Krustpunktā

Kandidātu saraksti pašvaldību vēlēšanām iesniegtiu. Lai arī vidēji uz vienu vietu vietvarās pretendē apmēram astoņi kandidāti, šajā gadījumā tā ir vidējā temperatūra slimnīcā, jo konkurence dažādās pašvaldībās krietni atšķiras. Piemēram, iegūt kādu no 15 deputātu vietām Daugavpilī būs divreiz grūtāk nekā iegūt kādu no 15 deputātu vietām Augšdaugavas novadā, kas ir pie Daugavpils. Nevarētu arī sacīt, ka visām nacionālā mēroga partijām visa Latvija šķiet vienlīdz interesanta. Vērtējam, kāda veidojas situācija, tuvojoties šā gada pašvaldību vēlēšanām, kas vēlētājiem varētu šķist svarīgākais un kam vajadzētu pievērst uzmanību?

Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga.

Krustpunktā Lielā intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru filozofu Ventu Sīli.

Pasaules ziņās nepārprotami galvenā uzmanība ir pievērsta Donalda Trampa muitas tarifiem. Latvijā no amata atstādināts "airBaltic" vadītājs Martins Gauss. Savukārt partijas ir iesniegušas visus kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām. Krustpunktā aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs un Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

Pirms uzņēmuma akciju kotēšanas biržā atbrīvot no darba tā vadītāju - cik tas bija pareizs un nepieciešams lēmums? Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Ati Švinku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.

Pagājušājā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps izsludināja muitas tarifus gandrīz visām ārvalstīm. Kā šie tarifi īstermiņā un ilgtermiņā ietekmēs globālo un atsevišķu valstu ekonomikas?

Analizē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ģirts Rungainis, SSE Riga profesors, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka, Latvijas eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns un "Swedbank" galvena ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Jādomā, nav taču tā, ka Donalds Tramps ir vienkārši sajucis prātā un nesaprot, ko dara, īpaši, ja mēs runājam par ekonomiku vai finansēm. Tomēr biznesa cilvēks, acīmredzot ar savu komandu ir veicis zināmus aprēķinus, kas notiks jeb kam ir jānotiek, ASV ieviešot tādu muitas tarifus praktiski ar visu pasauli. Tajā pašā laikā, protams, pasaulē vispār nekad neko nevar prognozēt ar pilnu pārliecību, jo ir pārāk daudz nezināmā. Visa mūsu rīcība, mūsu izvēles, kaut arī prognozējamas, tomēr ir spontānas. Vai Trampam izdosies panākt to, ko viņš grib? Arī raidījumā gribam modelēt tālākos notikumus tikai no sava skatupunkta, jo viena lieta, kā visu saredz ASV prezidents, otra lieta - kā tas izskatās ar citu cilvēku, ne mazāk zinošu un gudru cilvēku, acīm. Uz diskusiju esam aicinājuši vairākus cilvēkus, kas orientējas ekonomikā un finansēs.

Kopš marta beigām darbojas pēc premjeres rīkojuma izveidotā Birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Jau izskanējuši pirmie piedāvājumi, bet Arodbiedrību savienība, kas rīcības grupā nav pārstāvēta, jau paudusi bažas, vai birokrātijas mazināšana beigās neizvērtīsies par darba devēju izdevumu mazināšanu uz darbinieku rēķina. Katrā ziņā publiski izskanējušie termiņi rīcības grupas darbībai nav tālu, bet plāni, ko tā apņēmusies paveikt, ir diezgan visaptveroši. Pēc kādiem principiem lemj, kur un kā mazināt birokrātiju?

Krustpunktā diskutē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka un Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.

Ar jēdzienu uzbrukums 21.gadsimtā vairs nesaprotam tikai fizisku uzbrukumu, tas var būt arī digitāls, bet tas ne vienmēr būs mazāk postošs par fizisko. Jau 14 gadus Latvijā darbojas kiberincidentu novēršanas institūcija "Cert.lv", tā darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā.  "Cert.lv" gan sniedz atbalstu IT incidentu novēršanā, gan uztur un aktualizē informāciju par šiem apdraudējumiem. Kādi ir aktuālie drošības apdraudējumi, par to saruna Krustpunktā ar "Cert.lv" vadītājas vietnieku Vari Teivānu.

ASV prezidents Donalds Tramps šonedēļ paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, Eiropas Savienības tajā skaitā. Draudēts tika jau sen, nu tas ir izpildījies. Eiropas Savienībā tagad spriež, kā atbildēt. Bet vairākas dienas daudzi ar klusām, bet veltām cerībām gaidīja ziņas no Lietuvas, kur mācību laikā purvā bija pazuduši četri ASV karavīri, kuri diemžēl tika atrasti miruši. Viņu bruņumašīna bija nogrimusi purvā. Ir vairāki apspriežami notikumi arī tepat Latvijā, gan par pirmajiem izskanējušajiem birokrātijas mazināšanas pasākumiem, gan aizturētām Jēkabpils amatpersonām. Birokrātijas samazināšanas rīcības grupa nākusi klajā ar priekšlikumu birokrātiju ierobežot, samazinot obligātās veselības pārbaudes (OVP).

Par nedēļas notikumiem ar žurnālistiem diskutējam Krustpunktā. Aktualitātes analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, žurnālists Raimonds Rudzāts un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins.

Atkal pamatīgas svārstības ir redzamas elektrības tirgū. Bet šī nav vienīgā nozares aktualitāte. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un Latvijas TV žurnālists Krišs Kairis.

Lai arī Latvijas sabiedrība labprāt kritizē politiķu darbu, pašu pilsoņu kopums nav tik aktīvs iesaistīties. Tikai dažām politiskajā partijām biedru skaits pārsniedz tūkstoti. Kādēļ sabiedrības iesaiste partijās ir tik kūtra, par to diskusija Krustpunktā. Analizē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, konservatīvās domas žurnāla "Telos" redaktors un biedrības "Austošā Saule" valdes loceklis Krišjānis Lācis, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Pagājušajā trešdienā Krustpunktā bija diskusija par to, kas notiek un notiks ar Rietumu demokrātiju, pie varas nokļūstot mantkārīgākiem, negausīgākiem cilvēkiem. Jautājām, ko darīt, lai saglabātu brīvību, kas mums. Vēsturnieks Valdis Kuzmins sacīja, ka ir jāsāk pašiem ar sevi, kaut vai jākļūst politiski aktīvākiem. Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm, nemaz nerunājot par citām demokrātijām, nav partijas to klasiskajā izpratnē, viņaprāt, ar desmitiem un simtiem tūkstoši biedru, bet gan tādi politiski elitāri klubiņi, kuros piedalās vien ļoti mazs skaits cilvēku. Tā nu tas ir. Mēs arī šad tad raidījumos stāstām par priekšvēlēšanām kādā no valstīm, kur partiju biedri vēl savas partijas vadību. Tur šīs vēlēšanas notiek valsts mērogā, piedalās simtiem, tūkstošiem, pat miljons partijas biedru.

Latvijā nekas tāds nav iedomājams. Kāpēc tā? Ko tas nozīmē mūsu demokrātijai? Vai mums ar to ir jāsamierinās?