Krustpunktā

Kāpēc tik lielas emocijas Saeimā pēdējā laikā ir bijušas par vides piesārņojuma jautājumiem? Kas turpmāk būs citādi, vai ko var un vajag darīt citādi, nekā ir panākta vienošanās Eiropas līmenī, vērtējam Krustpunktā.

Analizē Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts), Saeimas deputāts,  Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (Progresīvie), biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Maksis Apinis un Ārvalstu investoru padomes (FICIL) eksperte, "SCHWENK Latvija Vides un juridiskā direktore, valdes locekle un Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētaja Evita Goša.

Pēc lielas opozīcijas pretestības Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus likumā „Par piesārņojumu”,  lai tādējādi pārņemu divas Eiropas Savienības direktīvas saistībā ar emisiju kvotu sistēmu paplašināšanu. Šobrīd emisiju kvotu sistēma attiecas uz lielajiem izmešu radītājiem enerģētikā un energoietilpīgajā rūpniecībā, bet direktīvas šo sistēmu attiecina uz arī uz autotransportu, ēku un vēl citiem papildus sektoriem. Direktīvu Eiropas Savienība plāno iedzīvināt no 2027.gada. Ko mūsu ekonomikai un iedzīvotājiem īsti nozīmē šī direktīva, kādēļ Saeimā par to bija tik liela cīņa, skaidrojam diskusijā.

Droni, droni un atkal droni - tie būtiski maina kara realitāti Ukrainā un liek pārskatīt visu drošības koncepciju arī Eiropā. Kāpēc tā un kam šajā ziņā ir jāgatavojas turpmāk? Krustpunktā Lielā intervija ar Zemessardzes kapteini Māri Bružu.

Klausītāji droši vien ir pamanījuši, ka pēdējā laikā mazāk runājam par izmaiņām Krievijas - Ukrainas kara frontē. Šo izmaiņu ir mazāk. Krievijai ir kļuvis grūtāk, šķiet, grauzties iekšā Ukrainas zemē. Protams, tiek minēta virkne iemeslu un nav jau tā, ka viss ir apstājies. Bet paši krievi savos kanālos apspriež faktu, ka tagad frontes līniju gandrīz pilnībā kontrolē ar droniem un virzība vairs nav nekur noslēpjama. Viss nonāk nežēlīgā uguns jūrā. Droni situāciju ir mainījuši it visur. 

Cilvēkresursi nav bezgalīgi, tāpēc kara stratēģija mainās. Tagad abas karojošās puses drīzāk cenšas izmantot lidaparātus, vienalga, kā mēs tos dēvētu, lai iznīcinātu objektus tuvumā vai tālu no frontes līnijas. Tas, šķiet, dod lielāku efektu nekā tikai centieni spītīgi tikt uz priekšu frontē. Droni mainījuši jauno kara realitāti, tā spriež "Telegram" kanālos. Vai tā ir? Ko tad nozīmē droni mūsdienās un cik mēs Eiropā vispār esam gatavi straujām pārmaiņām, kas notiek līdz ar tehnoloģiju attīstību. 

Latvijā lielākās emocijas pēdējās dienās ir virmojušas joprojām ap Stambulas konvenciju. Tagad neapmierinātie ir iesnieguši savu nacionālu konvencijas variantu, kuru parakstīs tikai Latvija, izstājoties no kopējās vienošanās. Otrs aktuālais temats bija ilgā ņemšanās ap izmešu kvotām un pieslēgšanos Eiropas Savienības direktīvām. Tikmēr pasaulē  neapšaubāmi galvenā ziņa ir panāktā vienošanās starp Izraēlu un "Hamās" par kara pārtraukšanu Gazā. Pagaidām gan tas ir pirmais solis. Lai arī to var dēvēt par Trampa panākumu, tomēr cerētā Nobela Miera prēmija viņam gājusi secen, to saņems Venecuēlas opozīcijas līdere.

Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, TVNET Grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne.

Kas šobrīd ir aktuālākais Latvijā, runājot par kultūras nozari, - attīstība, naudas taupīšana? Krustpunktā izvaicājam kultūras ministri Agnesi Lāci.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio 3 "Klasika" žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

Nelaimes gadījumi ar īrētajiem mikromobilitātes rīkiem raisījuši plašas diskusijas, kā sakārtot to lietošanu, lai pie šādiem braucamajiem netiku bērni, un lai braucēji paši būtu uzmanīgāki. Krustpunktā diskutē Ceļu satiksmes drošības dienesta satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, koplietošanas "e-velosipēdu" operatora "RIDE Mobility" izpilddirektors Edgars Jākobsons, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie), Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores vietniece Linda Rinkule. Sazināmies ar Latvijas Dzelzceļa galveno tehnisko inspektoru Daini Zvaneru.

Kamēr nenotiek nelaime, mēs nerīkojamies. Tā pēc pagājušajā nedēļā notikušās traģēdijas daudzi rakstīja sociālajos medijos. Runa ir par negadījumu, kurā iznomāts elektriskais mopēds pakļuva zem vilciena un bojā gāja divas pusaudzes. Traģēdija ir izvērtusies arī pretstāvē starp mopēda iznomātāju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kā arī Rīgas domi. Kam lielāka taisnība? Te daudziem domas dalās. Bet viens ir skaidrs - ir notikusi traģēdija, kura nedrīkstēja notikt. Ir virkne faktoru, kas būtu ļāvuši šo traģēdiju novērst, ja vien katrs rīkotos citādi. Tā kā ir, arī nedrīkst palikt. Tāpēc lielais jautājums ir - kādas mācības mums ir jāizdara pēc šīs šausminošās nelaimes? Par to arī diskusija Krustpunktā.

Trešdaļa skolu ir saskārušās ar būtiskām grūtībām, pārejot uz mācībām tikai latviešu valodā. Pilnā pāreja notika pakāpeniski triju gadu laikā un šogad jau mācībām visās klašu grupās jānotiek tikai latviešu valodā. Par spīti tam, ka mācības latviski daļā mācību priekšmetu jau notika, bet vidējā izglītībā šis process sākās jau pirms 20 gadiem, ne visu skolu pedagogi, skolu vide, arī ģimenes spējuši panākt, lai bērniem ir pietiekošas latviešu valodas zināšanas mācību vielas apgūšanai. Kādas ir problēmas un kāds plāns tās risināt, diskutējam Krustpunktā.

Analizē Rolands Ozols, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors, Jeļena Vediščeva, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas pārstāve, Rīgas 40. vidusskolas direktore, Kristīne Niedre-Lathere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos, un Edvarts Krusts, vēsturnieks, bijušais Rīgas 13. vidusskolas skolotājs.

Pirms neilga laika sociālajos medijos un politikas gaiteņos kaislīgākās diskusijas bija nevis par Stambulas konvenciju, bet gan zinātnes finansēšanu. Tiesa, ne runājot par to, kādēļ Latvijā zinātni, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, finansē tik skopi, bet kādēļ zinātnieki pēta lietas, kas nenes pienesumu tautsaimniecībā. Tematu aizsāka darba devēji, bet pārtvēra politiķi. Kā šajā situācija jūtas zinātnieki? Krustpunktā saruna ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesoru Vjačeslavu Kaščejevu.

Šī nedēļa sākās ar to, ka valdības koalīcijas partijas vienojās strādāt kopā par spīti visām domstarpībām saistībā ar opozīcijas ierosinājumu izstāties no Stambulas konvencijas un Zaļo un zemnieku savienības atbalstu tam. Tomēr savstarpējā vārdu apmaiņa liek šaubīties par iespēju sastrādāties. To, cik lemtspējīga ir koalīcija, raksturo arī opozīcijas spēja noraut kvorumu, šoreiz balsojot par emisijas kvotu direktīvu.

Ar grūtībām saskārusies arī ASV valdība, tur apturēts valsts iestāžu darbs, nespējot vienoties par budžetu. Iepriekš tas notika Donalda Trampa iepriekšējās prezidentūras laikā. Par šiem un citiem, diemžēl arī traģiskiem nedēļas notikumiem runājam raidījumā Krustpunktā.

Analizē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonevičs, TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

.

Mežu izciršana, kāpu apbūve, izskan minējusi, ka patiesie iemesli valdības krīzei varētu būt šie. Krustpunktā izvaicājam Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektori Lauru Anteinu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnālists Ģirts Zvirbulis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Balsojums par Stambulas konvencijas atcelšanu ir pamatīgi saasinājis attiecības valdības partneru starpā un arī uzjundījis jautājumus, vai šī konvencija palīdz vai nepalīdz mazināt vardarbību pret sievietēm. Kā veicas šajā jomā, kādi ir dati, atrisinātās un neatrisinātās problēmas, par to saruna Krustpunktā. 

Analizē biedrības "Centrs MARTA" vadītāja Iluta Lāce, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, tiesībsardze Karina Palkova un Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieka vietniece Tatjana Caune.

Centieni sašūpot valdību un pēc gada gaidāmās Saeimas vēlēšanas ir negaidīti atkal aktualizējis jautājumu par vardarbību pret sievietēm un Stambulas konvenciju. Redzēs, kas notiks tālāk Saeimā, vai valdība izdzīvos vai neizdzīvos, kad šis jautājums par izstāšanos no konvencijas tiks likts uz balsošanu tālāk. Bet pagaidām koalīcija ir apņēmusies vispirms pieņemt budžetu, jo saprot, ka citādi iestāsies valstī grūti vadāmi laiki. Tikmēr labklājības ministram jāgatavo atskaite par to, kas ir darīts, lai nodrošinātu šīs konvencijas principu ieviešanu. Jautājums ir vietā - patiešām, ko konvencija ir labu vai sliktu izdarījusi, kāpēc sūdzību skaits par vardarbību nav mazinājies? Kāds irt līdzšinējam darbam ir rezultāts?