Kamēr pasaulē, šķiet situācija kļūst arvien nokaitētāka, Latvijā šī ir bijusi samērā mierīga nedēļa, nav būtiski skaļu ziņu, nav bijuši dramatiski notikumi. Līdz ar to pievēršamies ziņām, kam citās reizēs neatliek laika. Runājam arī par pasaules notikumu atskaņām. Aktualitātes analizē žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.

Ilgstoši vadījis opozīcijas darbu, nu viņam ir iespēja uzņemties lielāku atbildību, rīkoties. Kādi ir pirmie secinājumi un ieceres? Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Skolotāju slepkavība Francijā, tad šaušana Briselē. It kā jau nav tādas tiešas saiknes ar Izraēlu, bet spriedze gaisā virmo. Vācijā vai Francijā gandrīz katru dienu kāds saņem spridzināšanas draudus, viens vīrietis vakar Vācijā arestēts. Ziņās izskanējusi informācijā par spriedzi studentu vidu Rīgas Stradiņa universitātē. Protams, pasaulē ļoti plašās par un pret demonstrācijas daudzās valstīs un pilsētās, fotogrāfijas plašsaziņas līdzekļos un ieraksti sociālajos medijos ļaudīs raisa nemieru. Iebrukums Izraēlā ir satricinājis visu pasauli un pazeminājis drošības līmeni arī Rietumvalstīs. Kā traģiskie notikumi Tuvajos Austrumos ietekmēs mūs Eiropā? Krustpunktā analizē un vērtē sociālantropoloģe Aivita Putniņa, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (Jaunā Vienotība) un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Kārtējais gadījums, kad Baltijas jūrā ir sabojāta kritiskā infrastruktūra, liek domāt par to, kādas ir iespējas tās pasargāšanai. Pēdējais incidents Somu līcī, kad līdzīgā laikā ar gāzes vadu tika bojātas arī telekomunikāciju kabelis, ir raisījis aizdomas par Krievijas iesaisti, lai gan tieši tas netiek apgalvots. Skaidrs ir viens, kritiskā infrastruktūra jūras ūdeņos ir daudz mazāk pasargāta, nekā mēs gribētu, un, protams, ir jautājums, kā ir ar infrastruktūru valsts teritorijā, vēl jo vairāk tādēļ, ka to apdraud ne tikai mehāniska iedarbība. Krustpunktā diskutē "CERT.LV" vadītājas vietnieks Varis Teivāns, Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Aivars Puriņš, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).

Pasaules universitāšu reitingu tabulās Latvijas augstākās izglītības iestādes nav labākajās vietās. Britu veidotajā topā neviena no Latvijas augstskolām vairs nav pirmajā tūkstotī, to saista ar kritēriju maiņu, kā šīs reitingu tabulas veido un kur lielāku uzmanību tagad pievērš pētniecības kvalitātē. Valsts ieguldījums zinātnē gadiem ilgi ir bijis sāpīgs jautājums, un, lai gan finansējums zinātnei pieaugs, tomēr tas arvien ir pārāk mazs, tajā skaitā, lai Latvija varētu godam konkurēt šajā laukā. Krustpunktā Lielā intervija ar Rīgas Tehniskās universitātes rektoru Tāli Juhnu.

Likuma grozījumi, kas paredzēja plašāku iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, tajā skaitā dāvanu uzskaiti, būs jāpārstrādā. Tā lēmusi valdība. Tikmēr daudzi pedagogi ir vīlušies šonedēļ, saņemot jaunās algas. Izglītības un zinātnes ministrija un pašvaldības viena uz otru rāda ar pirkstu, meklējot vainīgo. Aktualitātes Krustpunktā analizē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs, un Latvijas Radio 1 raidījumu producente Sarmīte Kolāte.

Jaunās kultūras ministres izteikumi raisījuši neizpratni un daudz strīdu. Krustpunktā izvaicājam kultūras ministri Agnesi Loginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radoi 3 "Klasika" redaktore Anete Ašmane-Vilsone un portāla "Satori" redaktors Andrejs Vīksna.

Krustpunktā diskusija. Valdībā apspriež plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai n;akamajiem trijiem gadiem. Tajā paredzēta arī skaidras naudas aprites ierobežošana un plašāku iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Par iecerētajām pārmaiņām Krustpunktā disktutē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors Atis Bičkovskis, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš un Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāte Aiva Vīksna (Apvienotais saraksts).

Pagājušā nedēļā kolēģi no Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas stāstīja par cīņu pret ēnu ekonomiku Latvijā, kāpēc tā nesekmējas. Viņi arī pieminēja Finanšu ministrijā tapušo plānu nākamajiem gadiem, ko darīt, lai situāciju uzlabotu. Pāri par 50 priekšlikumiem ir izstrādāti un nosūtīti dažādiem partneriem izvērtēšanai. Viens no strīdīgākajiem priekšlikumiem kaut kādā mērā šobrīd jau ir apturēts, runa ir par vēlmi ieviest visaptverošu ienākumu deklarāciju. Bet ir arī virkne citu interesantu rosinājumu. Tā kā plānam ir vairākas sadaļas, tad nepilnas stundas diskusijā varam paspēt ielūkoties tikai vienā no tām. Ja reiz ienākumu deklarēšanas ideja ir raisījusi pirmā pretestība, interesanti šķita analizēt sadaļu par skaidras naudas aprites mazināšanu. Vai šādā veidā vispār ir iespējams cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu?

Skolām, bērnudārziem un mācību centriem Latvijā arvien sūta anonīmus e-pastus ar spridzināšanas draudiem. Darbu šīs vēstules paralizēja tikai  uz brīdi, policija draudu līmeni vērtēja kā zemu. Tomēr izskatās, ka draudi spridzināt kļūst par jauno realitāti arī Latvijā. Kā pareizi rīkoties, lai neļautos nevajadzīga panikai, bet tajā pašā laikā cilvēki spētu parūpēties par savu un savu bērnu drošību? Vai nenozīmīgie draudi nevar pārvērsties par reālu apdraudējumu un kāda ir Latvijas gatavība rīkoties kiberapdraudējumu gadījumos, Krustpunktā diskutē Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš un zinātnieks, kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju pētnieks NATO "Stratcom" centrā Gundars Bergmanis-Korāts.

Iesaistoties pētniecības projektā, viņš ir nokļuvis valstī, kas tagad ir ierauta karā. Ko viņš tagad redz, zina un piedzīvo, Krustpunktā Lielā intervija arTuvo Austrumu politikas un kultūras pētnieku, žurnālistu un starptautisko notikumu apskatnieku Imantu Frederiku Ozolu.