Krustpunktā

Pēc kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai atkāpjas CSDD padome un valde. Saeima konceptuāli atbalsta valsts iespējamu dalību "airBaltic" finanšu stabilizēšanā, turpinās diskusijas par uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret investīcijām Latvijā.

Šīs nedēļas aktualitātes pārrunājam kopā ar žurnāla "IR" galveno redaktori Nelliju Ločmeli, laikraksta "Sestdiena" galveno redaktori, TV3 raidījuma "900 sekundes" producenti Laumu Spridzāni un Lasi.lv galveno redaktoru Jāni Žildi.

Krustpunktā VIP intervija: SIA "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālistu Viktoru Demidovu un Latvijas Televīzijas žurnālistu Matīsu Arnicānu.

Tuvojas jaunais mācību gads, un Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar dažādām pārmaiņām. Kā nozare vērtē procesus, un kur tā saskata riskus?

Par to diskutēsim Krustpunktā, kad studijā būs izglītības ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure.

Kā iespējams rast risinājumu, kurā tiktu ņemtas vērā gan tautsaimniecības un investīciju piesaistes, gan valsts drošības intereses termiņuzturēšanās atļauju jautājumā?

Krustpunktā diskutē Saeimas deputāts Armands Krauze, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Andris Sprūds, premjerministra padomnieks Didzis Dejus un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore.

Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Universitātes profesori, ekonomisti Innu Šteinbuku.

Lidsabiedrības "airBaltic" padome apstiprinājusi kompānijas biznesa plānu, projekta "Rail Baltica" pamattrasi pirmajā kārtā Latvijā plāno esošajā tvērumā ar būtisku optimizāciju, bet "Apvienotā saraksta" līderis, premjers Andris Kulbergs devies uz Kurzemi aģitēt, iespējams, darba laikā.

Šīs un citas aizejošās nedēļas aktualitātes apspriežam kopā ar TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku, Latvijas Televīzijas žurnālistu Ivo Leitānu un Latvijas Universitātes pasniedzēju, žurnālistu Raivi Vilūnu.

Krustpunktā izvaicājam Krīzes vadības centra vadītāju Arvi Zīli.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas žurnālists Dāvids Freidenfelds un 360TV žurnālists Uldis Āboliņš.

Pēc pagājušajā nedēļā aizvadītās premjera Andra Kulberga (Apvienotais saraksts) tikšanās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt, kā NVO saņem līdzekļus no valsts. Būtu nepieciešama revīzija - bet kurš to veiks un kā to nodrošināt?

Krustpunktā analizē Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, finanšu ministra padomniece Karīna Miķelsone, Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle Sabīne Sīle un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Emocijas ap to, ko dara un kādu naudu saņem nevalstiskās organizācijas, Latvijā nerimst jau vairākas nedēļas. Tikšanās, kas notika Ministru Kabinetā, premjeram tiekoties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, arī izrādījās ne pārāk veiksmīga. Finanšu ministrijas sagatavoto atskaiti Kulberga kungs nodēvēja par sūdu un mēsliem. Jāatzīst, tā tiešām neatbildēja uz virkni jautājumu, liekot arī mums atgriezties pie temata, lai saprastu, kādas vispār ir Latvijā nevalstiskās organizācijas, kāpēc tās saņem valsts finansējumu un kā zināt, ir šis finansējums tiešām piešķirts pamatoti vai nē?

Pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka, ņemot vērā plašo sabiedrības rezonansi par Saeimas deputātu mājokļa un transporta kompensācijām, pārbaudīs ne tikai Saeimas deputātes Leilas Rasimas ("Progresīvie") saņemtās mājokļa kompensācijas pamatotību, bet vērtēs arī citus gadījumus, kuros deputātu deklarētā dzīvesvieta vai citi apstākļi var radīt šaubas par kompensāciju saņemšanas pamatotību. 

Vai deputātu kompensācijas sistēma ir jāmaina? Krustpunktā analizē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama, dpmnīcas "Providus" direktore, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Latvijas Radio Ziņu dienests ir aktualizējis tematu par parlamenta deputātiem piešķirtajām kompensācijām. Tās var saņemt deputāti, kuri dzīvo ārpus Rīgas un Pierīgas - viņi var pieprasīt atlīdzību gan par dzīvokļa īri galvaspilsētā, gan ceļa izdevumiem. Šis stāsts jau ir ļoti sens. Arī agrāk ir vaicāts, kādēļ deputātiem, kuri jau tā saņem pieklājīgu algu, vēl ir jāpiemaksā par viņu Rīgas dzīvokli un degvielas tēriņiem. Portālā "Mana balss" ir ievietots sabiedrības rosinājums atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijas. Mēneša laikā savākti 4000 parakstu. 

Šīs Saeimas laikā deputātiem kompensācijās samaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljons eiro. Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 deputāti no simts. Vislielāko kompensāciju nepilnu četru gadu laikā saņēmusi Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība), otrajā vietā ir Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā), saņemot aptuveni 37000 eiro, un tad seko Līga Kļaviņa (Zaļo un zemnieku savienība) ar 36000 eiro. 

Vai ir īpaši finansiāli jāatbalsta deputāti, kas ievēlēti Saeimā, bet viņu pamata dzīvesvieta ir reģionos? Cik godīgi deputāti šo sistēmu izmanto un kā šādi izdevumi saskan ar pašu politiķu norādēm par pieticīgāku dzīvošanu budžeta taupības laikā?

Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs.

Vēl ir augusts, bet, ienākot lielveikalā, pirmais, ko redzam, ir plaukti ar skolas somām un kancelejas precēm - tātad 1. septembris tuvojas. Jaunais mācību gads varētu nākt arī ar jaunām pārmaiņām. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone nesen ir paziņojusi par plānotām būtiskām izmaiņām izglītības standartā. Skolēniem varētu ieviest iespēju labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā; 9. klases atestāta iegūšanai vairs nevērtēs centralizēto eksāmenu rezultātus, kā arī 9. klasē plānots ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās. Minimālās prasības pamatskolas eksāmenu nokārtošanai līdz šim jau tā ir zemas - tikai 15%, bet šogad arī tos nespēja izpildīt un eksāmenā izkrita 818 jaunieši, galvenokārt matemātikā. Kāpēc tieši matemātikā tik daudz skolēnu kļūst nesekmīgi un kā prasību atvieglošanu mainīs izglītības kvalitāti Latvijā?

Krustpunktā uz lielo interviju esam aicinājuši Aleksandru Vorobjovu. Viņam ir pedagoģiskā pieredze 17 gadu garumā, Aleksandrs šobrīd ir matemātikas skolotājs, bet pirms tam bijis arī skolas direktors. Sociālajos tīklos viņš aktīvi vērtē dažādus izglītības procesus un priecājas par katru savu skolēnu, kurš saka: "Skolotāj, paldies jums, es beidzot sāku saprast to šausmīgo matemātiku un fiziku."