Krustpunktā

Par spīti spriedzei, kas valdības partneru starpā saasinājās pēc Zaļo un zemnieku savienības balsojuma par Stambulas konvencijas atcelšanu, partneri nolēmuši – tie strādās kopā tālāk. Nav atlaists neviens ministrs, un arī valdība nav kritusi. Bet, vai jautājums par konvencijas tālāko likteni ir atrisināts? Vai koalīcijā „var detonēt vēl kāds spridzeklis” vai varbūt tas pats? Par ko partijas var un par ko nevar vienoties savstarpējā sadarbībā? Un ja nevar - ko darīt tālāk? Krustpunktā par politisko situāciju valstī diskutē partiju pārstāvji. Analizē "Jaunās Vienotības" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis, partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Indriksone.

Par spīti spriedzei, kas valdības partneru starpā saasinājās pēc ZZS balsojuma par Stambulas konvencijas atcelšanu, partneri nolēmuši – tie strādās kopā tālāk. Nav atlaists neviens ministrs, un arī valdība nav kritusi. Bet, vai jautājums par konvencijas tālāko likteni ir atrisināts? Vai koalīcijā „var detonēt vēl kāds spridzeklis” vai varbūt tas pats? To mēs skaidrosim šodien, kad uz diskusiju esam aicinājuši valdības koalīcijas un arī divu opozīcijas partiju pārstāvjus.

Vērtību jautājumi raisa diskusijas un domstarpības, kādus šķeļ, citus vieno. Par konservatīvo un liberālo, par spēju vienoties, pieņemt citam citu vai šaut nost, kā to dara Amerikā. Krustpunktā intervija ar teologu, domātāju, kopienas "Elizeja" dibinātāju Induli Paiču.

Stambulas konvencija atkal ir politiskajā dienaskārtībā, radot pat draudus valdības stabilitātei, tikmēr Rīgā problēmas, šķiet rada migranti, ir sākti reidi. Jārunā arī par Krievijas provokācijām šajā nedēļā. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka, Latvijas Radio žurnālists Kārlis Arājs un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.

Nākamā gada budžeta projekta aprises ir jau zināmas, tagad turpinās sarunas par detaļām. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Aiga Pelane no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Ivo Butkevičs no TV3.

Nākamajā gadā gaidāmo vēlēšanu tuvums jūtams arvien vairāk. Arī valdības partiju attiecībās un it īpaši, kad runa ir par 2026. gada budžetu. Kas notiek valdības koalīcijā, par to politikas un sabiedrisko attiecību ekspertu diskusija raidījumā Krustpunktā. Analizē sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks, politoloģe Iveta Kažoka, socioloģe Ieva Strode un politologs Juris Rozenvalds.

Pēc gada mēs atkal dosimies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos nākamo Saeimas sastāvu. Gaida atkal mūsu politiskās diskusijas, partiju reklamēšanās sociālajos medijos, reklāmas stendi uz ielām. Tomēr partijas saprot, ka nevar gaidīt tikai pēdējo brīdi. Vērojot to, kas tagad notiek, šķiet, ka vismaz atsevišķas partijas ir jau uzsākušas darboties aktīvi tagad. Budžeta pieņemšanā skaļākās diskusijas, kā redzam, izvērsās nevis par to, kur naudu taupīt, bet gan par to, ko vēl patīkamu tautai izdarīt. Saeimā lielā spriešana gaidāma par jauniešu piedalīšanos praida gājienos, par pubertātes bloķēšanu. Izskatās, arī koalīcijā strādāt kļūst grūtāk. Ir atkal tā pazīstamā situācija, kad partneri jau domā par to, kā katrs pozicionēsies vēlētāju acīs, nevis ko labāk kopā izdarīt. Kas tad mūs gaida šajā gadā līdz nākamās Saeimas vēlēšanām?

Vai un cik lielā mērā valstij jānosaka, ko pēta zinātnieki? Vai katram pētījumam ir jānes labums tautsaimniecībai? Diskusija par to ir raisījusies pēc tam, kad Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors sociālajos medijos ielika saiti uz 16,8 miljoniem vērtām fundamentālo un lietišķo pētījumu programmām ar pavadtekstu – „pētiet paši, kas no šī varētu noderēt tautsaimniecībai vai ekonomikai un kas sociālās vides uzlabošanai vai paredzami pašsaprotamu lietu konstatācijai”. Pēc tam šo jautājumu pārtvēra arī politiķi. Vai zinātniekiem jābūt pilnīgi brīvām rokām, izvēloties pētījumu tēmas un kādēļ nodokļu maksātājiem to finansēt?

Par to Krustpunktā diskutē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Vidzemes Augstskolas akadēmiskā prorektore Ieva Zaumane, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Mārcis Auziņš, un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Lana Frančeska Dreimane.

ASV konservatīvā aktīvista, Donalda Trampa sabiedrotā Čārlija Kērka slepkavība ir spēcīgi saasinājusi attiecības starp dažādām sabiedrības grupām Savienotajās Valstīs, bet nevar noliegt, ka tās jau bija sakaitētas iepriekš. Kērka uzskati, viņam vēl dzīvam esot, raisīja ļoti pretrunīgus viedokļus, bet pēc viņa nošaušanas aktīvista publiska kritika Savienotajās Valstīs kļūst par tabu un noved arī pie nepatīkamām sekām, kas savā ziņā šķiet kā turpinājums Trampa jau aizsāktajai politikai, asi vēršoties pret politiskajiem pretiniekiem.

Ko nozīmē sabiedrības polarizācija Savienotajās Valstīs, kāda ir šo procesu ietekme pasaulē, par to saruna Krustpunktā ar ārpolitikas pētnieku, Latvijas Universitātes pasniedzēju Andi Kudoru.

Koalīcija ir konceptuāli vienojusies par nākamā gada budžetu, bet viegls ceļš diez vai ir gaidāms, jo Zaļo un zemnieku savienība nāk ar savām prasībām budžeta atbalstam. Par vienu no tām – pievienotās vērtības nodokļa samazinātu likmi atsevišķiem produktiem vienošanās esot panākta, tomēr ir vēl arī citi jautājumi, kur vienoties varētu būt grūtāk. Tas ir lauku skolu tīkls un diskusija par mežu likumu arī varētu būt karsta. Katrā ziņā attiecības koalīcijā nākamā gadā gaidāmo Saeimas vēlēšanu apstākļos ir interesants temats. Tas ir viens no tematiem nedēļas notikumu apskatā, ko kopā ar žurnālistiem apspriežam raidījumā Krustpunktā.

Analizē TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnāliste Guna Gleizde, Latvijas TV Ziņu dienesta kolēģis Ģirts Zvirbulis, Romāns Meļņiks no TV24 un Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Pričins.

Valsts Kontrole nākusi klajā ar revīziju slimnīcās, kur konstatēts, ka slimnīcu sadalījums pa līmeņiem nestrādā, finansējums pa slimnīcām netiek taisnīgi sadalīts un galu galā netiek nodrošināta vienlīdzīga un kvalitatīva aprūpe. Daudzas slimnīcas faktiski nespēj nodrošināt pakalpojumus, ir arī gadījumi, kad dežurējošie speciālisti slimnīcā ir tikai uz papīra. Tikmēr mediķu arodbiedrība prasa nozarē algu pieaugumu. Kā tikt galā ar izaicinājumiem? Krustpunktā izjautājam veselības ministru Hosamu Abu Meri.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Zanda Ozola-Balode no Latvijas TV Ziņu dienesta un Anija Pelūde, žurnāla "Ievas Veselība" galvenā redaktore.

Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi Mežu likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu vairākām koku sugām, ir raisījusi plašus iebildumus gan pēc grozījumu būtības, gan arī veida, kā ministrija tos virza. Par to ar ministriju pārstāvjiem un ekspertiem diskutējam raidījumā Krustpunktā.

Raidījuma viesi: bioloģijas doktors Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste un Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Āris Jansons.

Mežu apsaimniekošana ir viens no tematiem, par ko Krustpunktā runā regulāri. Arī primāri bieži vien par to gādā vai nu Zemkopības, vai Vides ministrija, jo tiek rosinātas izmaiņas likumos, kas izraisa plašāku interesi, vai arī pretestību. Savulaik pat Satversmes tiesa bija iesaistīta notikumos, tāpēc var sacīt droši, ka šī nozare nav atstāta bez uzmanības. Šobrīd ir runa pat par vairākiem jautājumiem, par ko uztraukumu ir pauduši vides aizstāvji. Proti, Zemkopības ministrija virza caur valdību grozījumus Meža likumā, un ir vairāki punkti, par kuru jēgu un vajadzību ir jātiek skaidrībā.