Krustpunktā

Ungārija bez padziļinātām drošības pārbaudēm tagad ļauj iebraukt darba spēkam no Krievijas un Baltkrievijas. Šis lēmums ir satraucis daudzas citas Šengenas zonas valstis. Kādas ir iespējas ietekmēt Ungārijas politiku?

Krustpunktā diskutē Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs, Eiropas lietu eksperts Jānis Kapustāns/ Sazināmies ar Eiropas Parlamenta Drošības un aizsardzības apakškomitejas (SEDE) koordinatoru no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas Reini Pozņaku un Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli.

Ungārijas un tās premjerministra vārds bieži izskan arī Latvijas medijos. Viņš ir ticies ar Putinu, bloķējis palīdzības paketi Ukrainai, līcis uz bremzēm sankciju paketes, nerunājot par situāciju paša valstī. Eiropā viņu arī dēvē par galveno Krievijas sabiedroto. Pēdējais - Ungārija kopš jūlija ir atļāvusi valstī iebraukt darbaspēkam no Krievijas un Baltkrievijas, neveicot padziļinātas drošības pārbaudes. Līdzīgi kā daudzi valstu iedzīvotājiem, viņiem ir pieejamas "nacionālās kartes", ar kurām var tālāk ceļot pa Šengenas zonas valstīm. Tas ir radījis daudz lielāku satraukumu nekā viss iepriekš minētais, jo brīdī, kad Eiropa saskaras ar sabotāžas draudiem no Krievijas, brīvāka šīs valsts pilsoņu ierašanās ir mazākais, ko vēlamies. Vai ir kādas iespējas ietekmēt Ungāriju?

Atgriežamies pie diskusijas par uzņēmumu Tet un LMT nākotni. Ir atkal aktualizēts jautājums, kam jānotiek ar abiem lielajiem uzņēmumiem, cik lielā mērā tos jāsapludina vai varbūt jāpārdod. Par iespējamiem scenārijiem runājam Krustpunktā. Diskutē ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Industrijas attīstības konfederācijas prezidents Normunds Bergs un Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Viņš ir tikai skolnieks, bet jau pāris gadus strādā TV3 kā laika ziņu vēstītājs. Pagājušajā vētrā viņš nenogurstoši ziņoja par notiekošo sociālajos tīklos. Krustpunktā Lielajā intervijā iepazīstamies tuvāk ar Latvijā jaunāko laika ziņu moderatoru Martinu Bergšteinu.

Nez, vai Latvijā ir vēl kāds viņa vienaudzis, kas jau vairāku gadu garumā ir tik aktīvi redzams un dzirdams arī publiskajā telpā. Latvijas Radio arī bijušas ar viņu sarunas, lai gan biežāk viņu var sastapt TV3 un, protams, interneta vidē, - sociālajos tīklos. Daudz ar viņu ir runāts kopš tā laika, kad viņam bija 14 gadu, kad viņš pievienojās TV3 komandai. Tagad Martinam Bergšteinam ir jau 17 gadu.

Pēdējā vētrā Mārtins negulēja un visiem interesentiem bija sagādājis tiešraides kanālu youtube tīklā, kur arī nenogurstoši informēja par vētras attīstību un tālākajām prognozēm. Savukārt viņa izveidotajā Telegram kanālā ļaudis dalījās ar saviem novērojumiem. Protams, Mārtins ir Instagram, Facebook, tviterī, viņam ir arī pašam sava mājaslapa.

Viņu dēvē par jaunāko metereologu Latvijā, bet pats viņš atzīst, ka ir pagaidām jaunākais laika ziņu moderators Latvijā.

Vētra un tās sekas - kā tiekam ar tām galā, vai pēc šīs vētras sekos arī apdrošinātāju darba izvērtējums? Runāsim par par olimpiskajām spēlēm un "cepienu" ap atklāšanas ceremoniju. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālisti. Studijā žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonevičs.

Kopš kara pilna mēroga kara sākuma Ukrainā drošības jautājumi Latvijā galvenā prioritāte. Krustpunktā izvaicājam Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod ziņu aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone.

Pie vētrām nāksies pierast, un ne tikai vētrām, arī pie karstuma viļņiem, lietavām un, iespējams, lielāka sala. Klimata pārmaiņas notiek, un tas nozīmē arvien ekstremālākus dabas apstākļus. Tas nozīmē, ka turpmāk būs citādi, nekā bijām pieraduši līdz šim. Daudzās valstīs un metropoles ir izveidotas īpašas nodaļas un vienības, kuru uzdevums ir sagatavoties šīm pārmaiņām, tās gatavo priekšlikumus ministrijām un pilsētu struktūrā, ko darīt, lai sadzīvot ar dabas radītajiem izaicinājumiem nākotnē. Kāda ir situācija Latvijā šajā ziņā, kā pilsētu iedzīvotāji grasās pielāgoties šim izaicinājumam? 

Krustpunktā diskutē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, pilsētplānotājs,  SIA "Grupa93" vadītājs Neils Balgalis un Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.

Kompensējamo zāļu pieejamība pacientiem. Kāpēc vieniem pacientiem valsts kompensē zāļu izmaksas, bet citiem atsaka? Vai spējam ikvienam slimniekam neatkarīgi no diagnozes, nodrošināt vienādu pieejamību ārstu izrakstītām zālēm? Vai un kā iespējams panākt personalizētu pacientu ārtēšanu? Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja, Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes locekle Olga Valciņa un "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.

Līdzīgi kā šodien nemierīgi ir laika apstākļi, nemierīgu laiku četros gados Valsts prezidenta amatā piedzīvoja arī Egils Levits. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un Covid pandēmijas sarežģītais laiks - tas bija prezidenta Egila Levita laiks Rīgas pilī.

Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo Valsts prezidentu Latvijas īpašo pārstāvi starptautisko tiesību un valsts tiesību atbildības jautājumos Egilu Levitu.

Pasaules politikā šonedēļ dominē Savienotās Valstis un prezidenta Džo Baidena paša vilcināts, bet daudzu gaidīts lēmums vecumdienās vairs neuzņemties vēl uz četriem gadiem vadīt pasaules ietekmīgāko valsti. Latvijā šī nedēļa prokrievisko aktīvistu zīmē – kratīšana pie Latvijas valstiskuma spītīgākās nelabvēles Tatjanas Ždanokas; cits Ždanokas domubiedrs Staņislavs Bukains pāri Zilupei aizbēg uz Krieviju un vēl nozog bērnu. Nedēļa arī kriminālā zīmē, jo policija ziņo, ka aizturējusi piecu personu grupu, kas plānoja augsta līmeņa policista slepkavību. Un uzmanības lokā arī nākamā gada budžets – finanšu ministrs Arvils Ašeradens saka skaidri: nākamgad nauda visiem nepietiks, valsts aizsardzība ir galvenā prioritāte.

Aktualitātes Krustpunktā vērtē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, "TVNET group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins.

Krustpunktā izvaicājam kultūras ministri Agnesi Lāci. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "Kultūršoks" vadītāja Zane Brikmane un 360TV ZIŅneši kultūras žurnāliste un raidījuma vadītāja Ieva Čakste.

Stājoties amatā, kultūras ministre teica, ka viņas pirmie darbi būs lietas, kas ir nedaudz iekavējušās: Latvijas mediju politikas pamatnostādnes, dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojums, Rīgas filharmonijas projektēšana, Okupācijas muzeja ekspozīcijas turpinājums Stūra mājā, kultūras darbinieku sociālā aizsardzība, latviešu valodas stiprināšana. Un, protams, arī nākamā gada budžets ir pieskaitāms šim sarakstam. Par šiem jautājumiem izjautājam Agnesi Lāci.