Krustpunktā

Valdības piedāvātais nodokļu izmaiņu plāns paredz samazināt pensiju 2.līmenī iemaksājamo sociālo iemaksu daļu no sešiem uz pieciem procentiem. Rekordīsā laikā ir savākti paraksti iniciatīvas iesniegšanai Saeimā pret šādām izmaiņām. Tomēr jāatzīst, ka tas, cik veiksmīgi darbojas 2. pensiju līmenis, iepriekš ir ne reizi apspriests, īpaši tad, kad finanšu tirgu satricinājumu rezultātā pensiju plāni pelna slikti vai pat ir aizgājuši mīnusos. Protams, zinot demogrāfisko situāciju Latvijā, izskan arī jautājums, vai esošā pensiju sistēma spēs nodrošināt pietiekamu iztiku nākotnes pensionāriem? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs un Latvijas Pensionāru federācija vadītāja Aija Barča.

Intervijā raidījumā Labrīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka diskusijas par iespējamajām izmaiņām pensiju otrajā līmenī būs un nekas vēl nav pieņemts.

Krievu valoda publiskajā telpā pēc kara sākšanās ir īpaši jutīgs jautājums. Par valodu Krustpunktā Lielā intervija ar dzejnieku, dzejas kritiķi, publicistu, žurnāla "Domuzīme" literatūras nodaļas redaktoru, valodnieku Jāni Vādonu.

Nokritušais nevis notriektais Krievijas drons, pārmaiņas nodokļu sistēmā, publiskā sarakste starp režisoru Alvi Hermani un Latvijas TV raidījumu "Kultūršoks", arī aizmirsto slimību atgriešanās. Krustpunktā aktualitātes pārrunājam ar žurnālistiem. Diskutē ;aikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.

Tiesniešu darbs, cietumi, soda izciešana, īpašuma kadastrālās vērtības. Krustpunktā izvaicājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod aģēntūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnāliste Linda Spundiņa.

Ar ko jārēķinās pēc valdības iecerētajām nodokļu izmaiņām? Kādi ieguvumi un kādi zaudējumi un riski ir piedāvātajai reformai, par to plašāka diskusija raidījumā Krustpunktā.  Vērtē Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Vidzemes Augstskolas Padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka un Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs.

Nosakot visiem ar nodokļiem neapliekamo minimumu, kaut arī tiks paaugstināta nodokļa likme, absolūtajam vairākumam strādājošo uz rokas naudas būs vairāk. Un tad, lai kompensētu caurumu budžetā, 1% no otrā pensiju līmeņa tiks pārvirzīts sociālajā budžetā. Tāds kompromisa lēmums tika panākts sarunās starp valdības partijām, arodbiedrībām un darba devējiem, diskutējot par nodokļu izmaiņām. Bet, kā jau varēja gaidīt, arī šī vienošanās ir izraisījusi pamatīgu kritiku. Finanšu un sociālās jomas eksperti to dēvē par nākotnes pensionāru aplaupīšanu. Ir vai nav tas labs kompromisa lēmums, vajadzīgs vai tomēr nav vajadzīgs? Galu galā ir tik daudz par un pret kāpēc ir vērts kaut ko mainīt. Lūkojam Krustpunktā izveidot kaut kādu kopainu, lai saprastu šo situāciju. 

Komunikācijas problēmas – tas ir pārmetums, ko pēdējā laikā ir visbiežāk saņēmuši atsevišķi ministri un visa valdība kopumā. Zem tā slēpjas dažādi nopietni jautājumi – izmaiņas nodokļos, taupības pasākumi, kas notiek ar lidsabiedrību "airBaltic"? Un kā pār spīti Latvijā arī ielaidies bez naidīgiem mērķiem, toties ar sprāgstvielu aprīkots Krievijas drons, bet plašāku informāciju iedzīvotāji par to saņēma tikai aiznākamajā dienā. Cik nopietnas ir problēmas ar valdības spēju nodot sabiedrībai svarīgas ziņas? Kā tā tiek galā ar sasāpējušajām problēmām? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode un sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa.

Pagājušajā nedēļā Ukrainas valdībā ir veiktas nozīmīgas pārmaiņas. Vairāki ministri, tostarp rietumos labi pazīstamais un ieredzētais ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, ir atbrīvoti no amata un viņu vietā iecelti citi. Daži eksministri aizrotēti uz citiem svarīgiem posteņiem, tomēr, ko darīs Kuleba, vēl nav zināms. Ko nozīmē šīs pārmaiņas? Krustpunktā Lielajā intervijā analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Elīna Vrobļevska.

Satiksmes jomā nepatikšanu līmenis pieaug, "Rail Baltica" nedienām pievienojusies neizpratne par "airBaltic" pārvaldību un nākotni. Visi skatās uz satiksmes ministru, arī premjere viņu vērtēšot, bet skaidrs, ka tur problēmas veidojušās gadiem un valdību darbības laikā. Bet, kamēr arī Saeimā izskan balsis par vainīgo meklēšanu un atbildības pieprasīšanu, parlaments nesteidzas ar kriminālatbildības prasīšanu par karteļu veidošanu. Par nedēļas notikumiem ar žurnālistiem diskutējamsim Krustpunktā. Notikumus analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins.

Valdībai šobrīd nav vieglākās dienas, līdzās neveiksmīgajai nodokļu reformai un gaidāmajiem taupības pasākumiem, problēmas ir ar abiem satiksmes milžiem – vēl neesošo "Rail Baltica" dzelzceļa līniju un nacionālo aviosabiedrību "airBaltic". Kā tas ietekmēs valdošo koalīciju un budžeta pieņemšanu Saeimā, Krustpunktā vaicājam Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artjoms Ļipins un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis.

Nacionālas aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts par pusmiljardu eiro. Ko tas nozīmē un kāda vispār ir "airBaltic" nākotne? Krustpunktā diskutē "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe, ekonomists Guntars Vītols un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.

Valdība lēmusi, ka ir gatava pārdot savu lidsabiedrības „airBaltic” akciju kontrolpaketi, veicot sarunas ar labi pazīstamu stratēģisko investoru, bet ieguldītie simtiem miljoni valsts budžetā netiks atgūti, to nozīmē pamatkapitāla dramatiska samazināšana.

Bet aiz šīs jaunumu gūzmas sadzirdams diezgan pamatīgs stress par to, kas notiek un notiks tālāk. Protams, publiski izskan optimisms, ka nu būs investors, būs akciju tirgus, aviokompānija attīstīsies, bet tajos visos izteikumos šķiet pārāk biežs ir saiklis „ja”. Turklāt ir vēl viens teikums ar ja - ja nu neizdodas. Arī jautājums par ieguldītajiem simtiem miljonu nav tik vienkārši vienā teikumā aizmirstams.