Krustpunktā

{module widgetid="63" id="media" action="liveblock" live_id="17" layoutid="0" layout="" static=""}

Daudz jautājumu šajā nedēļā radies par ambiciozo "Rail Baltica" projektu. Eiropas revīzijas palāta ir veikusi auditu un secinājusi, ka projekta izmaksas būtiski pieaugušas, turklāt nav skaidrs, cik vēl dārgāk viss maksās. Arī tas, vai ieguldījumi vispār nodrošinās peļņu, vēl nav zināms. Patiesībā ir virkne neatrisinātu problēmu. Tikmēr Valsts prezidents šajā nedēļā paudis stingru atbalstu projektam, sakot, ka tam jābūt prioritāram. Kāda ir pašreizējā situācija un tālākā perspektīva, diskutējam raidījumā Krustpunktā. Sarunā piedalās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja p.i. Andris Kužnieks, AS "RB Rail"reģionālais vadītājs Ģirts Bramans, Satiksmes ministrijas "Rail Baltica" departamenta direktora vietnieks, nodaļas vadītājs Kārlis Eņģelis un Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs.

Sazināmies arī ar Ministru prezidenta padomnieci ārlietu un Eiropas Savienības jautājumos Leldi Līci-Līcīti un Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli.

Krustpunktā studijā kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). Kultūras nozare šajā krīzē cietusi vairāk nekā daudzas citas, un ministrijai ir bijis daudz darba, lai palīdzētu kultūras jomā strādājošajiem. Kā tas izdevies? Iebilžu un kritikas bijis diezgan daudz. Iebildes un kritiku jau raisījusi arī ziņa par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā bijušās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēkas vietā, kur tagad ir Pasaules tirdzniecības centrs.

Šī ir tā reize, kad žurnālistiem un klausītājiem būs iespēja izvaicāt raidījuma viesi. Kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu Nauri Puntuli izvaicā laikraksta "Diena" žurnāliste Inese Lūsiņa un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.

Trešdienās sazināmies ar reģionālajiem žurnālistiem, lai uzzinātu, kā reģionos uztver norises valstī un kādas šobrīd ir vietējās aktualitātes. Šoreiz pievēršamies aktualitātēm Latgalē. Komentē Latvijas Radio Latgales studijas žurnāliste Silvija Smagare.

Šķiet, visu Rietumu pasauli pārņēmusi cīņa pret rasismu. Skaļākie protesti ir ASV, kur viss arī sākās, taču lielas demonstrācijas neizpaliek arī Eiropā. Daudz melnādaino ir Lielbritānijā, Francijā. Un katrā valstī ir citas minoritātes, kuras arī grib vienlīdzīgu attieksmi un cieņu. Tomēr diskusijas sabiedrībā rāda, ka viss nav tik vienkārši. Daudzām problēmām apakšā ir kultūrvēsturiskas saknes, turklāt pieminekļu postīšana un filmu izņemšana no aprites nepalīdz. Vai ir atrodams kāds labs risinājums, kā cieņpilni un līdztiesīgi sadzīvot līdzās atšķirīgām kultūrām ar atšķirīgu vēsturi un kur ir tā robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu? Diskutēsim par to šodien Krustpunktā ar Eiropas parlamenta deputātiem. Raidījumā piedalās Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība), Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai) un Ivars Ījabs (Attīstībai/ Par).

Tā vien šķiet, ka ASV īpaši cenšas pievērst sev uzmanību. Koronavīrusa epidēmija, impīčments, gaidāmās vēlēšanas, tagad protesti pret rasismu. Protams, prezidents Donalds Tramps arī aktīvi rūpējas, lai par viņu neaizmirstu. Kā notiekošo vērtē paši amerikāņi, ko par to visu saka vietējie latvieši? Krustpunktā uz lielo interviju esam aicinājuši cilvēku, kurš jau vairāk nekā 15 gadus par savām mājām sauc Ameriku. Dzimis un audzis Latvijā, Aizkrauklē, viņš tagad darbojas Ņujorkas pusē. Un „Daugavas vanagu” mītne Ņujorkā, kur viņš ir priekšsēdētāja vietnieks, atrodas Bronksā, kas nav baltādaino rajons. Intervija ar intervija būs ar aktieri, uzņēmēju Valdi Čirkstu.

Karsta nedēļa un arī daudz karstu notikumu Latvijā un citviet pasaulē. Daudzviet joprojām nerimst  protesti pret rasismu un tiek demolēti vēsturisku personu pieminekļi. Latvijā esam uzzinājuši nākamā iespējamā ģenerālprokurora vārdu: Tieslietu padome nedēļas sākumā par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu. Par viņa kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai. Saiemā beidzot "uzzīmēta" jaunā novadu karte: pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas likums paredz, ka no 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības. Bet kopš trešdienas, 10. jūnija, atkal dzīvojam bez Covid ierobežojumiem. Šīs nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti. Diskutē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, “Latvijas Avīzes” žurnālists Māris Antonēvičs, laikraksta “Diena” žurnālists Romāns Meļņiks un žurnāla “IR” komentētājs Pauls Raudseps.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar basketbola treneri un sporta komentētāju Valdi Valteru.

Jau daudzus gadus rit diskusijas par īpašu galvaspilsētas statusu Rīgai. Jautājums ir aktuāls. Lielākoties ļaudis sūdzas par sabiedriskā transporta biļetēm. Rīgā visus pensionārus vadā par velti, bet ja kādam, kurš dzīvo ārpus Rīgas, jānokļūst, piemēram, pie ārsta, viņam ir jāmaksā pilna maksa. Jo Rīgas Satiksme pieder Rīgai, un tā rūpējas tikai par savējiem. Tomēr ir arī citi izaicinājumi. Daudzas ielas un tilti Rīgā ir dramatiskā stāvoklī, bet pašvaldība saka, ka pati visus remontdarbus nespēj finansēt. Vai nevajag daļu atbildības uzņemties arī valstij? Galu galā, Rīga nav tikai rīdziniekiem. Kādi ir par un pret? - diskutēsim par to šodien Krustpunktā. Diskusijā piedalās Latvijas pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga un Čiekurkalna attīstības biedrības valdes loceklis Kaspars Spunde.

"Šobrīd ārlietu dienesta galvenais uzdevums ir Eiropas Savienības budžeta sarunas un atbalsta programmas arī Latvijai Šobrīd tas ir visaktuālākais darbs," sarunā raidījumā Krustpunktā norāda Edgars Rinkēvičs.

Notiekošais ASV, Ķīnā un Honkongā, Covid-19 krīzes pārvarēšana Eiropā un pasaulē - ir tik daudz ko jautāt ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla „Delfi” žurnālists Ansis Īvāns un Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš.

Vērtējot aizvadīto ārkārtas situācijas laiku Edgars Rinkēvičs atzīst, ka "Ārlietu ministrijai, īpaši jau līdz maijam bija darba pilnas rokas, nodrošinot repatriāciju, gan mūsu tautiešiem, kas atradās ārpus Eiropas Savienības, gan Eiropā. Vēl joprojām ir jāsniedz konsulārā palīdzība. Pilnībā šis atbalsts un palīdzība repatriācijai nav beigusies".

"Darba netrūka, par garlaicību sūdzēties nevarēja, bet tā bija arī interesanta un laba pieredze, palīdzot mūsu cilvēkiem," vērtē Rinkēvičs.

Viņš arī min, ka aizvadītajā nedēļā jau ticies jau Tallinā klātienē ar Baltijas valstu un Polijas kolēģiem, sarunas bijušas par ceļojumu telpas paplašināšanu. Ministrs izsaka cerību, ka nākamā nedēļā Polija ļaus Baltijas valstu pilsoņiem ieraksties savā valstī bez pašizolācijas prasībām. Baltijas valstis jau iebraucējiem no Polijas to ļauj.

Trešdienās sazināmies ar reģionālajiem žurnālistiem, lai uzzinātu, kā reģionos uztver norises valstī un kādas šobrīd ir vietējās aktualitātes. Šoreiz pievēršamies aktualitātēm Kurzemē. Komentē Rietumu radio pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.