ir pienākums nodrošināt bērnus ar viedierīcēm un interneta pieslēgumu.

"Mēs regulējam ne par striktu, ne par vaļīgu, regulējam tik, cik šajos apstākļos varam noteikt vajadzību un prognozēt ierobežojumu ietekmi," raidījumā Krustpunktā norāda veselības ministre Ilze Viņķele, skaidrojot ierobežojumu pastiprināšanu vai mazināšanu Covid-19 sakarā.

Par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas plāniem, situāciju ar Covid-19 izplatību un citiem jautājumiem Krustpunktā izvaicājam veselības ministri Ilzi Viņķeli. Kopā ar mums būs arī “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnāliste Inga Paparde un Latvijas Radio žurnālists Kristaps Feldmanis.

Šodien, 15.jūlijā, valdība vienojās, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai reģistrēs katru ieceļotāju no ārvalstīm.

"Dinamiskā pieeja ierobežojumiem ir realitāte, jo nebūs situācijas, kad koronavīruss sabiedrībā nebūs. Līdz ar to veselības sistēmas nepārslogošana ir viens no mērķiem. Otrs - izvairīties no plašas infekcijas transmisijas sabiedrībā un neizsekojamiem infekcijās izplatīšanās ceļiem," skaidro Viņķele.

Kā vēl vienu mērķi viņa min novērst infekcijas uzliesmojumus veco ļaužu pansionātos vai aprūpes centros.

Lai arī šobrī Latvijā sejas maskas nav jālieto sabiedriskās vietās, ministre prognozē: Ja sagaidām plašāku otro Covid-19 vilni, sejas masku lietošana publiski varētu būt obligāta.

Medību uzraudzība Latvijā nav pietiekami efektīva, un vārdi bieži nesakrīt ar darbiem, domājot par medījamo sugu apsaimniekošanu, tā secinājusi Valsts kontrole. Vai tiešām medību uzskaitē ir tik klaji trūkumi? Krustpunktā diskutējam, vai Latvijā tiek īstenota ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība.

Jautājumus raisa arī pašu mednieku apgalvojums, ka valsts kontrole datus izmantojusi neiedziļinoties un ka tās pienākumos nemaz neietilpst aizsargājamo sugu uzskaite. Uzklausām visas iesaistītās puses. Raidījuma viesi: Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts un Latvijas mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.

Sabiedriskie mediji un pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” projektā „Mūžīgie bērni” stāsta par ģimenēm, kurās aug neārstējami slimi bērni. Raidījumā Krustpunktā saruna ne tikai par šīm ģimenēm un kā panākt sabiedrības attieksmes maiņu, bet arī par ziedojumiem, kas centralizēti vākti un prasmīgi koordinēti daudzkārt izglābuši dzīvības vai atvieglojuši smago ikdienu. Un par mums visiem arī kā atsaucīgu sabiedrību. Intervija ar Ziedot.lv vadītāju Rūtu Dimantu.

"Tēmas, kas skar visus, tās daudz vieglāk nonāk politiķu un izpildvaras dienas kārtībā, kas skar šaurāku loku, ir grūti tai balsij tikt sadzirdētai. Ja ir apmēram 8000 ģimenes, kurās aug bērni invalīdi, bērni ar īpašām vajadzībām, uz mūsu nepilniem diviem miljoniem viņu nav tik daudz, lai viņi būtu tik skaļi," atzīst Dimanta.

"Otra lieta, šiem vecākiem nav spēka iet, runāt un iestāties par sevi, jo viņu ikdiena ir nodrošināt savam bērnam pamatvajadzības. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka kāds iestājas."

Dimanta atzīst, ka mazaizsargātām grupām nav sava lobija, lai kaut ko panāktu Saeimā.

"Tieši tāpēc ir tik svarīgi, ka sabiedrībai tiek pavērts priekšstats uz šo ģimeņu ikdienu, gan politiķiem, gan izpildvarai," projektu "Mūžīgie bērni" vērtē Rūta Dimanta.

Sarunā Dimanta norāda, ka ir svarīgi runāt par "mūžīgiem bērniem", jo Latvijā ir svarīgs katrs bērns.

"Mani ļoti uzrunāja sižetu sērija "Mūžīgie bērni", jo paši vecāki runāja un stāstīja tās lietas, kas ir aktuālas. Arī vēstulē, kas nosūtīta izpildvarai un politiķiem, tās galvenās tēmas ir parādītas. Atliek tagad sekot," bilst Dimanta.

Šonedēļ atklāts rekordliels ar Covid-19 saslimušo skaits, savukārt Satversmes tiesai būs jāvērtē gan mediķu algu apjoms, gan Administratīvi teritoriālās reformas likums. Šos un citus notikumus analizējam Krustpunktā. Aktualitātes komentē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un “Latvijas Avīzes” žurnālists Māris Antonēvičs.

Sabiedriskie mediji un pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” projektā „Mūžīgie bērni” stāsta par ģimenēm, kurās aug neārstējami slimi bērni: par ikdienu, par valsts atbalstu un visvairāk par tā trūkumu. Runa ir par cilvēkiem, kuriem visu dzīvi nākas pavdīt kā bērniem, bieži vien kāda aprūpē, bieži vien arī atstumtībā no sabiedrības. Runa ir arī par vecākiem, kuriem visa dzīve ir jāpakārto sava bērna aprūpei, bieži vien neko citu neredzot, neatrodot laiku sev, kā arī dažkārt saskaroties ar sabiedrības nosodījumu un neizpratni. Diskusijā raidījumā Krustpunktā plašāk pievēršamies vienam aspektam - asistentu nodrošinājumam bērniem ar īpašām vajadzībām. Kad un kādā mērā šī pakalpojuma sniedzējiem, kas visbiežāk ir vecāki, varēs izmaksāk cienīgu atlīdzību. Cik daudz līdzekļu ne tikai sola, bet arī varēs atvēlēt valsts un arī pašvaldībās un kāpēc šis jautājums jau gadiem ir neatrisināts?

Diskusijā piedalās Ziedot.lv Sociālās palīdzības programmas vadītāja Inese Danga, Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktora vietniece Daina Grabe, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Anda Čakša un Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Guntis Lībeks. Pa tālruni sazināmies ar Latviijas Autisma apvienības priekšsēdētāju ir Līgu Bērziņu.

Koronavīrusa pandēmija strauji un pamatīgi samazināja lidostas „Rīga” darbu, tomēr pakāpeniski atjaunojoties lidojumiem, atgriežas dzīvība arī lidostā. Kāda tur ir situācija šobrīd, Krustpunktā iztaujājam lidostas „Rīga” valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu. Kopā ar mums būs arī laikraksta „Diena” komentētāja Magda Riekstiņa, kā arī „LV portāla” žurnāliste Inese Helmane.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien, 7.jūlijā, izsludina Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, līdz ar to priekšvēlēšanu laiks galvaspilsētā oficiāli ir sācies. Šobrīd jau nosaukti desmit Rīgas mēra amata kandidāti, tomēr partiju, kas piedalās vēlēšanās ir vairāk, jo dažas nolēmušas startēt apvienotos sarakstos. Priekšvēlēšanu reklāmas un pirmie solījumi jau izskanējuši. Kādi ir partiju nodomi un cik liela ir to apņēmība nokļūt galvaspilsētas vadībā, par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Diskutē Latvijas Universitātes profesors politologs Jānis Ikstens, uzņēmuma „Mediju tilts” vadošais konsultants, politologs Filips Rajevskis un SKDS projektu direktore, socioloģe Ieva Strode.