Krustpunktā

Ir klāt oktobris, un Latvijas sabiedriskie mediju sāk labdarības maratonu „Dod pieci!”, bet pirms jaunā sākuma gribam atskatīties, kā noslēdzies iepriekšējais posms. Labdarības maratons pērn bija veltīts bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas aprūpes, un saziedotā nauda tika nodota bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību šādiem bērniem. Bet naudas vākšana ir tikai viens fokuss, tas, ko mēs noteikti gribējām izdarīt, bija vērst uzmanību iemesliem, kādēļ tik daudzi bērni un jaunieši nonāk līdz tik dziļām problēmām. Kas šajā laikā ir paveikts un kāda ir situācija, ja runājam par pusaudžiem, kas ir nomākuši riska zonā?

Krustpunktā analizē Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks, biedrības „Resiliences centrs" valdes loceklis Kārlis Mednieks un Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa.

Krustpunktā Lielā intervija: Zvērināts advokāts, biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem "Saknes" vadītājs un Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis.

Mēs noteikti vēl dzirdēsim turpinājumu drāmai, kas pirms nedēļas izvērsās Bērnu slimnīcā, kur no difterijas mira četrus gadus vecs puisītis. Ģimenes bērni nebija vakcinēti. Abas pārējās meitas vecāki no slimnīcas izņēma, tad viņus policija aizturēja, vecāku tiesības atņēma, bērnus piespiedu kārtā atgrieza atpakaļ slimnīcā. Cerams, ka bērnus vecāki varēs atkal atgūt, un meitenes nepaliks tādas dzīvu vecāku bārenes. Bet stāsts ir raisījis ļoti daudz jautājumu par to, ko tad darīt, ko nedrīkst vecāki, kādas ir vispār pacientu tiesības un kā salāgot sabiedrības intereses un indivīda tiesības izlemt pašam. Par to saruna Krustpunktā.

Drāma ģimenē, kur bērni saslima ar difteriju, ir pievērsusi visas Latvijas uzmanību. Bērna nāve, vecāku aizturēšana, citu bērnu izņemšana no ģimenes. Protams, pievērsīsimies arī budžeta problēmām un kompromisu meklējumiem. Aktualitātes Krustpunktā analizē "360TV ZIŅneši" žurnāliste Lauma Niedrīte, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un aģentūras "Mediju tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts un politologs Filips Rajevskis.

Ministra vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs, sarunas ar "Telia" par "Tet" un LMT nākotni. Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.

Iepriekš ir paustas daudzas apņemšanās risināt finansiālās problēmas dažādās nozarēs, gan izglītībā, gan veselības aprūpē, gan citur. Taču naudas, izrādās, nav. Kas notiks ar dotajiem solījumiem, kurus budžeta ietvaros nemaz nevar izpildīt? Krustpunktā disktutē Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvji: frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Apvienotā saraksta feakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Krištopans un frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.

Par dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu runājam jau vairākus gadus, tomēr šo jomu arvien piemeklē kādas problēmas. Ieilgušie elektrovilcienu iepirkumi, neskaidrības par “Rail Baltica” īstenošanu, nenotikusī dzelzceļa tālākā elektrifikācija un nenopirktie bateriju vilcieni – tas liek vaicāt, kāds īsti veidojas šis mugurkauls?

Kāda būs pasažieru pārvadājumu un dzelzceļa satiksme Latvijā nākotnē, Krustpunktā diskutē Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs, AS "Pasažieru vilciens" (VIVI) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Dins Merirands un Saeimas deputāts, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas „Rail Baltica” projekta realizācijas izvērtēšanai priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Karsto punktu žurnālistika ir īpašs žanrs. Viena lieta ir darba sarežģītība un bīstamība, bet otra – iespēja iegūt savu redzējumu uz lietām, kuras citi vēro pavisam attālināti. Saruna ar žurnālistu, kurš ir bijis klāt ne tikai Ukrainā, kur tagad notiek karš. Viņa pieredze sniedzas jau desmitgažu garumā. Krustpunktā Lielā intervija ar žurnālistu Ati Klimoviču.

Valdība ir atbalstījusi izmaiņas darbaspēka nodokļos un arī ķērusies klāt nākamā gada budžetam. Diskusijas par nodokļiem ir bijušas ļoti ilgas, un šis sanācis tāds kompromisa variants, bet arvien to kritizēt. Savukārt pēc kritikas par neveiksmīgo reaģēšanu uz Krievijas dronu šonedēļ Nacionālie bruņotie spēki uz nezināmu lidojošu objektu reaģēja "pēc pilnas programmas: ar NATO iznīcinātāju pacelšanu, bet šoreiz tas bija tikai putnu kāsis. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?"' vadītājs Jānis Domburs, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un Latvijas Radio Pētnieciskā žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis.

Krustpunktā saruna par "Rail Baltica" projekta īstenošanu. Vērienīgie plāni ar Rīgas loku atstāti nezināmai nākotnei un šobrīd projekts visticamāk tiks realizēts pa daļām. Cik ilgi par projekta buksēšanu Rīgas centrā atgādinās stacijas būvlaukums un pusratā pamestais tilts? Izvaicājam uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētāju Ēriku Diļevu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktrors Demidovs un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.

Visdažādākajās neskaidrībās un nebūšanās šobrīd tiek vainotas komunikācijas problēmas. Kāpēc tā un vai vienmēr veiksmīga komunikācija palīdzēs? Krustpunktā diskutē Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem biedrs Ivars Svilāns, rakstnieks un politikas eksperts Jurģis Liepnieks, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Lāsma Šķestere. Sazināmies ar Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente Madara Fridrihsone.

Vispirms neveiksmīgā nodokļa reforma. Dienā, kad tika atcelta Finanšu ministrijas izziņotā preses konference, izrādījās, ka sociālie partneri par piedāvājumu ir pamatīgi sašutuši. Valsts prezidents sadusmojies teica, ka šis ir arī komunikācijas cilvēku slikts darbs. Tad pēc pāris dienām sekoja Satiksmes ministrijas atklāsmes par "Rail Baltica" nedienām un to, kā pārdalīt naudu, lai vispār tur kaut ko uzceltu, pēc tam arī par "airBaltic". Tajā brīdī šķita, ka nevienā citā ministrijā nav tik daudz bardaka un nesaprotamā. Bet pēc dažām dienām uzzinājām, ka arī Aizsardzības ministrijā neklājas labāk - tur spekulācijas ap nogāzušos dronu nerimst joprojām. Tik daudz jaunumu, tik daudz nezināmā un pārsteigum.. Un vārdu salikums neveiksmīga komunikācija pēdējā laikā ir locīts tik bieži kā iepriekš nekad. Vai tiešām Latvijā ir tik daudz problēmu tieši ar komunikāciju? Kāda ir situācija, ja runājam par informācijas apriti, par politiķu un amatpersonu sarunāšanos ar sabiedrību?