Krustpunktā

Atgriežamies pie jautājuma par izdienas pensijām un esošās sistēmas pārskatīšanu. Krustpunktā ir bijušas vairākas sarunas ar politiķiem par šo, bet viņi paši arī rosinājuši uz raidījumu aicināt sociālos partnerus un citus iesaistītos, kuru teiktajā viņi saka ieklausāmies. Cik daudz ieklausās? Par to droši vien varam diskutēt. Studijā sociālie partneri no tām institūcijām, kuru viedoklis būs svarīgs, spriežot par šīm izmaiņām. Krustpunktā diskutē Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos Pēteris Vilks, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzens un Latvijas darba devēju konfederācijas sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns.

Viņa partija pēc vēlētāju atbalsta vēlēšanās ierindojās vien piektajā vietā, taču tieši viņš kļuva par pilsētas mēru, nomainot Latvijā visilgāk pašvaldību vadījušo Andri Rāviņu. Krustpunktā Lielā intervija ar Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Daģi.

Pagājušajā pirmdienā Krustpunktā studijā bija jaunievēlētais Līvānu mērs Dāvids Rubens. Bija interesanti runāt ar 24 gadus jaunu cilvēku, kurš spējis ieinteresēt sava novada iedzīvotājus. Vēlēšanās cilvēki viņam deva pārliecinošu mandātu pārmaiņām pašvaldībā. Viņš ir kļuvis par visjaunāko domes vadītāju Latvijā. Līvānos domes vadība nebija mainījusies 23 gadus, bet Jelgavā - 24 gadus. Taču šīs vasaras vēlēšanas arī Jelgavā ir nesušas pārmaiņas. Tur visilgāk pilsētu vadījušo Andri Rāviņu nomainījis Mārtiņš Daģis. Daudziem noteikti, it īpaši ārpus Jelgavas, viņš nav pazīstams, tāpēc esam viņu aicinājuši uz interviju.

Krustpunktā pārrunājam nedēļas aktualitātes. Ne vienam vien deputātam ir problēmas ar pareizas informācijas sniegšanu par savu izglītību. Vai vajag ļaut pašvaldībām regulēt būvniecību kāpu zonā. Jārunā arī par tirdzniecības vienošanos starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Aktualitātes analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins, žurnāla "SestDIENA" galvenā redaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne un TV24 žurnāliste Anita Daukšte.

Par dabas aizsardzību, reģionālo attīstību un digitālo transformāciju Krustpunktā VIP intervija ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un portāla TVNET žurnālists Jānis Tereško.

Krustpunktā diskusija: Ko ekonomikai nozīmē Trampa un Leienas panāktā vienošanās par muitas tarifiem? Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis un ekonomists un uzņēmējs Guntars Vītols.

ASV un Eiropa ir panākušas vienošanos par savstarpējo tirdzniecību un muitas tarifiem. To uzzinājām 27. jūlija vakarā pēc tam, kad Donalds Tramps bija ticies ar Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu Skotijā, kur viņš bija atbraucis arī uzspēlēt golfu. Bet vienošanās saturs Eiropas valstīs nav raisījis sajūsmas pilnas ovācijas. Fakts, ka vienošanās vispār panākta, ir labs, bet... Seko visdažādākie vērtējumi. Politikai mazliet pieskarsimies raidījumā Divas puslodes, bet, ja šī vienošanās tiešām stāsies spēkā, kāda būs tā ietekme uz ekonomiku, biznesu un tirdzniecību kopumā?

Krustpunktā diskusija: Ekonomikas ministrija (EM) rosina atcelt likumā noteiktos aizliegumus būvēties kāpu zonā, atstājot pašvaldību ziņā izlemt - ļaut būvniecību vai nē. Vai šis ir izsvērts lēmums un kāpēc tas aktualizēts? Analizē Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, Latvijas Dabas fonda pārstāve Lelde Eņģele.

Sazināmies ar Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes locekli Uldi Kronblūmu un Talsu novada domes priekšsēdētāju Ansi Bērziņu.

Vai vajag ļaut pašvaldībām vairāk izlemt - apbūvēt savu teritoriju pie jūras vai nē, ko tur drīkst, ko nedrīkst darīt? Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz noņemt aizliegumu būvēties kāpās, ja pašvaldību teritorijas plānojumā tas ir paredzēts. Pilsētās jau šādu dabu varēja veikt, bet, ja pieņems izmaiņas likumā, tad varēs būvēt arī ciematos. Tāpat nebūs vairs ierobežojumu būvēt lielākas ēkas. Paredzēts no likuma izņemt to daļu, kas ierobežo būvju apjomu. Vides organizācijas ceļ trauksmi.

Gados visjaunākais pilsētas un novada vadītājs, kas spēja pārliecināt vēlētājus un no amata gāzt ļoti ilggadējo novada vadītāju. Krustpunktā Lielā intervija ar Līvānu novada domes priekšsēdētāju Dāvidu Rubenu.

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Analizē Anastasija Teterenko-Supe, ziņu aģentūras LETA žurnāliste, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece, Nellija Ločmele, žurnāla "IR" galvenā redaktore, un Romāns Meļņiks, TV24 žurnālists.

Piektdienās apkopojam nedēļas norises Latvijas politikā. Ir atvaļinājumu laiks, arī valdība  ir paņēmusi pāris nedēļu brīvdienas. Bet dzīve nav apstājusies, ir notikumi, kurus apspriest. Viens no tiem - Jūrmalā notika šaha turnīrs, un tajā piedalījās arī bijušais Krievijas vicepremjers, tuvs Putina draugs un arī bijušā premjera un prezidenta Medvedeva draugs Arkādijs Dvorkovičs. Viņš ir Pasaules šaha federācijas vadītājs un kopā ar savu dēlu viņš šeit spēlē šahu. Formāli likums nav pārkāpts, Dana Reizniece skaidroja, ka viņš nepārstāvēja Krieviju, bet bija kā neatkarīgais dalībnieks.

Vēl temati, kurus analizē studijā:

Krustpunktā VIP intervija: Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

1. augustā apritēs gads, kopš Zaiga Liepiņa stājusies Patērētāju tiesību aizsardzības biroja vadītājas amatā. 

"Īpaši aktuāli ir veidot patērētāju aizsardzību, kas veicina dinamisku un efektīvu uzņēmējdarbības vidi, lai uzņēmumi varētu attīstīties, un svarīgs ir patērētāju pieprasījums, kas veicina inovācijas un ekonomikas attīstību un kas motivē uzņēmumus veidot godīgas cenas, kā arī labu produktu un pakalpojumu kvalitāti," tā Zaiga Liepiņa teica pirms gada un to varēja izlasīt Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

Zaiga Liepiņa atzīst, ka zem šiem vārdiem var parakstīties arī tagad.

"Man un maniem kolēģiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ir ļoti būtiski, lai tirgus strādātu taisnīgi, lai taisnīgums būtu gan patērētājiem, gan uzņēmējiem un varētu piedāvāt tirgus drošas preces un pakalpojumus, patērētāji varētu tam uzticēties. Un, protams, lai šis regulējums nebremzētu mūsu inovāciju attīstību," bilst Zaiga Liepiņa. "Mēs redzam arī arvien vairāk un vairāk nāk dažādi regulējumi arī no Eiropas Savienības, kas ir jāievieš, tomēr mēs mēģinām skatīties caur prizmu, kā regulējumus vienu ar otru integrēt un neradīt papildus slogu uzņēmējiem. Lai būtu kompleksa pieeja šajā visā."

Krustpunktā diskusija: Izglītības un zinātnes ministrija sola līdz gada beigām apstiprināt jaunu sporta finansēšanas modeli. Kādam tam jābūt? Un kas nestrādā esošajā kārtībā? Analizē Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Saeimas Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs (Jaunā Vienotība), Vladimirs Šteinbergs, Latvijas Sporta federāciju padomes priekšsēdētājs, Raitis Keselis, Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs, un Anda Pūpola, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāve.

Latvijas sporta nozare ir pelnījusi saprotamus, caurskatāmus un vienlīdzīgus kritērijus finansējuma sadalē, nodrošinot taisnīgumu un atklātu konkurenci. Nodokļu maksātājiem ir svarīgi zināt katra eiro izlietojumu un ieguvumu sabiedrībai. Šādi par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija pamato nepieciešamās pārmaiņas sporta jomas finansēšanā. Izmaiņas būšot cieši saistītas ar valsts prioritātēm sporta attīstībā, tostarp sekmējot bērnu, jauniešu un tautas sporta attīstību un sabiedrības fiziskās veselības veicināšanu. 

To, kā tiek tērēta valsts nauda sporta ne nesen plašāk analizēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Pārbaudē atklātas virkne nepilnību, esot risks, ka nauda netiek sadalīta atbilstoši galvenajām prioritātēm un godprātīgi sabiedrības interesēs. Par sportu un naudu diskusija Krustpunktā.