Krustpunktā

Jau otro gadu vasaras vidus Rīgā topošajiem vidusskolēniem ir visnotaļ murgains klašu komplektēšanas haotiskuma dēļ. Tomēr tas liek arī uzdot jautājumus par kvalitatīvas vidējās izglītības pieejamību visā valstī. Cik efektīva ir uzņemšanas kārtība vidusskolās, par to diskutējam raidījumā Krustpunktā.

Raidījuma viesi: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina (Jaunā Vienotība), Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības un valsts valodas politikas jautājumos Kristīne Niedre-Lathere un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Iveta Ratinīka.

Partiju finansēšana no valsts budžeta tika ieviesta ar domu mazināt atkarību no sponsoriem, bet vienlaikus arī uzlabot to darba kvalitāti. Pēdējais pēc ekspertu domām, diemžēl nav sasniegts. Vai nav laiks mainīt partiju finansēšanas nosacījumus, par to diskutējam ar politiķiem Krustpunktā.

Raidījuma viesi: "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa un Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

Gandrīz visas ministrijas šogad strādā pie tēriņu samazināšanas, tādēļ likumsakarīgs jautājums ir arī par partiju finansējumu. No budžeta tās pērn saņēma kopumā 6,65 miljonus eiro. Visvairāk jeb 1,12 miljoni eiro piešķirti "Jaunajai Vienotībai", nepilni 900 tūkstoši – Zaļo un zemnieku savienībai, pāri pa 790 tūkstošiem – "Apvienotajam sarakstam", 752 tūkstoši – Nacionālajai apvienībai. Ap pus miljonam arī "Stabilitātei", "Progresīvajiem" un "Latvija pirmajā vietā".

Diskusijā pievēršamies diviem aspektiem – vai partijas solidāri piedalās taupīšanā un otrs – kā šis finansējums tiek izmantots un vai sasniedz visus mērķus – partiju neatkarību no sponsoriem un to darba kvalitātes uzlabošanu?

Pirms pieciem gadiem, protestējot pret Aleksandra Lukašenko kārtējo atgriešanos amatā, Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku. Pēc ilgajiem protestiem autoritārisma žņaugi tomēr palika ciešāki, daudzi aizmuka no valsts. Tagad Baltkrievija ir Krievijas ciešākais sabiedrotais karā pret Ukrainu, tā veic nemitīgus hibrīduzbrukumus mums un citiem kaimiņiem, bet disidenti sēž cietumā. Vai pārmaiņas Baltkrievijā iespējamas tikai pēc Krievijas sakāves?

Par to Krustpunktā sarunājamies ar bijušo un šobrīd pēdējo Latvijas vētnieku Baltkrievijā, tagad Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Einaru Semani.

Ministrijas ir nākušas klajā ar taupības pasākumiem nākamā gada budžetā, ir plānota gan darbinieku skaita samazināšana, gan iestāžu reorganizācija. Pie vēlēto amatpersonu atalgojuma iesaldēšanas koalīcija strādāšot, bet vēl mazāka atsaucība ir par partiju finansēšanas mazināšanu. Tikmēr visas pašvaldības tikušas pie mēriem un Valsts Drošības dienests jau sācis saņemt pieteikumus par valsts noslēpuma pielaižu saņemšanu domju vadītājiem.

Bet šķiet par taupību domā ne visas domes, vismaz attiecība uz vicemēru amatu skaitu. Rēzeknē, kas izslavēta ar bēdīgo finanšu situāciju, atvēziens ir vēl plašāks, jo viens no pirmajiem jaunievēlētās domes plāniem ir atjaunot bezmaksas sabiedrisko transportu tiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu.

Par to un citām nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.

Dzelzceļa jautājumi šodien būs mūsu uzmanības lokā. Dzelzceļš kā satiksmes mugurkauls laikam arvien ir aktuāla doma Latvijā, tomēr tas nozīmē, ka jāveic nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā. Bet peļņa ar dzelzceļa pārvadājumiem noteikti nav tāda kā bija kādreiz. Pēc dažiem gadiem jau ceram arī uz Eiropas platuma dzelzceļu, kas būs vietām jāsalāgo ar esošo. Kas notiek dzelzceļa jomā? Krustpunktā izjautājam VAS "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētāju Arti Grinbergu.

Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālsti Sandru Dieziņu un "Dienas bizness" žurnālistu Māri Ķirsonu.

Krustpunktā diskusija: Vai darba nespējas lapās būtu obligāti norādāma arī diagnoze? Kāpēc tas būtu vajadzīgs un vai neaizskar pacientu tiesības uz privātumu?

Par to diskusijā piedalās Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, juriste Karina Palkova un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Kā panākt, ka politiskās partijas reģionos, īpaši Latgalē, izvērš plašāku darbību? Par to diskusija studijā, kurā piedalās PROVIDUS direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds, Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Artūrs Bikovs, kā arī sarunai pievienojas biedrības "New East" pārstāvis Viktors Andruškevičs.

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Universitātes profesors un domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs Daunis Auers.

Šīs nedēļas aktualitātes vērtējam kopā ar TV24 žurnālistu Ansi Bogustovu, Latvijas Universitātes pasniedzēju Mārtiņu Pričinu un žurnāla "Ir" galveno redaktori Nelliju Ločmeli.

Krustpunktā VIP intervija: Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina. Viņu iztaujājam kopā ar TVNET ziņu redaktoru Jāni Tereško un TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku.