Krustpunktā

Nedēļa bijusi notikumiem bagāta. Uzzinājām par Ungārijas OTP bankas ienākšanu Baltijas tirgu, nopērkot "Luminor" banku. Bet tas, ka OTP bankai joprojām ir filiāle Krievijā, tomēr raisa jautājumus. Katrā ziņā regulators šo darījumu vēl izvērtē. Tikmēr prokuratūra valdībai prasīja atcelt iepriekšējā Ministru Kabineta lēmumu "kokrūpnieku lietā", kur ir apsūdzības par valstij radītiem zaudējumiem. Tomēr esošais Ministru Kabinets to nevarot darīt. Plaši apspriests tiek arī policijas slēdziens par kādas sievietes apsūdzību par imigrantu uzmākšanos Rīgas centra, izpētot apstākļus, tostarp pārbaudot videokameru ierakstus, policija secinājusi, ka šāds gadījums nav noticis.

Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Analizē Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījumā „Kas notiek Latvijā” redaktore, Ansis Bogustovs no TV24 un Māris Antonevičs no "Latvijas Avīzes".

Krustpunktā runājam par iekšējo drošību un Valsts policijas darbu. Uz žurnālistu un Latvijas Radio klausītāju jautājumiem atbild Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.

Par to, ka Krievija, nespējot uzvarēt Ukrainu, grib atrast jaunus mērķus mūsu reģionā ir minējuši gan izlūkdienesti, gan izteikušās dažādu valstu amatpersonas. Pret Baltijas valstīm jau sen izvērsts hibrīdkarš, bet tas iegūst arvien jaunas izpausmes. Rumānijā ielidojis Krievijas drons, kas trāpīja pa dzīvojamo māju, lika domāt, vai Krievija netestē arvien jaunas robežas, cik tālu var iet, kamēr NATO valstis īsti nerīkojas. Kāda ir mūsu drošības situācija, cik gatavi esam dažādiem izaicinājumiem, par to diskutējam Krustpunktā.

Analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš, Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Karlsbergs.

Memoranda padomes locekļiem no nevalstiskajām organizācijām par dalību sēdēs plāno vairs nemaksāt – šādu rīkojumu izdevis premjers Andris Kulbergs līdzekļu taupīšanas nolūkos. Ar viņa izteikumiem par naudas saņemšanu par pasēdēšanu sākās plašāka diskusija par valdības pārstāvju attieksmi pret nevalstisko sektoru, arī to, vai nevalstiskajām organizācijām vispār jāsaņem valsts atbalsts. Par nevalstisko organizāciju lomu un valsts naudas tērēšanu tām diskusija Krustpunktā.

Analizē un skaidro Ministru prezidenta padomnieks Mārtiņš Brencis, Latvijas Pilsoniskās alianses interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, sociologs, Eiropas sociālā pētījuma nacionalais koordinators Latvijā Jurijs Ņikišins.

--

Par nevalstisko organizāciju lomu arī saruna raidījumā Labrīt.

Krustpunktā lielā intervija: Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītāja Līga Bāriņa.

Esošā valdība ir darbu sākusi salīdzinoši īsu laiku pirms vēlēšanām, tādēļ katram ministram tika prasīts noteikt trīs prioritātes, ar ko strādāt. Veselības aprūpē tās saistītas ar slimnīcu tīkla reorganizāciju, pacientu vienotā pieraksta izveidi un zāļu reformu. Ko par šī prioritātēm un valdības pirmo pusotru darba mēnesi domā veselības aprūpē strādājošie?

Tomēr vispirms īsi par diskusiju, kas tagad norit par nevalstisko sektoru, jo arī arodbiedrība arī ir viens no nevalstisko organizāciju (NVO) veidiem. Premjera izteikumi par "parunāšanās apmaksāšanu" valdības Memoranda padomes sēdē izraisīja plašu rezonansi. NVO pārstāvji piekrīt, ka finansējuma uzraudzībai, ko valsts iegulda nevalstiskajā sektorā, ir jābūt un tāda jau ir, bet vairāk satraucas par efektu, ko šādi izteikumi izraisa kopumā, jo bažījās, ka tie grauj uzticību nevalstiskajam sektoram kā tādam. Daudzas reakcijas publiski lasāmajās diskusijās arī ir  NVO noniecinošas.

Krustpunktā pievēršamies Satversmes tiesai, tai izskatīšanā nodotajām lietām un spriedumu izpildei. Uz žurnālistu un Latvijas Radio klausītāju jautājumiem atbild Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Mihails Ņikulkins un "Re:Bbaltica" žurnāliste Inese Braže.

Premjers ir pagarinājis jau iepriekš noteikto moratoriju lielo un dārgo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumiem, sākotnēji paredzētajā laikā – 30 dienās nav bijis iespējams visu izvērtēt. Ierobežojums attiecas uz iepirkumiem virs 140 tūkstošiem eiro. Ko tas praksē nozīmē un ko galu galā tiek mēģināts paveikt, par to spriežam Krustpunktā.

Skaidro un analizē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas vadītāja Signe Bāliņa un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols.

Dzīvnieks nav manta vai priekšmets – šādas izmaiņas Civillikumā jau vairākus mēnešus tiek apspriestas Saeimā. Tagad sākusies arī diskusija, vai nepieciešams pastiprināt atbildību par cietsirdīgu un nepiedienīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Par to plašāk spriežam Krustpunktā.

Analizē Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe-Dzintare, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departamenta Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa, Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore un juriste, dzīvnieku tiesību eksperte Inese Bāra.

Raidījumā Krustpunktā daudz ir diskutēts un runāts par vardarbību - vardarbību pret bērniem, pret sievietēm, vardarbību ģimenē, arī emocionālo vardarbību interneta komentāros un citos aspektos. Mazāk esam apsprieduši tematu par vardarbību pret dzīvniekiem. Vidēji gadā pēc Krimināllikuma 230. panta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku un dzīvnieku spīdzināšanu tiek sākti aptuveni 50 kriminālprocesi. Visbiežāk cietsirdība vērsta pret mājdzīvniekiem - suņiem un kaķiem, taču mocības piedzīvojuši arī zirgi, govis, truši, putni un pat bruņurupucis.

Mēneša sākumā medijos izskanēja ziņa, ka vairāku gadu garumā kādā Pierīgas stallī notikusi zirgu seksuāla izmantošana, šīs perversijas arī filmētas. Policija šobrīd veic izmeklēšanu, vainīgās personas ir noskaidrotas, un dzīvnieki tagad ir drošībā. Pēc šī gadījuma Latvijas Veterinārārstu biedrība jau atkārtoti aicina likumā skaidri noteikt, ka dzīvnieku seksuāla izmantošana ir noziedzīgs nodarījums,. Arī policija uzskata, ka tas atvieglotu šādu lietu izmeklēšanu. Tikmēr Tieslietu ministrijā skaidro, ka pašreizējais Krimināllikuma regulējums ir pietiekams, bet būtu jāievieš izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā. Un paralēli arī Saeimas deputāti šī sasaukuma izskaņā spriež par šo jautājumu, kas ir dzīvnieks - dzīva būtne vai tikai manta un priekšmets?

Zinātne un pētniecība īpaši sociālajās un humanitārajās jomās Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Arī sabiedrībā ne visi saprot, kādēļ ir jātērē nauda un jāpēta tas, ko es tāpat zinu un par ko man ir viedoklis. Tam ir arī otra puse – pētījumos izgaismotās problēmas bieži arī paliek plauktā izgaismotas un lēmumu pieņēmēji tos neņem vērā. Ko dod sabiedrības un tās grupu pētīšana, aizspriedumu izgaismošana un dažādu problēmu nosaukšana vārdos? Krustpunktā Lielā intervija ar sociālantropoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes pētnieci Annu Žabicku.